Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas pirmā sēde
2018.gada 12.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Sāksim Saeimas 2018.gada 12.aprīļa sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Kleinberga, Brigmanis, Parādnieks, Kūtris, Balodis, Kiršteins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Balodis, Abu Meri, Gaidis Bērziņš, Kleinberga, Brigmanis, Parādnieks un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ringolda Baloža ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krauze, Valainis, Brigmanis, Gaidis Bērziņš, Kols, Dālderis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020.gada”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru prezidents lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Mežulis, Brigmanis, Siliņš, Balodis, Valainis, Kursīte-Pakule un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Likteņdārza likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Josifa Menakera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Zariņš, Tretjaka, Lazareva, Urbanovičs, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst obligātās iepirkumu komponentes (OIK) negatīvo ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! OIK ir politiski piesegta afēra, kura joprojām tiek turpināta. Tie, kas gadiem to ir pieseguši, nu sauc to par kļūdu. Tā nav kļūda. Tā ir apzināti īstenota afēra, kura joprojām tiek politiski piesegta. Tie, kas piedalījās šīs afēras īstenošanā, labi zināja, kādas sekas tā radīs.

Es pats personīgi atbildīgos par šīs afēras īstenošanu brīdināju jau pirms gandrīz 10 gadiem par tām sekām, kādas tā radīs, ja tiks turpināta. Un ar aprēķiniem pierādīju to. Bija zināms, kas mūs sagaida, kāda situācija. Tomēr tā tika turpināta. Tātad tā nebija kļūda! Tā bija apzināta darbība, lai šauram personu lokam dotu iespēju iedzīvoties uz pārējās sabiedrības rēķina. OIK slogu jau sen varēja samazināt, turklāt samazināt ļoti būtiski. Taču nekas netika darīts. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tieši otrādi! Kādēļ tikai tagad ir tāda gatavība cīnīties pret OIK afēru? Pareizāk būtu teikt - tiek pausta gatavība cīnīties, jo patiesībā jau gandrīz nekas nav darīts, lai OIK slogs tiktu reāli mazināts. Šo gatavību nu ir spiesti demonstrēt šīs afēras piesedzēji, pateicoties parlamentā īstenotajai pārraudzībai pār Ekonomikas ministrijas rīcībām.

Sabiedrībai kļūst zināmi aizvien šokējošāki fakti par to, kā ir tikusi piesegta un īstenota šī afēra. Un tāpēc tie, kas šo afēru ir pieseguši, tagad ir spiesti rīkoties un demonstrēt kaut ko sabiedrības labā. Lai gan patiesībā jau nekas īsti nenotiek.

Piemēram, leģendārās OIK staciju pārbaudes ilgst jau gandrīz pusgadu. No 400 stacijām Ekonomikas ministrija joprojām pārbauda 39 stacijas un joprojām nespēj pateikt, cik no tām ir reāli uzceltas. Jājautā: kāpēc visā šajā laikā tai ir izdevies anulēt tikai 21 atļauju, lai gan reāli 25 stacijas vispār nav uzceltas? Ar ko visu laiku patiesībā ir nodarbojusies Ekonomikas ministrija, pārbaudot šīs stacijas? Reālais OIK sloga samazinājums no šīm pārbaudēm ir nulle. Tikko tika pieņemti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, bet patiesībā izskatās, ka tie tika pieņemti, lai nodrošinātu OIK afērai jaunu piesegu, vienkārši nedaudz stingrāku, jo saglabā absurdo, neefektīvo OIK pārraudzības mehānismu, kas pieļauj iespēju krāpties un saglabāt atbalstu. Tas palīdzēs Ekonomikas ministrijai legalizēt režisētās konteinershēmas, lai tādējādi uzvarētu komersanti, pret kuriem bija tiesvedība un kuriem atņemtas atļaujas.

Zīmīgi, ka Ekonomikas ministrija steidza apstiprināt šos priekšlikumus, Ministru kabineta grozījumus, tiklīdz tika saņemta LTRK, LDDK un Latvijas Pašvaldību savienības kopīgā pozīcija ar principiāliem iebildumiem pret šiem noteikumiem, lai šos iebildumus nevajadzētu izskatīt un noteikumus pārstrādāt.

