Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas desmitā sēde
2017.gada 2.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 2.novembra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr.1004/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 9.novembrim”. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1005/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 9.novembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr.1002/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 14.novembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai”...

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, kolēģi! Latvijā jau ir “zelta” tilts, tagad komplektā tiks uzbūvēts arī “zelta” ceļš. Un kāpēc mums ir “zelta” tilts? Tāpēc, ka... Izvērtējot kopējās slavenā Dienvidu tilta izmaksas, redzams, ka tilta būvniecības izmaksas sastāda absolūti mazāko daļu - labi ja trešdaļu. Mēs varam pieskaitīt to, cik vēl nozaga būvniecības gaitā, bet faktiski lielāko izmaksu daļu veido finanšu resursu cena.

Tas pats attiecas arī uz Ķekavas apvedceļa būvēšanu.

Kopējās projekta izmaksas - gan būvniecība, gan resursu cena, tai skaitā zemes iegāde - būs vairāk nekā 200 miljoni. Par šo naudu tiks uzbūvēti nedaudz vairāk kā 14 kilometri jauna ceļa un rekonstruēti nedaudz vairāk kā trīs kilometri esoša ceļa.

Tātad mēs varam pavērtēt, cik izmaksā viens kilometrs šajā ceļa projektā. Un atkal redzam: no šiem 200 miljoniem eiro - vairāk nekā 200 miljoniem eiro! - tikai trešā daļa reāli ir būvniecības izmaksas. Tātad tā ir tā daļa, kura, kā mēs varam uzskatīt, atgriežas atpakaļ ekonomikā caur samaksātām darba algām, nodokļiem, nopirktiem būvmateriāliem, pirktiem pakalpojumiem un tā tālāk.

Bet kas šajā projektā nopelnīs? Šajā projektā daļēji nopelnīs valsts (Tas, ka samaksā privātām personām par zemi, nerada nekādu papildu pienesumu ekonomikai!), bet pašu būtiskāko daļu - vairāk nekā pusi! - projektā nopelnīs tie, kas šos finanšu resursus aizdos.

Tātad vēlreiz atkārtoju: ja tikai trešā daļa reāli ir būvniecības izmaksas un absolūti lielāko - divas trešdaļas - nopelna vai nu resursu saņēmēji, vai resursu aizdevēji, tad tas nav tāds projekts, kas Latvijas ekonomikai ir vajadzīgs.

Mēs ļoti bieži šeit dzirdam par to, kādā stāvoklī ir ceļi, cik ļoti pietrūkst resursu, lai rekonstruētu jau esošos ceļus. Atrodam tādu finansēšanas mehānismu, kur nav divkārt vai trīskārt jāpārmaksā par resursu piesaistīšanu, lai pēc tam 20 gadu garumā, kad šis ļoti dārgais “zelta” ceļš būs uzbūvēts, šo ceļu vēl varētu izpirkt, katru gadu maksājot astoņus miljonus eiro!

Ir skaidrs, kāpēc radās “zelta” tilts, - tāpēc, ka vajadzēja apiet kaut kādus deficīta nosacījumus, proti, cik liels drīkst būt kopējais valsts un pašvaldību budžeta ikgadējais deficīts. Šeit ir tas pats mēģinājums apiet valstī esošos finanšu aizņemšanās nosacījumus, tieši finansējot ceļu būvi kā valsts budžeta izdevumus. Ir jau atrasti mehānismi, kā panākt to, ka tiek rekonstruētas valstij piederošās ēkas, izmantojot akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”, kas tātad pati ir kā pasūtītājs ēku rekonstrukcijai, par kuru valsts pēc tam pakāpeniski norēķinās; noteikti resursu cena ir zemāka. Arī šeit... Mēs, frakcija “No sirds Latvijai”, uzskatām, ka nav jāfinansē ar šādu mehānismu projekts, kas - vēlreiz atkārtoju! - divas trešdaļas resursu atdod resursu ieguldītājiem un aizdevējiem un kur tikai vienu trešdaļu no tā iegūs Latvijas ekonomika.

Mūsu priekšlikums ir neatbalstīt “zelta” ceļu būvēšanu Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk kāpjam tribīnē un runājam... Mums katram kaut kas sāp, mēs katrs kaut ko zinām, mēs katrs par to varētu pakritizēt un savai valstij kaut kādā veidā pateikt: “Fui! Te viss ir slikti, te viss ir nepareizi!”

Šodien mēs runājam par tādu darba kārtības jautājumu kā nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām - autoceļa būvniecībai. Es nedzirdēju neviena vārda par šo likumprojektu! Šis likumprojekts tātad šādā veidā... Ir pieņemts likumīgā, leģitīmā veidā lēmums par to, ka šāds ceļš tiks būvēts. Un šādā situācijā ļoti bieži gadās, ka valsts intereses, sabiedrības intereses saduras ar cilvēka, kuram pieder konkrētais īpašums, Satversmē nostiprinātajām privātīpašuma tiesībām. Un šādā gadījumā pastāv iespēja likumīgā veidā mums šeit lemt trijos lasījumos - nevis steidzamības kārtībā kādam atņemt īpašumu, bet ļoti rūpīgi izvērtēt, vai tiešām nav citas versijas, kā atņemt cilvēkam šo īpašumu, vai tiešām sabiedrības intereses prasa, lai mēs pārkāptu Satversmē noteiktās īpašuma tiesības.

Mēs šodien runājam par kaut ko pilnīgi citu nekā to, par ko runāja Sudrabas kundze.

Tā ka arī šajā situācijā Juridiskā komisija ļoti rūpīgi izvērtēja. Ja nepieciešams, komisija aicina divas, trīs, četras reizes šos cilvēkus, katrreiz viņus uzklausa, un ziņotāji arī katrreiz precīzi ziņo, kādi ir bijuši apsvērumi, kāpēc tas īpašums ir vai nav atsavināms.

Es tiešām aicinu nekļūt tik ļoti populistiskiem un katru savu sāpi pirms vēlēšanām neizkliegt pie katra likumprojekta. Šis ir likumprojekts par īpašuma atsavināšanu.

Es aicinu atbalstīt. Juridiskā komisija to ļoti rūpīgi izvērtēs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Nellijai Kleinbergai šā gada 2. un 3.novembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Nellijas Kleinbergas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 2. un 3.novembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Šulcam no šā gada 7.novembra līdz 9.novembrim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Šulca iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 7.novembra līdz 9.novembrim. Un par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Šulcam no šā gada 7.novembra līdz 9.novembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Darba kārtībā - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Deputātu Ingunas Sudrabas, Vara Krūmiņa, Aivara Meijas, Nellijas Kleinbergas, Arvīda Platpera, Jura Viļuma, Romāna Mežecka, Mārtiņa Šica, Ringolda Baloža un Riharda Melgaiļa pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēru viena izglītojamā ēdināšanai, kāds tiek novirzīts pārtikas produktu iegādei”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Šis pieprasījums tika izskatīts komisijā. Izraisījās interesantas debates. Kopumā jautājums, manuprāt, tika izskatīts diezgan konstruktīvi. Vairākums deputātu šo pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījums savā būtībā ir ļoti skaidrs. Arī trešais mēģinājums noskaidrot Ministru prezidenta viedokli par to, kā savus pienākumus pilda izglītības un zinātnes ministrs, un par to, kā tiek nodrošināta bērnu ēdināšana skolās, bija neveiksmīgs. Mums tā arī neizdevās iegūt tieši Ministru prezidenta atbildi.

Neatbildēts paliek jautājums, vai līdz Ministru prezidentam vispār nonāk jautājumi, kurus viņam uzdod, vai arī tos apstrādā un tālākai atbilžu sniegšanai nosūta tikai ierēdņi, kas strādā Valsts kancelejā vai Ministru prezidenta birojā. Ļoti, ļoti žēl, ja Ministru prezidentam nav spēka pašam paust savu viedokli vai arī Ministru prezidenta pienākumus ikdienā, iespējams, pilda ierēdņi viņa birojā.

Mēs aicinām šo mūsu pieprasījumu tomēr atbalstīt. Mums - tiem, kas parakstīja šo pieprasījumu, - ir svarīgi zināt, ko Ministru prezidents domā par tik būtisku jautājumu kā bērnu ēdināšana un bērnu nodrošināšana ar kvalitatīvu pārtiku skolās.

Tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija 2018.gada budžeta projektā savu kapacitāti un savu algu fondu ceļ, paņemot naudu tieši no dotācijas bērnu ēdināšanai, vēlreiz parāda to cinisko attieksmi, kāda pastāv valstī.

Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā... Tātad ziņotājs nevēlas neko piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ingunas Sudrabas, Vara Krūmiņa, Aivara Meijas, Nellijas Kleinbergas, Arvīda Platpera, Jura Viļuma, Romāna Mežecka, Mārtiņa Šica, Ringolda Baloža un Riharda Melgaiļa pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēru viena izglītojamā ēdināšanai, kāds tiek novirzīts pārtikas produktu iegādei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 43, atturas - 4. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā” (Nr.882/Lp12). Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr.898/Lp12). Izskatīšana trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu ir saņemti 25 priekšlikumi. Juridiskā komisija un Tiesu politikas apakškomisija ar šo likumprojektu strādāja pietiekami ilgi, noturēja vairākas sēdes, un likumprojekta priekšlikumi ir skatīti arī Tieslietu padomē.

Trešajam lasījumam, kā jau es teicu, ir sagatavoti 25 priekšlikumi.

1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Un 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā tātad ir apkopota abu priekšlikumu būtība. Un vienkārši juridiski precizēts... Tātad 3.priekšlikums precizē, kādā veidā tiek noteiktas tiesu atrašanās vietas, kādā veidā tās tiek publicētas un kā tiek informēta sabiedrība.