Nu un pēdējais, uzskatāmākais apliecinājums, ar kādu gatavību un kompetenci tiek īstenota šī cīņa pret OIK afēru, ir nupat Ekonomikas ministrijas sniegtais paziņojums.

Kolēģi! Pusgadu - pusgadu! - Ekonomikas ministrija ar putām uz lūpām stāsta, ka tā dara visu iespējamo, lai OIK slogu samazinātu. Un ko pēc šī pusgada ir spējīga pateikt Ekonomikas ministrija? To, ka vajadzīgs vēl pusgads; esot jāizveido darba grupa, kura pateiks, kas tad īsti Ekonomikas ministrijai ir jādara. Nu apbrīnojama kompetence un gatavība cīnīties pret to visu! Kā reiz būs pienākušas vēlēšanas, un šos solījumus varēs pēc tam nepildīt, jo pēc vēlēšanām tās jau atkal būs sponsoru intereses, nevis sabiedrības intereses, kas būs jāievēro.

Un tāpēc, kolēģi, lai Latvijas valdības solītā apņemšanās izbeigt OIK afēru nebūtu kārtējais Minhauzena cienīgais varoņstāsts par to, ka aiz matiem kāds sevi izvilks laukā no paša radītā purva, mums ir jāpalīdz to īstenot - ir jāīsteno parlamentārās uzraudzības process pār šiem solījumiem, pirmām kārtām jau likumdevēja līmenī izvirzot uzdevumu izpildvarai, kuru tā nu ir gatava it kā uzņemties un izpildīt pati. Un tālāk mums ir jāpārrauga tā izpilde. Tad Latvijas tautai būs cerība, ka kaut kas tiks darīts.

Aicinu atbalstīt šī lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas darba kārtībā un mums visiem kopīgi iesaistīties cīņā pret OIK afēru, nevis atstāt to tikai uz opozīcijas pleciem.

Kolēģi! Līdz šim mēs to esam darījuši ar maigiem žagariņiem. Bet, ja jūs joprojām nevēlēsieties iesaistīties un reāli sākt cīnīties pret šo OIK afēru, mēs esam sagatavojuši riktīgas rīkstes un jums būs - būs! - principiāli jāmaina šī situācija un jāiznīcina šī OIK afēra. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst obligātās iepirkumu komponentes (OIK) negatīvo ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 39, atturas - 2. Līdz ar to lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Sākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Sudrabas kundze, runāsiet “pret”?

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Katru reizi, kad jums būs iespēja apliecināt savu atbalstu “zelta ceļa” būvēšanai Latvijā, es nostāšos šai tribīnē un jums vēlreiz atgādināšu. Manuprāt, šajā pavasarī īpaši labi var redzēt, kāds ir Latvijas autoceļu stāvoklis.

Tik fanātiski iestāties par to, lai tiktu būvēts viens “zelta ceļš”, kurš izmaksās kādus 17 miljonus par vienu kilometru, turklāt no visa kopējā ieguldījuma teju puse būs tikai samaksa par finanšu resursu piesaistīšanu, manuprāt, ir absolūts neprāts.

Es ļoti aicinu atgriezties pie veselā saprāta un aicinu saprast, ka Latvijā īstenot šāda mēroga projektus, ar šādām izmaksām, kad ir tāds ceļu stāvoklis... 200 miljonu eiro ieguldījums lielā daļā Latvijas ceļu nozīmētu pavisam citu ekonomisko stāvokli un iespējas cilvēkiem, nekā viena “zelta ceļa” uzbūvēšana.

Tātad īpašuma atsavināšana, lai gan šeit formāli, protams, šajā brīdī nav nekādu balsojumu par resursiem, par maksāšanu vai konkrētā ceļa īstenošanu... Bet savā veidā šī anotācija arī parāda, ka šī īpašuma atsavināšana ir nepieciešama, lai šo “zelta ceļu” būvētu.

Tāpēc es vēlreiz aicinu deputātus: pievērsiet uzmanību tam, ka ar saviem lēmumiem jūs... jūs rīkojaties ar valsts līdzekļiem ļoti neefektīvi.

Un vēl viena lieta, ko gribu teikt. Pievērsiet uzmanību arī tam, ka projekta īstenošana šīs privātās un publiskās partnerības ietvaros nozīmē nesaprātīgu cenu par pašu projektu, jo, ja valsts būvētu šādu ceļu, tas nozīmētu, ka resursi tiktu piesaistīti par daudz mazāku cenu.

Privāto resursu piesaistīšana - vēlreiz atveriet un paskatieties projekta tāmes! - nozīmē pārmaksāt par absolūti katru ceļa kilometru gandrīz vai dubulti.

Es neatbalstu šādu priekšlikumu.

Un par to, ka šāds ceļa projekts tiek īstenots, - tas nozīmē, ka īpašums tiek atsavināts.

Aicinu jūs vēlreiz pie saprāta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” nodošanu Juridiskajai komisijai (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Kleinbergas, Melgaiļa, Platpera, Šimfas, Krūmiņa, Ruka un Viļuma iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Purva bridēji - tā “Latvijas Televīzija” raksturoja Latvijas cilvēkus ārpus lielajām pilsētām. Man līdzi ir pāris uzskates materiālu.

Šeit ir, es domāju, jauki apstākļi. (Dep. E.Smiltēns rāda attēlu.) Tie, kas dzīvo tuvāk Rīgai, brauc pa labiem ceļiem uz darbu.

Tāda ir realitāte šobrīd Latvijā. (Starpsauciens: “Kas tas ir? Parādi!”) Lūdzu! (Dep. A.Bērziņš: “Pa rindām padod!”) Nogrimušas mašīnas, neizbraucami ceļi, piegādes veikaliem aizkavējas, - lūk, šāda šobrīd Latvijā ir reālā situācija ar ceļiem.

Ko mēs šeit redzam? Tas ir, iespējams, skolēnu autobuss vai vienkāršs satiksmes autobuss, lai cilvēki varētu aizbraukt.

“Panorāma” arī vēstīja, ka cilvēki pat nelieto vairs personīgās vieglās automašīnas, jo, dzīvojot ārpus lielajām pilsētām un tajās vietās, kas ir savienotas ar grants ceļiem, apvidus automašīna jau kļūst par absolūtu nepieciešamību.

Atbildīgās iestādes un amatpersonas atbild: “Demogrāfija slikta! Jūs tur turieties, bet naudas nav un nebūs!” Tieši tā arī pateica!

Kolēģi! Desmit tūkstošiem kilometru grants ceļu ir uzlikti svara ierobežojumi. Lielākā daļa no tiem vairs vispār nav izbraucama. Neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, tikai pēc ceļu stāvokļa valdība faktiski pārvērš virkni Latvijas apdzīvoto vietu par kakta galu.

Laikus vajag iepirkt pilnpiedziņas ātrās palīdzības automašīnas, un skolēnu pārvadāšanai paredzētie transportlīdzekļi varbūt pat jāaprīko ar kāpurķēdēm, jo tā bieži vien var būt vienīgā iespēja, kā tikt līdz mērķim.

Uzņēmējdarbība reģionos. Mēs taču to atbalstām, vai ne? Piedodiet, bet kā? Tā iespējama tikai sezonāli - tikai tajos mēnešos, kad ceļš ir nožuvis un var aizbraukt.

Kā tas, kolēģi, iet kopā ar politiku - pārcelt cilvēkus no ēkām uz ceļa? Proti, skolas, slimnīcas vai valsts pakalpojumi tuvāk mājām tiek nomainīti un aizstāti ar vārdu “mobilitāte”. Tiem cilvēkiem, kolēģi, tiek pateikts: “Jūs tur maksājiet nodokļus un turieties, bet naudas mums nav un nebūs.”

Tas būtu saprotams, ja mēs tiešām būtu nabadzīga valsts. Acīmredzot valdības iecerētie treknie gadi jau faktiski ir beigušies, tā īsti nesākoties. Finanšu ministrija izsludinājusi budžeta konsolidāciju nākamajiem gadiem. Nosaukts gan citādi - negatīva fiskālā telpa. Taču faktiski tā ir konsolidācija. Vienlaikus šie iedzīvotāji televīzijā redz stāstus par KNAB veikto kratīšanu “Latvijas autoceļu uzturētājā”, redz, ka brutāli un ciniski tiek sadārdzināti iepirkumi.