Tātad 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Tālāk. Šobrīd nav... Bet gribu arī informēt, ka pie 33.panta, par kuru bija otrajā lasījumā priekšlikums, kurā... Juridiskā komisija atbalstīja... Un pirms trešā lasījuma turpinājās diskusijas par to, vai viena un tā pati persona var būt par tiesas priekšsēdētāju vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Bija par to iesnieguši dažādus viedokļus tiesu varas pārstāvji, un līdz ar to gan Tiesu politikas apakškomisija, gan Juridiskā komisija par šiem priekšlikumiem diskutēja, bet ar balsu vairākumu tika pieņemts viedoklis, ka šī norma Latvijā varētu apgrūtināt tiesu varas objektīvu darbību, un tātad šī norma ir no likumprojekta izslēgta.

Tālāk ir 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Šis priekšlikums paredz precizēt tekstu, lai nerastos situācija, ka var būt vairāki tiesas priekšsēdētāji un vairāki vietnieki. Lai norma nebūtu pārprotama, tas paredz noteikt, ka vietnieks var būt viens. Tātad šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 5. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš paplašina Tieslietu padomes pilnvaras. Tas paredz, ka arī tiesu pašpārvaldei tiek dots vairāk funkciju. Tātad nevis Ministru kabinets, bet Tieslietu padome ir tā, kura nosaka, kurā vietā atrodas tiesu nami un kāda ir šo tiesu namu darbības teritorija.

Tātad 5.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Juridiskais birojs piedāvāja, ka arī Augstākās tiesas departamenta kopsapulces lēmums varētu būt pārsūdzams Disciplinārtiesā. Taču bija ļoti plašas diskusijas gan komisijā, gan arī Tieslietu padomē. Un galu galā tika pieņemts lēmums, ka ir pilnīgi pietiekami un leģitīmi, ja Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums ir pārsūdzams Disciplinārtiesā. Tas ir pietiekami, un tas nodrošina iespējas tiesnešiem galīgo lēmumu pārsūdzēt Disciplinārtiesā.

Tātad 6.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš līdzīgi runā par iespējām pārsūdzēt Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces lēmumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 11. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kurš piedāvā līdz šim likumā paredzēto normu par tiesnesim izvirzāmajām amata prasībām sadalīt divās grupās: vispārīgās prasības un profesionālās prasības. Taču ne Juridiskā komisija, ne Tieslietu padome neuzskatīja, ka tas būtu efektīvāk, labāk... neuzskatīja, ka no juridiskās prakses viedokļa tā būtu atbalstāma norma. Līdz ar to šis tieslietu ministra priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 11.priekšlikumu deputāti piekrīt komisijas viedoklim. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

S.Āboltiņa. 12.priekšlikums arī ir par šo pašu tēmu, tas ir, sadalīt tiesnesim izvirzāmās prasības dažādos pantos. Juridiskajā komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 13. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš padara skaidrākas apgabaltiesas tiesneša amata kandidātam izvirzāmās prasības attiecībā uz stāžu un izglītību, paredzot, ka šīs prasības var tikt mazinātas tikai izņēmuma gadījumos. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 14. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam izvirzāmās prasības. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 15. ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 16. arī ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums par tiesneša iespējamu norīkošanu veikt darbu, kas nav tieši saistīts... kas nav tiesneša darbs, bet ir ārpus tiesas - citā institūcijā, un precizē laiku, uz kuru tiesnesi drīkst norīkot. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras un darbību. Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

S.Āboltiņa. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš attiecas uz pārejas noteikumiem un precizē pieņemto normu darbību attiecībā uz spēkā esošo likumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Un 25. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš uzliek Tieslietu padomei par pienākumu līdz 2018.gada 1.aprīlim noteikt tiesneša amata pienākumu izpildes vietu tiesas darbības teritorijas ietvaros. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.

Godātie kolēģi! Ir saņemts deputāta Inta Dāldera iesniegums (Starpsauciens: “Par izstāšanos!”), ar kuru viņš atsauc savus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” - no 1. līdz 7.priekšlikumam. Tātad 1.-7.priekšlikums ir atsaukts.

A.Mežulis (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” trešajam lasījumam bija saņemti astoņi priekšlikumi.

Kā jau mēs dzirdējām, deputāts Ints Dālderis savus priekšlikumus ir atsaucis.

Līdz ar to ir palicis tikai viens priekšlikums - 8.priekšlikums, kas ir Juridiskā biroja priekšlikums un ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Debatēs ir pieteicies deputāts Ringolds Balodis.

Baloža kungs, par kuru no priekšlikumiem jūs vēlaties debatēt? Jo debatēt ir iespējams arī par atsauktajiem priekšlikumiem. (Dep. R.Balodis: “Ir iespējams par atsaukto...?”)

Par kuru no priekšlikumiem jūs esat pieteicies...? (Starpsauciens.) Jūs vēlaties debatēt par 8.priekšlikumu? (Dep. R.Balodis: “Cita jau nav!”)

Paldies. Labi.

Tātad 1.-7.priekšlikums ir atsaukts.

Par 8.priekšlikumu uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es saprotu - pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas prakses - būtībā kritizēt kādu komisiju par sliktu darbu vairs nedrīkst, citādi var dabūt mutisku brīdinājumu. Un, ja es pateikšu Saeimai, ka jūs visi slikti strādājat, tad mani var pat no sēdes atstādināt, jo vārda brīvība, es saprotu, pēdējā laikā ir ierobežota. Tāpēc es slavēšu, nevis kritizēšu.

Dolgopolova kungs, jūs ļoti labi pastrādājāt. Šis ir fantastisks solis uz priekšu. Vairākus gadus tas būtu prasījis. Bet ir viena lieta, par ko es gribu šajā sakarā... šis ir vienīgais priekšlikums... kaut ko pateikt.

Būtībā mēs te runājam un arī presē izskan, ka tagad nopietni ierobežos biedrības. Bet būtībā reģistrācija kā tāda ir pieļaujama faktiski da jebkādai organizācijai. Un tie grozījumi guļ jūsu komisijā.

Nacionālās drošības komisijā mēs izskatījām... Un kā Āboltiņas kundze, tā arī Gaidis Bērziņš labi zina, kā tieslietu ministrs... ka reģistrs faktiskos apstākļus neskata un reģistrēs da jebko. Jā. Izskata iesniegtos dokumentus, pievieno lietai.

Tāpēc no šīs tribīnes es aicinu nekavēties un šīs Saeimas laikā pieņemt ne tikai, teiksim, tādas virspusējas, deklaratīvas likuma normas, kas faktiski nekā jau situāciju neuzlabo un nemaina... jā, jo pietiekami daudz instrumentu jau šobrīd ir šajā konkrētajā Biedrību un nodibinājumu likuma normā, kā var organizācijas slēgt tiesiskā ceļā.

Es aicinu domāt par to, kā nereģistrēt pretvalstiskas organizācijas, kuras nāk reģistrēties šodien, rīt... un arī aizvakar...

Dolgopolova kungs - malacis! Jūs labi strādājat! Un es iesaku jums turpināt darbu un šo likumprojektu tomēr kaut kādā veidā aizdabūt līdz trešajam lasījumam, lai mēs varētu nevis tikai deklaratīvi paziņot, ka mēs slēdzam caur tiesu šīs organizācijas - to mēs tāpat varam darīt! -, bet nevarētu arī reģistrēt.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Baloža kungs, vai jūs prasāt balsojumu par šo priekšlikumu? (Dep. R.Balodis: “Nē!”) Tātad - nē. Balsojums netiek prasīts.

Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams?

A.Mežulis. Nē! Nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Mežulis. Lūdzu apstiprināt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojektā ietvertie grozījumi skar trīs jautājumu blokus.

Pirmais - brīdinājuma par maksājumu saistības piespiedu izpildīšanu piegāde ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību.

Otrais - piedziņas vēršana uz kustamo mantu, ieviešot elektroniskās izsoles. Kā mēs zinām, šāds regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu ir ieviests jau pirms kāda laika un sevi pilnībā ir attaisnojis.

Un visbeidzot trešais bloks - piedziņas vēršana uz apbūves tiesību.

Atgādināšu, ka apbūves tiesību regulējums samērā nesen tika ieviests Civillikumā un šobrīd ir stājies spēkā.

Juridiskajā komisijā mums notika diskusija par šiem jautājumiem. Kopumā nebija nekādu būtisku iebildumu. Vienīgie jautājumi, par ko bija dažādi viedokļi, bija pirmpirkuma tiesību izmantošanas nepieciešamība un piedāvātā kārtība kapitāldaļu piespiedu atsavināšanas gadījumā. Šeit gan jānorāda, ka šis regulējums izriet no nesen Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Komerclikumā, taču, neraugoties uz to, komisija aicināja Tieslietu ministrijas Pastāvīgo darba grupu Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei un arī Pastāvīgo darba grupu Komerclikuma grozījumu izstrādei izvērtēt šī institūta nepieciešamību pēc būtības.

Tātad, kā jau minēju, citu iebildumu nebija un komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Andris Morozovs.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labrīt! Labrīt, Prezidij! Likumprojekta “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” izskatīšana otrajā lasījumā... Likumprojektu es salīdzinu ar tabulu... Tā. Ja godīgi... (Starpsauciens.)

Komisijas vārdā aicinu balsot “par”, jo priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Morozovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 5.decembris... Piecas dienas.

Sēdes vadītāja. 5.decembris?

Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada...

A.Morozovs. Nē, nē, nē! 7.novembris! (Starpsauciens: “11.oktobris!”)

Sēdes vadītāja. 7.novembris?

A.Morozovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 7.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” risina trīs jautājumus.

Pirmais jautājums skar šo līdzekļu pārvaldīšanas izdevumus, proti, maksājumus, kurus saņem līdzekļu pārvaldītāji. Kā jūs zināt, pēdējo gadu laikā ir ļoti mainījusies situācija finanšu tirgos. Ja mēs vērtējam to, cik maksā ieguldītāji Latvijā savu fondu pārvaldītājiem salīdzinājumā ar to, cik maksā kaimiņvalstīs, tad pie mums maksa ir divas, trīs un pat vairāk reižu augstāka.

Otrs jautājums ir saistīts ar to, ka finanšu tirgi pēdējo 10 gadu laikā ir būtiski mainījušies un līdz ar to ir parādījušies jauni finanšu instrumenti. Īpaši attīstoties kapitāla vērtspapīru tirgum, noteikti ir jāreaģē arī ieguldījumu fondiem, lai spētu gan kvalitatīvi, droši, gan arī ienesīgi pelnīt, domājot par nākotnes pensionāra pensiju.

Un trešais jautājums. Ir iespēja tiem, kas iegulda šajos pensiju fondos un domā par savu nākotnes pensiju... Tas ir šo cilvēku privātīpašums... Ir paredzēts atrisināt arī jautājumu, kurš joprojām Latvijā nav atrisināts, bet kurš ir atrisināts citās valstīs, - ka šie līdzekļi, tāpat kā jebkura cita privāta manta, ir mantojami. Tātad - arī jautājums par mantošanas tiesībām.

Un, kā jau es jūs informēju, paralēli arī 2018.gada budžeta likumprojektu paketē ir likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Un mēs apspriedām abus likumprojektus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Tātad jautājumi, kas skar līdzekļu pārvaldīšanu un ieguldīšanas iespējas un maiņas, visu, kas saistīts tieši ar finanšu līdzekļu ieguldīšanu un pārvaldību, tiek risināti paralēli arī likumprojektā, kas ir budžeta paketē. Šo jautājumu par mantošanas tiesībām pieaicinātie tiesību eksperti un tiesību jomas pārstāvji, tajā skaitā gan Labklājības ministrijas pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, atzina par būtisku. Jautājums ir svarīgs gan no civiltiesisko attiecību viedokļa, gan arī no tā, lai cilvēkiem būtu interese ieguldīt līdzekļus, zinot, ka šie līdzekļi tālāk paliek viņu mantinieku rīcībā kādās dzīves situācijās. Juridiski korekti tālākajos priekšlikumos sakārtojot šo likumprojektu, varētu jautājumu risināt arī nākamajos lasījumos.

Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Sudraba. Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam jāiesniedz līdz 2017.gada 28.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Komisija strādāja ar likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” un to sagatavoja otrajam lasījumam.

Ir saņemti 23 priekšlikumi.

1. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! No likumprojekta nosaukuma izriet, ka dokumenta galvenais mērķis ir Otrā pasaules kara dalībnieka statusa noteikšana - vai persona ir atzīstama par kara dalībnieku. Līdz ar to kara dalībnieku šķirošana un atlase nenovēršami kļūst par likumprojekta galveno mērķi, kuram likumprojekts ir pakļauts, bet statusa piešķiršanas sekas paliek novārtā, jo nekādu labumu kara dalībniekiem likumprojekts nenosaka, tas tikai atstāj pašvaldību ziņā iespējas noteikt sociālās garantijas un atvieglojumus.

Ko piedāvāju es?

Rosinu nenodarboties ar veterānu šķirošanu un atlasi, bet, mēģinot saglabāt savu politisko seju, godātie deputāti, nodrošināt visiem kara veterāniem, neskatoties uz to, kādi dzīves apstākļi piespieda viņus ķerties pie ieročiem un kādā tiesiskajā statusā viņi bija un ir, finansiālu un cita veida atbalstu, lai ļautu viņiem dzīvot mierā, pārticībā un cieņā. Šāda attieksme ir mūsu paaudzes goda jautājums.

Tādu cēlsirdīgu attieksmi veterāni ir pelnījuši, jo viņi visi gājuši smagu ceļu. Un tagad ir pēdējie gadi un mēneši, kad mūsu palīdzība viņiem vēl var noderēt. Tāpēc rosinu noteikt, ka likuma mērķis ir nodrošināt sociālo palīdzību visiem Otrā pasaules kara veterāniem bez ierobežojumiem - gan Latvijas pilsoņiem, gan Latvijas nepilsoņiem, gan tiem, kas dienēja regulāro militāro vienību sastāvā, gan partizāniem. Un tikai tad, ja šis nosacījums būs izpildīts, var tikt īstenots cits likumprojekta mērķis, proti, veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret kara dalībniekiem.

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Igora Pimenova priekšlikumā kopā ir savītas divas lietas, no kurām vienu uzskatu par ļoti būtisku un atbalstāmu, bet otru - par neatbalstāmu.

Vispirms par atbalstāmo. Šī likumprojekta mērķa būtiska un neatņemama sastāvdaļa ir sociālā palīdzība. Un citādi nevar būt. Šim likumprojektam ir zināma priekšvēsture, ko atļaušos jums atgādināt.

Jau pirms sešiem gadiem, 11.Saeimā, Sabiedrības saliedētības komisija sāka strādāt pie likumprojekta “Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu”. Un mērķa grupa bija Latvijas pilsoņi, proti, iedzīvotāji, kuri dubultās okupācijas rezultātā tika ierauti karā - brālis pret brāli. Jau pirms pieciem sešiem gadiem tā vecuma grupa bija “85 plus”. Ja mēs uzskatām, ka jaunākajiem 1945.gadā bija 18 gadi, tad ir “85 plus”. Un viņiem sociālā palīdzība bija ļoti būtiska. Tās ir sadragātas dzīves, tās ir sadragātas veselības.

Tajā laikā es daudz runāju ar bijušajiem karavīriem, ar “Daugavas Vanagiem”, ar cilvēkiem, kuri aprūpē šos vecos vīrus, un viņi teica: “Sen jau vajadzēja, bet nu labāk vēlāk nekā nekad!”

Pirms pieciem gadiem, 2012.gada novembrī, Saeima nobalsoja un šo likumprojektu nodeva komisijai. Likumprojekts paredzēja plašu sociālo atbalstu, tai skaitā ikmēneša pabalstu no valsts budžeta. Un personas, kurām tas pienākas un kurām nepienākas, bija noteiktas aptuveni tās pašas, kas šodien izskatāmajā likumprojektā.

Ir pagājuši pieci gadi. Šie vecie vīri tagad ir vecuma grupā “90 plus”, un ikmēneša pabalsta vietā ir kas? Nozīmīte. Nu jā, varbūt pašvaldības, ja tās gribēs, tad varēs...

Kas pa šo laiku ir noticis? Manuprāt, te ir bijusi arī darīšana ar... nu es nosaukšu - pat ar “poļitrukiem”, kuri uzskatīja, ka labāk neiedot 100 savējiem, galvenais, lai tik netrāpās vienam neīstajam. Nu, kas tur neīstais varēja trāpīties? Čekistiem nedos, gestapo vīriem nedos. Tas viss ir atrunāts. Un pat tas sarkanarmietis, kas no Tambovas atnācis un palicis šeit, - būtībā tas arī nedabūs šo pabalstu.

Bet mums acīmredzot bija svarīgi nesasmērēt savu “poļitruka” mundieri, un līdz ar to nozīmīte šobrīd ir sociālā pabalsta vietā. Toreiz bija runa par aptuveni 50 latiem.

Vecie vīri arī tagad saka: “Nu sen jau bija vajadzīgs!” Es dzirdēju televīzijā. Bet vai viņi to saka par nozīmīti? Sen jau viņiem bija vajadzīga nozīmīte?!

Es aicinu par to ļoti nopietni padomāt un atcerēties, ka sociālā palīdzība šeit ir ļoti nozīmīga lieta un šā likumprojekta neatņemama sastāvdaļa. Tā ir mūsu goda lieta attiecībā pret saviem cilvēkiem, pret savu vēsturi un būtībā arī attiecībā pret nākotni.

Igora Pimenova priekšlikumā tas ir savīts kopā ar vienu citu ļoti būtisku lietu, par kuru var strīdēties, proti, to piešķirt arī nepilsoņiem. Ar visu cieņu pret nepilsoņiem tomēr jāteic, ka šis likums ir attiecināms uz tām konsekvencēm... uz to, kas notika pēc slavenajiem vārdiem: “Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās!” Latvijas valstij tomēr ir zināma atbildība pret tā laika pilsoņiem, iedzīvotājiem, kuri tika šajā karā ierauti zem pretējiem karogiem. Un tā nav vaina, bet tā ir atbildība.

Šobrīd mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, bet uz trešo lasījumu tātad es aicinu atcerēties tomēr šo mērķi - sociālā palīdzība. Tas būtībā ir galvenais. Konkrētāk par to parunāsim, kad nonāksim pie 18. un 19.priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Jau no paša sākuma šis likumprojekts šajā Saeimā netika iecerēts kā sociālās palīdzības likums. Deputātiem Saeimā un deputātiem pašvaldībās ir ļoti dažādas iespējas atbalstīt tos cilvēkus, kuri sasnieguši cienījamu vecumu, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši trūkumā.

Šis likumprojekts Saeimā, šajā Saeimā, tika virzīts ar mērķi, lai valsts skaidri un gaiši noteiktu Otrā pasaules kara dalībnieka statusu tiem Latvijas pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri šeit bija 1940.gada 17.jūnijā un tika pretlikumīgi ierauti karadarbībā. Latvijas valsts tobrīd, Otrā pasaules kara laikā, kad notika karadarbība Latvijas teritorijā, pastāvēja tikai juridiski. Faktiski tā nepastāvēja, savus pilsoņus aizstāvēt nevarēja. Un tikai tagad, šobrīd, Latvijas valsts var noteikt konkrētu statusu šiem cilvēkiem, lai neviens nevarētu apspļaudīt viņus un teikt: “Tas ir fašists!”, “Tas ir komunists!” Jo tie visi ir mūsu valsts iedzīvotāji, kuri - pretēji 1907.gada IV Hāgas konvencijai par sauszemes kara vešanu! - tika pretlikumīgi iesaistīti karadarbībā un kuri līdz ar to ir upuri. Šis ir upuru likums, nevis sociālās palīdzības likums. Sociālajai palīdzībai mēs varam domāt citas metodes, kā cilvēkus atbalstīt - un ne tikai kara dalībniekus, bet arī visus pārējos.