Konkrēts piemērs - “Latvijas Valsts ceļi”. Paredzētā iepirkuma summa - četri miljoni. Uzvarētājs - 8,5 miljoni, zaudētājs - 3,5. Kur palika pieci miljoni? Vai - kā tie radās papildus? Kāds, iespējams, šos piecus miljonus vienkārši iebāza kabatā, kolēģi. Ko šāda summa nozīmē Latvijas valsts iedzīvotājiem - tiem, kas maksā nodokļus? Tie ir 55 kilometri grants ceļu rekonstrukcijas, 15 kilometri asfalta autoceļu seguma atjaunošanas, 2500 kilometri grantsceļu uzturēšanas gadā.

Atgādināšu pāris citātus pēc šiem sižetiem. Ilustratīvs piemērs. IUB vadītāji: “Iepirkums bija jāatstāj bez rezultāta.” Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: “Tas ir pārsteidzoši, ka cena var būt tik milzīga!” Urbanoviča kungs: “Tas ir Publisko iepirkumu likuma mērķa pārkāpums. To var saukt arī rupjāk - par korupciju.” Vai ne? Taisnība. Tālāk. Putras kungs: “Ja summa pārsniedz paredzēto divkārt, trīskārt, tas rada pamatotus jautājumus, vai iepirkums nav saistīts ar kādam konkrētam pasūtītājam vai kādam konkrētam uzņēmumam esošām interesēm.” Vēl viens ZZS deputāts: “Ja paredzētā summa ir divreiz mazāka, tad šāds iepirkums jāatceļ.” Nacionālā apvienība: “Iepirkums jāatceļ, jāanalizē situācija.” Ministrs Augulis sākumā piekrīt, ka summai jāpaliek četri miljoni, pēc tam viedokli maina.

Kolēģi pašausminājās, televīzijas kamerās pazīmējās, un tālāk viss... ar to arī beidzās. Tāpēc Latvijas Reģionu apvienība iesniedz šos grozījumus, kuros pat neiedziļinājāties pagājušajā Saeimas sēdē un vienkārši neļāvāt iekļaut darba kārtībā. Tie paredz: ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojumu līgumam pārsniedz 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līgumcenas, pasūtītājs noraida piedāvājumu. Ja tas ir mākslīgi sadārdzināts, ja kāds cenšas “uzvārīties” šajos apstākļos uz iedzīvotāju rēķina, iepirkums ir jānoraida, un jāsāk šis process no sākuma.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es nerunāšu pret konkrēto likumprojektu, jo ZZS frakcija to atbalstīs. Mēs pat neuzstājam uz balsojumu un esam gatavi nodot komisijai tāpat. Es tikai gribu iebilst pret formulējumu, kas ir gana šaurs un gana viennozīmīgs. Jo var būt, protams, situācijas, kad publiskie iepirkumi ir izsludināti, bet ir aizkavējušies termiņi, par kuriem pasūtītājs un izpildītājs nav atbildīgi. Var būt kādas nesakārtotas īpašuma tiesības, var būt citi kavējumi, kā, piemēram, Jaunajā Rīgas teātrī, kur kaut kādas kavēšanās rezultātā pie tāmes pēkšņi nākuši klāt 12 miljoni eiro. Mēs esam par to, ka katrā konkrētā gadījumā šis jautājums ir jāizsver. Protams, trijos lasījumos attiecīgā komisija ar to tiks galā.

Tā ka principā mēs šādu pieeju atbalstām un aicinām nodot komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lai arī runātājs neaicina balsot un aicina atbalstīt, tomēr uzskatāms, ka viņš ir runājis “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Paziņošanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mežuļa, Brigmaņa, Siliņa, Baloža, Valaiņa, Kursītes-Pakules un citu iesniegto likumprojektu “Likteņdārza likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Mežulis.

A.Mežulis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien Saeimā apspriešanai tiek piedāvāts jauns likumprojekts - “Likteņdārza likums” -, kas izstrādāts, lai piešķirtu šim īpašajam objektam noteiktu tiesisko statusu.