Līdz ar to aicinu deputāta Pimenova priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Deputāti! Tikai viena piezīme šai diskusijai.

Arī anotācijā rakstīts, ka runa ir par Latvijai piederīgajiem, kuri tika iesaukti svešos karaspēkos. Tātad domāts, ka bija piespiedu kārtā iesaukti. Tas īstenībā neatbilst patiesībai, jo labi atceramies, ka Latviešu leģionā karavīri bija iesaukti piespiedu kārtā tikai 1944.gadā, bet pirms tam daudzi no viņiem iestājās brīvprātīgi.

Tāpat arī Sarkanās armijas karavīri pievienojās Sarkanajai armijai ne tāpēc, ka viņi bija iesaukti piespiedu kārtā, bet vienkārši tāpēc, ka Hitlera armija uzbruka viņu dzimtenei - Padomju Savienībai.

Līdz ar to brīvprātīguma faktors bija ļoti spēcīgs abās frontes pusēs. Un rakstīt tā, kā rakstīts anotācijā, un tā, kā tagad saka Jansona kungs, - tas nozīmē ievērojami vienkāršot situāciju, kas bija izveidojusies 1944.gadā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai jūs, Laizānes kundze, kaut ko piebildīsiet par 1.priekšlikumu?

I.Laizāne. Debates komisijā bija ļoti nopietnas un ilgstošas, komisijā pie priekšlikumiem strādāja darba grupa Ritvara Jansona vadībā, un tika pieaicināti eksperti - gan vēsturnieki, gan no arhīva, gan no Valsts prezidenta kancelejas.

1.priekšlikumu aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Laizāne. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas izsaka likumprojekta 1.pantu jaunā redakcijā. Tagad 1.pants skan tā: “Apzinoties, ka Latvijas Republika nav juridiski atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem Latvijas Republikas teritorijā tās okupācijas laikā un kā okupēta valsts Otrā pasaules kara laikā karadarbībā nepiedalījās, šā likuma mērķis ir noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri Otrā pasaules kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Sociālistisko Republiku Savienības [..], nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, kā arī veicināt vienotu sabiedrības izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem.”

Darba grupa, izstrādājot šo priekšlikumu, īpaši uzsvēra, cik svarīgi ir definēt, kas ir regulārās militārās vienības. Tātad regulārās militārās vienības, kurās Latvijas pilsoņi piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, šā likuma izpratnē ir strukturētas karaspēka vienības, kas pakļautas centralizētai vadībai, - nacistiskās Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecības pakļautībā esošās karaspēka vienības un PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas ģenerālštāba pakļautībā esošās karaspēka vienības.

Komisijā šis priekšlikums tika izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Šajā priekšlikumā daudz kas ietilpst. Te rakstīts par tiem, kas “piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Sociālistisko Republiku Savienības, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem”. Vārds “tās” nozīmē, ka runa ir par tiem, kas cīnījās pret Vāciju un tās sabiedrotajiem, bet var arī saprast tā, ka runa nav par tiem, kas cīnījās pret Padomju Savienības sabiedrotajiem.

Tas ir mīts, ka Latviešu leģions cīnījās pret boļševismu vien. Latvijā mobilizētie leģionāri piedalījās arī Rietumu frontē, pat Itālijā, kā vācu armijas izpalīgi. Latviešu lidotāji vācu karaspēka sastāvā piedalījās masveida uzlidojumos sabiedroto lidlaukiem Holandē, Beļģijā un Francijā, un daži latviešu virsnieki uzdienēja līdz eskadriļas komandiera amatam.

Te arī rakstīts, ka Latvija kara laikā nepiedalījās karadarbībā. Tomēr Latvijas Republika piedalījās karadarbībā - bija visai maza epizode, bet tomēr bija. Proti, Latvijai piederīgie piedalījās karā sabiedroto pusē, un tas ir fakts. Astoņi kravas tvaikoņi, kuru nosaukumi bija “Ciltvaira”, “Ķegums”, “Everasma”, “Everelza”, “Abgara”, “Regent”, un vēl divi, kuru nosaukumus es vienkārši neatradu, nepievienojās padomju flotei, bet, pacēluši Latvijas karogus, devās starptautiskajos ūdeņos, un Latvijas vēstniecība Vašingtonā tos pasniedza ASV kara laika kuģniecības pārvaldei. Kuģi turpināja kuģot ar Latvijas karogu, un uz šiem kuģiem bija izvietotas amerikāņu - amerikāņu! - artilērijas lielgabalu apkalpes, kuras pildīja latviešu kapteiņu pavēles. Vācu zemūdenes sešus no šiem astoņiem kuģiem nogremdēja, ap 200 Latvijai piederīgo gāja bojā.

Un tālāk - tas ir šedevrs! - likumprojekts noteic, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu var iegūt tikai Latvijas pilsoņi (par to mēs jau runājām šodien). Līdz ar to par kara dalībniekiem nevar tikt atzīti Latvijas Republikas nepilsoņi. (Dep. V.Spolītis: “Loģiski!”) Tātad tiek izaicinoši vājināts nepilsoņa kā Latvijai piederīgas personas statuss. Likumprojekts liedz iespēju iegūt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu 90 procentiem Sarkanās armijas veterānu, kuri dzīvo Latvijā. Uz šiem pamatiem uzbūvēts likumprojekts atsakās nosaukt par Otrā pasaules kara dalībniekiem karavīrus, kuri karā uzvarēja. Tas ir spļāviens viņu sejās. Tas padara šo likumprojektu par izaicinoši politiski angažētu un aizvainojošu.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Darba grupa, kura strādāja pie šī likumprojekta izveides, tika komplektēta tā, lai tajā tiktu iekļauti arī visi Latvijas atzītākie Otrā pasaules kara pētnieki, vēsturnieki ar doktora grādiem; tika veiktas ekspertīzes kopā ar viņiem.

Un neviens no viņiem nevarēja pateikt reālu gadījumu, kad Latvijas valstspiederīgie vai iedzīvotāji būtu karojuši pret Rietumu sabiedrotajiem Otrā pasaules kara laikā. Tādu dokumentu nav Latvijas rīcībā. Un līdz ar to šis arguments ir pilnīgi noņemams.

Jautājums par karošanu citu valstu karaspēkos tika akcentēts pēc Ārlietu ministrijas prasības, lai vieglāk būtu skaidrot mūsu sarežģīto vēsturi, jo Latvija - vēlreiz atkārtoju! - kā valsts Otrajā pasaules karā nepiedalījās, un līdz ar to mēs nevaram uzņemties atbildību par citu valstu, it sevišķi okupētājvalstu, pilsoņiem, kuri tajā brīdī atradās Latvijas Republikas teritorijā un piedalījās Otrajā pasaules karā.

Šis likumprojekts ir vērsts uz mūsu valsts pilsoņu (uz 1940.gada 17.jūniju!) un pastāvīgo iedzīvotāju (uz 1940.gada 17.jūniju!) tiesību definēšanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Latviešu leģiona dalībnieku atmiņas un liecības par to, ka viņi piedalījās un kā viņi piedalījās karadarbībā Rietumu frontē, var atrast grāmatās, kuras atrodas Saeimas bibliotēkā. Pēc sēdes es norādīšu jums to nosaukumus un autorus. Tas pirmkārt.

Piemiņas plāksni par Latvijas Republikas kuģu piedalīšanos karadarbībā var atrast pie... Netālu no Saeimas ēkas... pie Muitas ēkas... Jebkurš deputāts var paskatīties.

Liela vēlme uzdot vēlamo par esošo. Tomēr vēstures faktus nevar noliegt, tie ir jāņem vērā, citādi mēs vienkārši izdarīsim jaunas kļūdas papildus tām, kuras jau bija izdarītas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Igor! (Starpsauciens: “Tu esi atlaists!”) Cik var slavināt Padomju Savienību un mēģināt nepilsoņus padarīt par labajiem tēliem iepretim Latvijas pilsoņiem - un otrādi, un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi -, visu samudžinot vienā veselumā?!

Rietumu frontē latvieši bija. Latviešu leģionāri Rietumu frontē apsargāja nacistu kara noziedzniekus Nirnbergā. Savukārt daudzi padomju karavīri, padomju armijas veterāni, piedalījās gan neatkarīgās Polijas sagraušanā, gan neatkarīgās Somijas sagraušanā.

Kāpēc nerunājat... (Dep. I.Zariņa starpsauciens.) Kāpēc nerunājat par 1944.gada septembri, kad Igaunija atjaunoja savu neatkarību? Brīdī, kad vācu karaspēks atkāpās, Igaunijas valsts atjaunoja savu neatkarību. Un kurš sagrāva šo neatkarību? Kurš? Padomju Savienības karavīri, kas iznīcināja neatkarīgo Igaunijas valsti 1944.gada septembrī.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Pimenova kungs! Vēl vēsture strīdas, kurš īsti uzsāka karu - Krievija vai Vācija. Bet tas ir skaidrs, ka Vācija kopā ar Krieviju Polijas teritorijā rīkoja kopīgas parādes. Jā, karaspēka parādes!

Un otrais. Pimenova kungs! Kurš atvainosies manai mātei par to, ka viņa izauga bez tēva, par to, ka padomju karaspēks izsūtīja viņu...? Starp citu, viņu izsūtīja tikai tāpēc... ne tikai tāpēc, bet viena no apsūdzībām viņa lietā bija tā, ka viņš ir bijis Latviešu zemnieku savienības biedrs. Iedomājieties, par to, ka Oskars Kalnozols ir bijis Latviešu zemnieku savienības biedrs, viņu izsūtīja no Latvijas, un viņš... Mana māte izauga bez tēva.

Kaunieties!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, dažas lietas man kauns klausīties, kad mēs runājam par cilvēku likteņiem, kad mēs runājam par tiem cilvēkiem, kas Otrajā pasaules karā ir karojuši abās pusēs.

Šodien mēs runājam par cilvēkiem, nevis par vēsturi. Ja Latvija nav piedalījusies Otrajā pasaules karā, tādā gadījumā Otrā pasaules kara dalībnieka statuss Latvijā vispār nav jānosaka. Bet, ja mēs gribam palīdzēt cilvēkiem, kas tiešām dažādu apsvērumu dēļ ir piedalījušies karā, nav jāapspriež jautājums par to, vai viņi bija likumīgi iesaukti vai nelikumīgi, galvenais kritērijs ir tikai viens - vai viņi bija tiesāti par kara noziegumiem vai nebija tiesāti. Viss pārējais ir otršķirīgs.

Ja mēs gribam sniegt kaut kādu palīdzību šiem vecajiem cilvēkiem, kuri, iespējams, nesaņem palīdzību no citiem avotiem, tad, man liekas, tā būtu svēta lieta - palīdzēt dzīvajiem, pagaidām vēl dzīvajiem cilvēkiem, nevis traktēt vēsturi...

Un otrs, ko es gribu teikt. Manuprāt, lai šis likumprojekts tomēr neizraisītu kārtējās plaisas mūsu sabiedriskajā domā un sabiedrībā kā tādā, būtu pareizi atgriezt to komisijai, lai tā vēl turpina darbu pirms izskatīšanas otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien visiem! Šis ir tāds jautājums, kur Nacionālā apvienība var sākt strīdēties ar SASKAŅU, un visiem ir ļoti interesanti.

Patiesībā, Igor, jūs kā bijušais PSKP biedrs, manuprāt, joprojām kaislīgs 12.Saeimas komunists... vai, pieņemsim, Kalnozola kungs... es nezinu, vai jūsu radiem tas vispār būtu ienācis prātā, ka jūsu partiju šeit, Saeimā, vadīs cits komunists - Brigmanis. Tā tas ir, viņš pats to atklāja.

Bet es domāju, ka šī diskusija būtu jāsāk ar to, ka... Pimenova kungs, varbūt nākamreiz, kad jūs varēsiet nākt un runāt, sāksim diskusiju par to, vai Latvija bija okupēta vai anektēta? (Starpsauciens: “Ar ko atšķiras?”)

Un tagad ejam uz priekšu!

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Kaimiņa kungs, es jums te mazu vēstures rakursu no Rankas arodskolas par to, kā tika dibināta Tautas fronte un kas dibināja Tautas fronti Rankas arodskolā. Rankas arodskolā Tautas fronti dibināja pēc komunistiskās partijas Gulbenes nodaļas iniciatīvas, un pēc komunistiskās partijas iniciatīvas arī Rankas arodskolā tika nodibināta Tautas fronte. Tā ka lūdzu ņemt to vērā - komunisti nodibināja Tautas fronti.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Laizānes kundze, piebildīsiet?

I.Laizāne. Jā, es gribu piebilst, ka debates par šo priekšlikumu bija ļoti ilgstošas un tāpēc arī komisijā darbs pie šī likumprojekta bija ļoti ilgstošs, un priekšlikumi ir rūpīgi izvērtēti.

Aicinu atbalstīt 2. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Laizāne. 3. ir deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Godājamais Pimenova kungs!

Man būtu lūgums nenodarboties ar tādām sīkām blēdībām kā okupācijas karaspēka saukšana par Antihitlerisko koalīciju.

Atcerēsimies, ka nevis tikai no 1940.gada 17.jūnija, bet jau no 1939.gada 1.septembra Sarkanā armija faktiski bija Hitlera sabiedrotā, un, kā jūs atceraties, viņi kopā organizēja parādi Brestā, Polijā. Uzbruka Polijai, uzbruka Baltijas valstīm, uzbruka citām valstīm! Un tāpēc es domāju, ka daudz precīzāk tomēr ir atsaukties uz PSRS, nevis uz Antihitlerisko koalīciju, lai nebūtu šeit nekāda sajukuma.

Latvijas pilsoņi... Jā, varbūt kaut kādi cilvēki, varbūt kaut kādi izpalīgi, kaut kādi lidotāji daži... varbūt viņi kopā tiešām bija iesaistīti atsevišķās frontes vietās. Bet kopumā svarīgi ir tas, ka, piemēram, 15.divīzijas komandieri... piemēram, pulkvedis Janums pavēlēja saviem kareivjiem nekur nekarot ar sabiedrotajiem - ar britu, franču un amerikāņu karaspēku -, izveda 15.divīziju, kura padevās gūstā, kā jūs zināt, amerikāņiem...

Tātad ir muļķīgi rakstīt, ka mēs kaut kādā veidā esam... vai ka mūsu cilvēki ir cīnījušies pret Antihitlerisko koalīciju. To vajadzētu atcerēties!

Un vēl. Tiešām, - ja jau latviešu leģionāri būtu piedalījušies cīņā, piemēram, pret amerikāņu karaspēku, vai tad bijušajiem leģionāriem atļautu kopā ar igauņu leģionāriem veidot šīs darba un apsardzes rotas un apsargāt Nirnbergu? Nu, neesiet naivi! Vai viņiem atļautu pēc kara pārcelties uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kurp nevarēja pārcelties, piemēram, daudzi vācu SS virsnieki? Un tā tālāk.

Tātad nelietosim šo nosaukumu “Antihitleriskā koalīcija” un nejauksim galvu tiem, kas nezina vēsturi!

Un vēl viena piezīme. Latvijas teritorijā nebija nevienas partizānu vienības, kuru būtu vadījuši vietējie iedzīvotāji, ja vien viņi nebija PSRS teroristisko organizāciju dalībnieki. Visi, kā raksta vēsturnieks Strods - palasiet viņa grāmatu par partizānu kustībām Otrajā pasaules karā! -, bija vai nu NKVD, respektīvi, čekas, vai GRU, armijas pretizlūkošanas, specvienību virsnieki, kuri tika iesūtīti Latvijā un tad vervēja šeit vietējos iedzīvotājus. Tātad tie ir tādi paši teroristi, kuri nekādā veidā nevar būt iekļauti.

Tāpēc es aicinu noraidīt šo Pimenova kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Pirms runāju par 3.priekšlikumu, replika atbildei.

Tas ir dīvains fakts! Aleksandr, tu esi viens no izglītotākajiem deputātiem vēstures nozarē. Tas ir nenoliedzams fakts, ka simtiem latviešu leģionāru vienkārši bija... piespiedu kārtā bija jādien, jākaro Rietumu frontē, un viņi pēc tam pat dabūja ordeņus un medaļas no Vācijas vadības tieši par labu darbu frontē. Un tas ir fakts, to neviens nenoliedz. Un es nesaprotu, kāpēc tas ir tiešām kļuvis par diskusijas priekšmetu.

Bet nu par šo manu konkrēto priekšlikumu.

Es pievēršu uzmanību tam, ka likumprojekta 2.pants par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīst tikai tos pilsoņus, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā. Tāpēc pilsoņus, Otrā pasaules kara dalībniekus, kuri par pilsoņiem kļuvuši naturalizācijas kārtībā, par Otrā pasaules kara dalībniekiem likums neatzīst. Tas ir klajā pretrunā ar Latvijas likumdošanā ietverto vienotās pilsonības saturu un garu.

Likumprojekts norāda, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem tiek atzīti tie, kas piedalījās bruņotā cīņā regulāro militāro vienību sastāvā, un līdz ar to izslēdz no kara veterāniem partizānus un pagrīdniekus.

Mūsu frakcijas deputāti uzaicināja pie sevis 130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrības priekšsēdētāju. Saruna notika vakar. Viņi ir sašutuši, viņi neatbalstīs šo likumu. Tāds ir viņu pieņemtais lēmums. Pēc tam, kad atsijātais statusa pretendents būs ieguvis kara dalībnieka statusu, viņa karošana “pareizajā” pusē tiks apliecināta ar krūšu nozīmi. Tas arī būs vienīgais materiālais labums, ko garantēs likums. Par to mēs jau vairākkārt runājām šodien no šīs tribīnes.

Ikvienam notikumam ir sava iekšējā loģika, kura nav atkarīga no gribas. Vai likumprojekta autori un atbalstītāji ir sapratuši, ka pretēji viņu vēlmei, taču saskaņā ar viņu noteikumiem iznāk tā: ja sarkanarmiešiem ir liegta šī krūšu nozīme, tad šī nozīme nenovēršami kļūst par Waffen SS veterāna godazīmi. Kādu slavu jūs kaldināt Latvijai?

Balsojiet “par” manu - 3.priekšlikumu un “pret” nākamo - 4.priekšlikumu. Vēl nav par vēlu mainīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Laizānes kundze, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Laizāne. Jā! Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Laizāne. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, kurš var iegūt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Protams, mani neizbrīna, ka mūsu vidū ir vairāki izcili vēstures eksperti, kas piedāvā šeit savus aprakstus un tā tālāk. Es nedomāju, ka mums šobrīd būtu jāstrīdas par vēsturi.

Runāsim par konkrēto likumprojektu. Šis likumprojekts, kā jau pareizi tika atzīmēts, izslēdz ne tikai nepilsoņus, bet arī tos pilsoņus, kas ieguva Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā vai arī atzīšanas kārtībā, bet pēc 1940.gada jūnija.

Latkovska kungam bija tāda, manuprāt, ļoti simpātiska runa. Bet, Ilmār, jūs pilnīgi ignorējat šo faktu. Likumprojekts faktiski izslēdz lielu daļu tā saucamo Krievijas latviešu. Un tas ir pirmais normatīvais akts, kas nosaka atšķirīgu attieksmi pret Latvijas pilsoņiem atkarībā no pilsonības iegūšanas veida.