Projekts “Likteņdārzs” tiek īstenots no 2005.gada, kad 14 privātpersonas izveidoja bezpeļņas organizāciju - nodibinājumu “KOKNESES FONDS”. Tā mērķis ir par fonda piesaistītajiem līdzekļiem izveidot Koknesē, Krievkalna salā, kultūrvēsturisku piemiņas vietu 20.gadsimtā totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojāgājušajiem latviešiem, kuru ir ap 600 tūkstošiem jeb viena trešā daļa no Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Tagad šī vieta ir kļuvusi par vienu no mūsu tautas nacionālajām kultūras vērtībām, kur katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas likteņstāstu saistīts.

Šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

Likumprojektā tiek reglamentēta Likteņdārza projekta uzturēšanas finansēšana, īstenošana un pārvaldīšanas kārtība. Likumprojekts paredz, ka ar projekta īstenošanu saistītie Kokneses pašvaldības zemes gabali bez atlīdzības tiek nodoti Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā, savukārt KOKNESES FONDS tāpat kā līdz šim turpina Likteņdārza projekta īstenošanu un ar to saistīto jautājumu risināšanu, tādējādi nodrošinot līdzšinējā finansēšanas mehānisma turpinājumu.

Uzskatu, ka Likteņdārza likuma pieņemšana veicinās stabilu un pēctecīgu šī unikālā un ar sabiedrības atbalstu tapušā projekta attīstīšanu, kā arī nodrošinās veikto ziedojumu un ieguldījumu saglabāšanu un aizsardzību.

Ņemot vērā minēto, aicinu jūs atbalstīt likumprojekta “Likteņdārza likums” nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Deputāti Armands Krauze, Viktors Valainis, Augusts Brigmanis, Gaidis Bērziņš, Rihards Kols, Ints Dālderis, Jānis Upenieks, Kārlis Seržants, Inese Aizstrauta un Edgars Putra ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020.gada”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Inesim Boķim šā gada 27.martā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ineša Boķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Augustam Brigmanim no šā gada 12.aprīļa līdz 18.aprīlim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Augusta Brigmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 12.aprīļa līdz 18.aprīlim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Darba kārtībā - lēmuma projekta par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Josifa Menakera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šā gada 9.februārī saņēma Latvijā dzimuša Amerikas Savienoto Valstu pilsoņa Josifa Menakera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Savā iesniegumā Menakera kungs min, ka pēc politiskās emigrācijas, kurā viņš devās 1988.gadā, Latvijā iegūtās zināšanas, prasme un pieredze - tas viss ir bijis pamats sasniegumiem profesionālajā jomā.

Uz atjaunoto Latvijas Republiku 1997.gadā Josifs Menakers atveda sava ASV dibinātā uzņēmuma ISP Optics Corporation pārstāvniecību Eiropā - sabiedrību ar ierobežotu atbildību ISP Optics Latvia. Uzņēmums specializējas augstas tehnoloģijas optisko komponentu ražošanā un Latvijas valstij nodokļos devis vairāk nekā piecus miljonus eiro.

2009.gadā kopā ar partneri Menakera kungs dibināja augsto tehnoloģiju uzņēmumu UAV Factory Ltd., kura daļa - SIA UAVFACTORY - ir pirmais Latvijā reģistrētais uzņēmums, kas ražo bezpilota lidaparātus.

Piemēram, 2016.gadā tas valstij nodokļos nomaksāja vairāk nekā 446 tūkstošus eiro.

Menakera kunga nopelns ir profesionālās un investīciju darbības Latvijā saistība ar zinātni. Kā savā Josifam Menakeram sniegtajā rekomendācijā norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes dekāna vietnieks zinātniskajā darbā profesors Remigijs Počs, Menakera kungs piedalās izglītojošās un zinātnes aktivitātēs Latvijā, iesaistoties savas biznesa menedžera prasmes un pieredzes popularizēšanā, sniedzot konsultācijas, uzstājoties ar lekcijām un piedaloties diskusijās zinātniskos semināros.

2016.gada septembrī Josifs Menakers kā galvenais referents piedalījās RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes 50 gadu jubilejai veltītajā zinātniskajā konferencē, uzstājoties ar referātu “Latvijas augsto tehnoloģiju industrija: mīti un realitāte”. Uz referāta pamata tapusi Menakera publikācija, kura pašlaik tiek rediģēta. Raksta autors vērtē faktorus, kas sekmē un var veicināt Latvijas izaugsmi, vērtē sasniegumus un iespējas, perspektīvas, izaicinājumus un problēmas.