Tas ir acīm redzami pretrunā ar Pilsonības likuma 4.pantu, kas pilnīgi skaidri norāda, ka pilsoņa tiesības un pienākumi ir vienlīdz neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida. Tas ir pirmais moments, kāpēc mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu.

Bet ir arī otrais moments, kas varbūt ir vēl būtiskāks. Kad prezidents, toreizējais prezidents Bērziņš, nāca klajā ar ierosinājumu pieņemt šo likumu, viņš pauda pilnīgi skaidri: tas ir politiskas dabas likums. Tas ir vērsts uz izlīgumu. Tas vairākkārt tika atzīts, un Jansona kungs pareizi to visu raksturoja: tas nav par sociālo aizsardzību, tas ir par izlīgumu.

Kā jūs gribat panāk izlīgumu, ja lielākā daļa kara dalībnieku tiek izslēgta no šī procesa? Tas ir vienkārši garām! Līdz ar to mēs nesasniegsim likuma mērķi. Tātad - kāpēc vispār šāds likums ir vajadzīgs?

Es neatbalstīju šo komisijas atbalstīto variantu. Es aicinu arī jūs to tagad neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Melgailim.

R.Melgailis (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie klātesošie! Es arī zināmā mērā gribu atbalstīt Cileviča kunga iepriekš teikto par šo priekšlikumu un paskaidrošu to ar tādu dzīvu piemēru.

Mans tēvs, kurš arī bija leģionārs, ir dzimis 1924.gadā Krievijā, Novgorodas apgabalā, un, karam sākoties, viņam bija 16 gadi. Un tad, kad viņa sādžā, kurā dzīvoja galvenokārt tikai latviešu zemnieki, ienāca vācu karaspēks, viņus deportēja uz Latviju un izvietoja pie saimniekiem strādāt. Tādā veidā viņš nonāca Latvijā, bet tas, lūk, jau ir pēc 1940.gada 17.jūnija.

Tad, kad Latvijā dibinājās leģions, viņu iesauca leģionā. Un viņš nodienēja līdz kara beigām, bija “Kurzemes katlā”. Pēc tam bija filtrācijas nometnē, pēc tam - darba nometnē. Mājās viņš atgriezās ar sabeigtu veselību, un šodien viņa vairs nav starp dzīvajiem. Un, strādājot visu mūžu kolhozā, viņš bija tas “nepareizais”!

Ja mēs atbalstām šādu priekšlikumu un ierobežojam nosacījumus, nosakām, ka šo statusu var iegūt tikai tie, kas bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, tad uz viņu un varbūt līdzīgiem likteņa brāļiem šis statuss neattieksies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Attiecībā uz 4.priekšlikumu es aicinu komisiju uz trešo lasījumu veikt tomēr redakcionālus labojumus, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīstamas personas... Acīmredzot runa ir par statusu šī likuma izpratnē, jo Otrā pasaules kara dalībnieki bija arī visi tie noziedznieki, kuriem mēs šo statusu negribam piešķirt.

Bet par pārējo, par ko mēs tagad diskutējam... Vai nu nozīmītes dēļ būtu vērts šo visu tā izvērst, runāt skarbus vārdus citam pret citu, ja runa ir tikai par nozīmīti vien?

Jā, Cileviča kungs, sākotnēji bija izlīguma akcents, taču tur bija arī šī sociālā palīdzība.

Es neredzu, ka, lai tiktu ārā no šiem ideoloģiskajiem strīdiem, mēs te varētu šobrīd par kaut ko vienoties - par pilsoņiem, nepilsoņiem, “pareizajiem”, “nepareizajiem”.

Ziniet, mēs bieži vien Tēvreizi skaitām kā mantru - par to piedošanu un atpestīšanu no ļauna. Bet tikai tad, kad dziļāk to izjutīsim, mēs varbūt kaut cik spēsim saprasties šajā jautājumā. Šobrīd mēs nespējam atrisināt šo jautājumu un pat latviešu starpā saprasties, kur nu vēl pilsoņu un nepilsoņu un tā tālāk!

Tāpēc es aicinu vairāk koncentrēties tiešām uz pragmatiskiem jautājumiem un uzturu šo sociālās palīdzības aspektu šajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es runāšu ļoti īsi.

Manuprāt, visā šajā stāstā ir jābūt vienam ļoti dzelžainam principam - katra valsts rūpējas par saviem kara veterāniem.

Mēs zinām, ka tepat ir Krievija, kurā diezgan mākslīgi un pompozi tiek uzturēts viss Otrā pasaules kara stāsts un kura jau maksā kara veterāniem, kas atrodas Latvijas teritorijā. Neskatoties uz to, viņi tāpat var saņemt dažādu sociālo palīdzību, kas viņiem pienākas arī viņu lielā vecuma dēļ.

Tā ka nebāzīsim, lūdzu, visus vienā maisā un rūpēsimies katrs par savējiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Laizānes kundze, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Laizāne. Jā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Laizāne. 5.priekšlikums ir Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 30, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Laizāne. 6. ir deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mans priekšlikums un ideja bija par to, ka šo statusu nevajadzētu piešķirt okupantiem jeb, politkorekti izsakoties, personām, kuras dienēja karaspēka daļās, kas piedalījās Latvijas valstiskuma iznīcināšanā.

Kāds karaspēks ienāca Latvijā 1940.gada 17.jūnijā, mēs visi zinām. Vai to mēs varētu attiecināt uz leģionāriem? Es domāju, ka nekādā sakarībā, jo leģions tika dibināts tad, kad de facto Latvija kā valsts nepastāvēja, tajā brīdī tā pastāvēja tikai de iure... Faktiski sākumā, pirms es nebiju noklausījies Dolgopolova runu par humānismu, mana doma bija, ka šis statuss pienākas tikai Latvijas patriotiem - tiem leģionāriem, kas aizstāvēja Kurzemes cietoksni, tiem jauniešiem, ģimnāzistiem, kuri brīvprātīgi pieteicās leģionā, kuri gribēja atriebt par noziegumiem, kas Baigajā gadā tika pastrādāti pret viņu radiniekiem un tuviniekiem, un kuri saprata, ka, atgriežoties šai okupantu varai, Baigais gads atkārtosies, kas arī notika.

Bet es pēc tam domāju: ko darīt ar tiem sarkanarmiešiem, kurus iesauca kara beigās - jaunus zēnus no Abrenes, no Latgales - un svieda pretim latviešu leģionam Kurzemes cietoksnī? Daudzi no viņiem tika sakropļoti, ievainoti, aizgāja bojā. Loģiski, ka viņi nebija vainīgi un arī viņiem pienākas šis statuss. Jo otra sarkanarmiešu daļa - strādnieku gvardi, partijas darbinieki, kolaboracionisti, nodevēji, proti, tie, kas aktīvi piedalījās 1941.gadā latviešu tautas slepkavošanā un izsūtīšanā, - viņi jau aizskrēja līdzi mūkošajai Sarkanajai armijai uz Padomju Savienību. Atcerēsimies, ka kara sākumā latviešus nemobilizēja Sarkanajā armijā, iestājās brīvprātīgie. Tātad tie bija kolaboracionisti. Bet nu jau viņu vairs nav, jo viņi bija vecāki nekā tie, kurus kara beigās iesauca.

Līdz ar to es atbalstu Dolgopolova kunga aicinājumu par humānismu. Un, lai mēs varētu atbalstīt tos cilvēkus, kas kara beigās tika iesaukti pret savu gribu, es noņemu savu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

Debates slēdzu.

I.Laizāne. Priekšlikums atsaukts.

7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, kādas personas nav atzīstamas par Otrā pasaules kara dalībniekiem un neiegūst šo statusu. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 21, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Laizāne. 8. ir deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Laizāne. 9. ir Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 28, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Laizāne. 10. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 11. ir deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums, tāpat kā nesen izbalsotais 8.priekšlikums, bija par vienu un to pašu jautājumu. Proti, likumprojektā bija pieminēta konsultatīvā padome, kurai vajadzētu papildus valsts iestādes lēmumam sniegt savu atzinumu par to, vai pareizi vai nav pareizi atlasīti pretendenti Otrā pasaules kara dalībnieka statusa saņemšanai.

Mans priekšlikums netika atbalstīts, tomēr es redzu, ka top šī padome.

Norāde uz to, ka tāda konsultatīvā padome tiks izveidota, no likumprojekta priekšlikumiem ir izņemta, tāpēc es atsaucu savu - 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, vai jūs atsaucāt priekšlikumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Tātad priekšlikums ir atsaukts.

I.Laizāne. 12. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 13. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. Un 14. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas paredz kārtību, kādā saņem Otrā pasaules kara dalībnieka statusu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 15. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. Un 16. - komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Tas nosaka kārtību, kādā šiem Otrā pasaules kara dalībniekiem tiek izsniegtas noteikta parauga apliecības un krūšu nozīmes, un paredz, ka Ministru kabinets izstrādā šo kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 17. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. Un 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas noteic, ka pašvaldība savos saistošajos noteikumos var paredzēt sociālās garantijas Otrā pasaules kara dalībnieka statusa ieguvējiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

18. un arī 19.priekšlikums ir būtībā paši svarīgākie šajā likumprojektā, jo te ir runa par sociālajām garantijām. Taču tie būtu jāskata otrādā secībā: vispirms - 19.priekšlikums, kas ir priekšlikums par to, ko valsts dod, un tad 18.priekšlikums - par to, ko pašvaldības var likt klāt.

Šis nav sociālais likums, kā te pirms brīža izskanēja. Es saprotu, kā tas ir attīstījies, bet... Nu, Ritvars teica, lai varbūt... lai nespļauj pēc tam uz tiem cilvēkiem. Nu, ja mēs iedosim nozīmīti, tad, ejot pie Brīvības pieminekļa, tas, kas spļāva, - tas spļaus. Un arī Maskava mūsu iedotās nozīmītes dēļ savu attieksmi nemainīs.

Tātad 18.priekšlikumā ir runa par pašvaldībām. Un nākamais, 19., - deputāta Pimenova priekšlikums - ir par Ministru kabinetu.

Ja būs minētas tikai pašvaldības, tad nevienlīdzīgā attieksme turpināsies, jo viena pašvaldība varēs palīdzēt vairāk, cita mazāk, bet cita - nemaz.

Es atgādināšu, ko paredzēja iepriekšējais likumprojekts, un aicinu pie tā arī atgriezties: tiek garantēti atvieglojumi nodokļu un nodevu maksāšanā, bezmaksas medicīniskā aprūpe, sociālā rehabilitācija; atvieglojumi sabiedriskā transporta izmantošanā tiek segti no valsts pamatbudžeta kopējiem ienākumiem.

No Aizsardzības ministrijas budžeta, tātad valsts budžeta, izmaksā ikmēneša pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Un tad pašvaldība ir tiesīga maksāt papildus.

“Par” toreiz nobalsoja 60 Saeimas deputāti no ZZS, Nacionālās apvienības, VIENOTĪBAS un Reformu partijas. “Pret” bija 22, divi atturējās - visi no SASKAŅAS.

Protams, tas viss ir nožēlojami novēlots, un pa pieciem gadiem... Nu jā, tagad pavisam maz to cilvēku palicis. Un kas traucēja mums piecu gadu laikā to pieņemt - budžets, koalīcijas līgums? Ja runājam par budžetu, tad tas ir tik, cik inteliģentam deputātam melns aiz naga, ja salīdzinām ar tām visām apropriācijām, ko mēs te nemitīgi pārdalām... Šiem cilvēkiem ir vairāk nekā 90 gadi... Bet birokrātija ir milzīga, lai viņi pie tā statusa tiktu, - tur mēnešiem vajag iesniegt un pārbaudīt...

Es aicinu atbalstīt gan 18.priekšlikumu par pašvaldību atbalstu kara dalībniekiem, gan jo īpaši nākamo - 19. - Igora Pimenova priekšlikumu, kur ir runa par garantētu valsts ikmēneša pabalstu. Ja tur varbūt nav pareizi tas, ka tiek piešķirts no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem, kā ir norādīts priekšlikumā, tad to mēs uz trešo lasījumu varam mainīt, bet lūdzu izrādīt attieksmi un trešajā lasījumā 19.priekšlikumu atbalstīt principā. Uz trešo lasījumu iesniedziet savus priekšlikumus, citādi atkal būs jādebatē vai pat jānoraida Pimenova vai Latkovska priekšlikums, jo tie varētu būt “nepareizie” iesniedzēji.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad deputāts aicina atbalstīt priekšlikumu. Par 18.priekšlikumu deputāti...

I.Laizāne. Tātad 18. - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 19. ...

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir saņemts deputātu Adamoviča, Brigmaņa, Zariņa, Dzintara un Harju iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

I.Laizāne. 19. ir deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es palieku pie tā, ka valsts nodrošināts sociālais pabalsts ir vienīgais, ar ko varam reāli palīdzēt Otrā pasaules kara veterāniem.

Valsts budžets ir vienīgais avots, no kura var reāli nodrošināt šo sociālo pabalstu. Nav svarīgi, no kuras ministrijas fondiem šie līdzekļi tiks izmaksāti; es šeit minēju Aizsardzības ministriju tikai tāpēc, ka konsultanti man teica, ka tieši šī ministrija būtu loģiski iesaistāma šajā pasākumā.

Atkārtoti gribu teikt, ka tieši valsts budžets ir tas naudas avots, no kura varētu piešķirt pabalstus kara veterāniem. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Laizāne. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 44, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Laizāne. 20. ir iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 21. ir deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja nav atbalstīts 19.priekšlikums, tad 21. nav balsojams, jo tas ir saistītais priekšlikums.

I.Laizāne. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas ir pārejas noteikums, ka Ministru kabinets līdz 2018.gada 1.maijam izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Likumam, protams, būs arī finansiāla ietekme, tāpēc komisija ir iesniegusi budžeta ietvaram priekšlikumu piešķirt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei šī likumprojekta izpildei 42 789 eiro. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 23. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas ir par to, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.februārī.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeima! Gan jūsu atbalstītie priekšlikumi, gan diskusija, kas notika šodien šeit, Saeimas sēdē, pārliecinoši pierāda, ka īstenībā likumprojekts nav sagatavots pieņemšanai, jo konsekventa tā izpilde radīs tikai papildu šķēršļus sociālā pabalsta piešķiršanai, kā arī strādās pret to mērķi, kuru likumprojekts sludina, proti, vienlīdzīgas attieksmes izveidošanu pret visiem karojušajiem - pret visiem Otrā pasaules kara dalībniekiem.

Tāpēc es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu, balsot “pret”. Un vienlaikus es ierosinu nodot šo likumprojektu atbildīgajai komisijai, lai atkārtoti izskatītu to un sagatavotu otrajam lasījumam, ņemot vērā visus argumentus, kuri šeit izskanēja, un - tas ir ļoti svarīgi! - iesaistītu priekšlikumu izstrādē arī tos karavīrus, kuri kara laikā dienēja Padomju Savienības pusē. Jo līdz šim lasījumam tās biedrības, kuras ir ieinteresētas, nebija uzaicinātas piedalīties šajā darbā. Tas būtu prātīgs lēmums.

Mēs varam tiešām atrisināt problēmu. Tas varēs vienot mūsu sabiedrību, nevis šķelt.

Lūdzu atbalstīt manu ierosinājumu.

Sēdes vadītāja. Tātad ir izskanējis priekšlikums - nodot likumprojektu atpakaļ atbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” nodot vēlreiz... atpakaļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 59, atturas - 1. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

Un 23. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums...

I.Laizāne. Priekšlikums komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.novembrim.

Darba kārtībā - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr.1004/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 9.novembrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr.1004/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 9.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1005/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 9.novembrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1005/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 9.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr.1002/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 14.novembrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr.1002/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 14.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Urbanoviča, Vitālija Orlova, Artūra Rubika, Igora Pimenova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Ivana Ribakova un Borisa Cileviča pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par savām veiktajām rīcībām attiecībā uz iespējamajām pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību”. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pieprasījums ir izdalīts un pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par iespējamām nelikumībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un šī procesa pārraudzību, mēs uzdevām ekonomikas ministram virkni jautājumu, uz kuriem lūdzām viņu sniegt atbildes. Diemžēl mums ir jākonstatē, ka Ekonomikas ministrijas sniegtās atbildes uz šiem jautājumiem mēs nekādi nevaram uzskatīt par apmierinošām. Tās (ar retiem izņēmumiem) vispār nav sniegtas pēc būtības, ir juceklīgas, nepilnīgas, savstarpēji pretrunīgas vai arī prasītā informācija vispār nav sniegta.

Piemēram, mēs prasījām iesniegt Ekonomikas ministrijas veiktās dienesta pārbaudes rezultātus par iespējamiem nelikumīgiem lēmumiem, kurus ir pieņēmusi Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrija atbildēja, ka tās rīcībā tādu rezultātu vispār nav. Tie ir pazuduši. Mēs, lai pārliecinātos, kādā veidā Ekonomikas ministrija ir īstenojusi savus pienākumus subsidētās elektroenerģijas ražošanas pārraudzībā, lūdzām iesniegt Ekonomikas ministrijas saraksti starp Ekonomikas ministriju un “Latvenergo” koncerna struktūrām - “Sadales tīklu” un publisko tirgotāju, - lai tiktu skaidrībā, kurš īsti par ko ir atbildējis un kādā veidā viss šis bēdu stāsts ir veidojies. Ekonomikas ministrija atteicās mums iesniegt šādu saraksti.

Tāpat par neapmierinošu uzskatām Ekonomikas ministrijas skaidrojumu, kāpēc līdz šim nav veikti visi tie pasākumi, par kuriem pēkšņi Ekonomikas ministrija sāka runāt. Ekonomikas ministrijai es pats personīgi gadiem esmu norādījis, kas būtu jādara, ja tā tiešām reāli būtu vēlējusies samazināt OIK slogu patērētājiem. Bija jāsāk vienkārši ar šo staciju pārbaudi. Vienkārši kārtīgi bija jāizdara savs darbs un jāpārliecinās, vai tiešām visas atļaujas, kas ir izsniegtas ražotājiem, un nosacījumi, kas tajās ir paredzēti, tiek ievēroti. Tādā veidā, es esmu pārliecināts, mēs būtu ieekonomējuši daudz jo daudz miljonu. Atsevišķas pārbaudes tikai dažās stacijās jau to uzskatāmi parāda. Ekonomikas ministrija to nez kāpēc nav darījusi un nav arī spējīga izskaidrot, kāpēc to nav darījusi.

Mēs uzskatām, ka Ekonomikas ministrija līdz šim nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai samazinātu OIK slogu. Ja jūs paskatīsities, līdz pat pēdējam brīdim šie pasākumi lielākoties tika veikti, nevis lai samazinātu OIK maksājumu slogu, bet gan lai rastu lielākas kompensācijas, ar ko nomaksāt šo OIK slogu, kas, manuprāt, uzskatāmi parāda to, ka patiesībā Ekonomikas ministrija ir rūpējusies ne tik daudz par sabiedrības interesēm, bet gan par atsevišķu komersantu interesēm, kuriem Ekonomikas ministrija ir izsniegusi šīs atļaujas.

Tāpēc mēs aicinām ekonomikas ministru uz šejieni, lai viņš nāk un izstāsta, kas īsti notiek.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Motivācijas runas laiks beidzies.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība izskatīta.

Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt.

Par deputātu Kaimiņa, Brīvera, Viļuma, Krūmiņa un Smiltēna jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā”. Jautājums pāradresēts finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Finanšu ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Kaimiņa, Brīvera, Viļuma, Krūmiņa un Smiltēna jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Kaimiņa, Brīvera, Viļuma, Krūmiņa un Smiltēna jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atradīsies darba vizītē ārpus Rīgas.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Ādamsona, Artūra Rubika un Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par AS “Airbaltic” stratēģiskā investora piesaistes atbilstību valsts interesēm un tālāko kompānijas attīstību”. Jautājums pāradresēts satiksmes ministram Uldim Augulim. Ir saņemta rakstveida atbilde, iesniedzēji ar to iepazīstas un mutvārdos papildjautājumus šobrīd uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Ādamsona, Artūra Rubika un Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par konsultanta piesaistes atbilstību valsts interesēm AS “Airbaltic” stratēģiskā investora piesaistē”. Jautājums pāradresēts satiksmes ministram Uldim Augulim. Ir saņemta rakstveida atbilde, iesniedzēji ar to iepazīstas un šobrīd mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Ādamsona, Artūra Rubika un Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par AS “Airbaltic” darījumam izvēlētā akciju sadalījuma atbilstību valsts interesēm”. Jautājums pāradresēts satiksmes ministram Uldim Augulim. Ir saņemta rakstveida atbilde, jautājuma iesniedzēji ar to iepazīstas un šobrīd mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Ādamsona, Artūra Rubika un Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par AS “Conexus Baltic Grid” akciju iegādes darījuma atbilstību valsts interesēm”. Jautājums pāradresēts Ministru prezidenta biedram ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Ādamsona, Artūra Rubika un Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par konsultanta piesaistes atbilstību valsts interesēm AS “Conexus Baltic Grid” akciju iegādes darījumā”. Jautājums pāradresēts Ministru prezidenta biedram ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Tutina, Zemļinska un Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas iesaisti iespējamajā krāpniecībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Cilevičs, Ribakovs, Zariņš, Urbanovičs un Pimenovs iesnieguši jautājumu “Par Satversmes tiesas 2005.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.2004-18-0106 izpildi”, ko nododam atbildes sniegšanai izglītības un zinātnes ministram.

Deputāti Zariņš, Urbanovičs, Potapkins, Artūrs Rubiks un Tutins iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt informāciju uz deputātu iesniegto jautājumu par iespējamajām pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Lai pārliecinātos, ka Ekonomikas ministrijas un citu pārraugošo institūciju darbība bijusi vērsta sabiedrības interesēs, nevis atsevišķu komersantu interesēs, mēs pieprasījām saraksti, ko Ekonomikas ministrija veikusi ar “Sadales tīklu”, ar publisko tirgotāju, un arī skaidrojumus par normatīvajiem aktiem, ko viņi ir snieguši citiem komersantiem. Diemžēl šo saraksti mums Ekonomikas ministrija nez kāpēc atteicās iesniegt.

Tad nu mēs tagad vēršamies pie premjerministra kunga un ceram, ka viņš nodrošinās kārtību savā valdībā un liks ministriem pildīt savus pienākumus un atskaitīties augstākai lēmējvarai par to, kādus nedarbus vai darbus ir sastrādājusi izpildvara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu atbildes sniegšanai nododam Ministru prezidentam.

Deputāti Zariņš, Urbanovičs, Potapkins, Artūrs Rubiks un Tutins iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas veiktajām darbībām, lai mazinātu obligātā iepirkuma slogu”. Atbildes sniegšanai to nododam ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši deputātu jautājumu “Par sniegtajām atbildēm saistībā ar AS “Airbaltic””.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Mēs uzdevām konkrētus jautājumus premjerministram saistībā ar topošo airBaltic darījumu, lai pārliecinātos, ka šis darījums... lai iegūtu vismaz cerību, ka šis darījums tiek īstenots arī valsts un sabiedrības interesēs. Uzdevām konkrētus jautājumus par to, kādi vispār ir airBaltic stratēģiskie mērķi; kādēļ mēs tagad piesaistām šo stratēģisko investoru; vai vispār ir izvirzītas kādas prasības, lai tas būtu stratēģiskais investors, nevis kāds finanšu fonds; vai ir konkrētas prasības, kuras tiks paredzētas akciju līgumā, lai saglabātu to, ka airBaltic... lai turpmāk šī kompānija strādātu atbilstoši sabiedrības un valsts interesēm.

Atbildi sniedza satiksmes ministrs, un viņš nez kāpēc atbildi uz visiem šiem jautājumiem ir noslepenojis no sabiedrības: tā ir ierobežotas pieejamības informācija.

Tagad mēs jautājam premjerministra kungam, lai viņš izstāsta, kāpēc šī informācija ir jāslēpj no sabiedrības, kura simtiem miljonu savu nodokļu naudas ir ieguldījusi šinī kompānijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad jautājumu nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Lūdzu uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi pēc 15 minūtēm komisijas sēžu telpā!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Vakardien Saeimā vizītē bija ieradies Maķedonijas valsts ārlietu ministrs un informēja, ka Maķedonijas parlamentā ir izveidota sadarbības grupa ar Baltijas valstu parlamentiem, un lūdza sadarbību ar šo grupu.

Līdz ar to aicinu piecas minūtes pēc sēdes beigām tepat blakus, Dzeltenajā zālē, ierasties visus interesentus uz grupas dibināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Solvita Āboltiņa, Valters Dambe, Ojārs Ēriks Kalniņš, Nellija Kleinberga, Vladimirs Nikonovs, Romualds Ražuks un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 10. sēde
2017. gada 2. novembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 1076/Lp12) (Dok. Nr. 4131, 4131A)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” (Nr. 1077/Lp12) (Dok. Nr. 4132, 4132A)
Priekšlikumi	- dep. I.Sudraba (pret)
	- dep. S.Āboltiņa (par)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Nellijai Kleinbergai šā gada 2. un 3. novembrī (Dok. Nr. 4135)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Šulcam no šā gada 7. novembra līdz 9. novembrim (Dok. Nr. 4136)
Deputātu Ingunas Sudrabas, Vara Krūmiņa, Aivara Meijas, Nellijas Kleinbergas, Arvīda Platpera, Jura Viļuma, Romāna Mežecka, Mārtiņa Šica, Ringolda Baloža, Riharda Melgaiļa pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēru viena izglītojamā ēdināšanai, kāds tiek novirzīts pārtikas produktu iegādei” (Nr. 16/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3995, 3995A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Debates	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā” (Nr. 882/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4125)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 898/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4130)
Ziņo	- dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 563/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4134)
Ziņo	- dep. A.Mežulis
Debates	- dep. R.Balodis
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1072/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4055, 4115)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” (Nr. 989/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4128)
Ziņo	- dep. A.Morozovs
Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 914/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3504, 4129)
Ziņo	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” (Nr. 611/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4133)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. R.Jansons
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. R.Jansons
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Dombrava
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. R.Melgailis
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1004/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 9. novembrim” (Nr. 623/Lm12) (Dok. Nr. 4142)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 1005/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 9. novembrim” (Nr. 624/Lm12) (Dok. Nr. 4143)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr.1002/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017. gada 14. novembrim” (Nr. 625/Lm12) (Dok. Nr. 4151)
Pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par savām veiktajām rīcībām attiecībā uz iespējamajām pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību” (Nr. 19/P12) (Dok. Nr. 4158)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu B.Cileviča, I.Ribakova, I.Zariņa, J.Urbanoviča un I.Pimenova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106, izpildi” (Nr. 340/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Urbanoviča, S.Potapkina, A.Rubika, un J.Tutina jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt informāciju uz deputātu iesniegto jautājumu par iespējamajām pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību” (Nr. 341/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Urbanoviča, S.Potapkina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas veiktajām darbībām, lai mazinātu obligātā iepirkuma slogu” (Nr. 342/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, S.Potapkina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par sniegtajām atbildēm saistībā ar AS “Airbaltic”” (Nr. 343/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojumi
	- dep. A.Adamovičs
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 02.11.2017 09:09:48 bal001
Par - 78, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Lādes" Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai (1077/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 02.11.2017 09:10:55 bal002
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Šulcam no šā gada 7.novembra līdz 9.novembrim

Datums: 02.11.2017 09:14:22 bal003
Par - 38, pret - 43, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēru viena izglītojamā ēdināšanai, kāds tiek novirzīts pārtikas produktu iegādei (16/P12)

Datums: 02.11.2017 09:15:19 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā (882/Lp12), 3.lasījums

Datums: 02.11.2017 09:24:08 bal005
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (898/Lp12), 3.lasījums

Datums: 02.11.2017 09:28:08 bal006
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (563/Lp12), 3.lasījums

Datums: 02.11.2017 09:30:36 bal007
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1072/Lp12), 1.lasījums

Datums: 02.11.2017 09:32:15 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem (989/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 09:36:16 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (914/Lp12), 1.lasījums

Datums: 02.11.2017 09:48:39 bal010
Par - 24, pret - 65, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 10:02:45 bal011
Par - 69, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 10:09:26 bal012
Par - 22, pret - 64, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 10:17:13 bal013
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 10:17:50 bal014
Par - 4, pret - 30, atturas - 52. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 10:21:41 bal015
Par - 67, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 10:22:05 bal016
Par - 23, pret - 63, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 10:22:43 bal017
Par - 1, pret - 28, atturas - 57. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 10:31:47 bal018
Par - 32, pret - 44, atturas - 9. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 10:35:25 bal019
(atkartots balsojums).
Par - 30, pret - 59, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu atpakaļ komisijai

Datums: 02.11.2017 10:36:01 bal020
Par - 67, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 10:36:29 bal021
Par - 67, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 2.lasījums

Datums: 02.11.2017 10:37:26 bal022
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr.1004/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 9.novembrim (623/Lm12)

Datums: 02.11.2017 10:38:03 bal023
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1005/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 9.novembrim (624/Lm12)

Datums: 02.11.2017 10:38:42 bal024
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr.1002/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 14.novembrim (625/Lm12)