Atzinīgus vārdus Josifam Menakeram kā zinātniekam savā rekomendācijā velta arī Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe profesore Inna Šteinbuka.

2017.gadā Josifs Menakers piedalījās ASV vēstniecības Latvijā programmā Start Strong, kas ir interaktīva apmācība studentiem un skolēniem par karjeru, uzņēmējdarbību un personības attīstību, daloties ar savu līdzšinējo pieredzi un programmas dalībniekus iepazīstinot ar sava Latvijas uzņēmuma SIA UAVFACTORY darbību.

Komisija saņēma atzinumu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par to, ka atbilstoši Pilsonības likuma prasībām nav formālu šķēršļu, lai Josifs Menakers varētu saņemt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja Josifu Menakeru un secināja, ka Menakera kunga īpašais nopelns ir saimnieciskās darbības Latvijā saistīšana ar zinātnisko darbību Latvijā.

Pretendents ir devis uzticības solījumu Latvijai un parakstījis to. Visi sēdē klātesošie Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja Josifa Menakera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Komisijas vārdā lūdzu uzņemt Josifu Menakeru Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Josifa Menakera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicam Latvijas pilsoni Josifu Menakeru! (Aplausi.)

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Birutas Ķeires atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šī gada 28.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Birutas Ķeires atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata”. Savā iesniegumā Tiesu administrācijas direktoram Biruta Ķeire lūdz atbrīvot viņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās no 2018.gada 1.maija sakarā ar pensijas piešķiršanas vecuma sasniegšanu. Līdz ar to tieslietu ministrs paziņojumā Latvijas Republikas Saeimai lūdz izskatīt jautājumu par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Birutas Ķeires atbrīvošanu no tiesneša amata ar 2018.gada 1.maiju pēc pašas vēlēšanās.

Ņemot vērā minēto un balstoties uz likumu “Par tiesu varu”, komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2018.gada 1.maiju atbrīvot Birutu Ķeiri no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Birutas Ķeires atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Anitas Grāvītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šī gada 28.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Anitas Grāvītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par kandidāti. Anita Grāvīte dzimusi 1982.gadā. 2005.gadā absolvēja Latvijas universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju. 2009.gadā turpat ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē. 2015.gada 23.aprīlī Latvijas Republikas Saeima iecēla Anitu Grāvīti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica Anitai Grāvītei pildīt tiesneša amata pienākumus Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un ar 2017.gada 1.februāri pārcēla tiesnesi no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas uz Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu. Tiesnese Anita Grāvīte trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 22.aprīlī.

Savas kvalifikācijas celšanai tiesnese piedalījās deviņos Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros. Tiesnese skata visu kategoriju civillietas, visu veidu krimināllietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus. Tiesnese piedalās kā rezerves tiesnesis Zolitūdes traģēdijas krimināllietā.

Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas un no Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses Anitas Grāvītes profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši šo lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Anitu Grāvīti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Anitas Grāvītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ingunas Gailes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 28.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ingunas Gailes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par kandidāti. Inguna Gaile dzimusi 1967.gadā. 2005.gadā Inguna Gaile absolvēja Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju. 2007.gadā Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē. 2015.gada 23.aprīlī Latvijas Republikas Saeima iecēla Ingunu Gaili par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica Ingunai Gailei pildīt tiesneša pienākumus Rīgas rajona tiesā, bet ar 2015.gada 29.septembri pārcēla tiesnesi Ingunu Gaili no Rīgas rajona tiesas uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namu. Saskaņā ar 2018.gada 15.janvāra grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.412 “Noteikumi par rajona (pilsētas) tiesām, apgabaltiesām un šo tiesu darbības teritoriju” Inguna Gaile atzīta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Tiesnese Inguna Gaile trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 22.aprīlī.

Savas kvalifikācijas celšanai tiesnese Inguna Gaile piedalījās 11 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros.

Inguna Gaile skata civillietas, administratīvo pārkāpumu lietas, procesa virzītāju pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un pieteikumus par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu.

Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Rīgas rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājas un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Rīgas rajona tiesas tiesneses Ingunas Gailes profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ingunu Gaili par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingunas Gailes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Daigas Lubānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šī gada 28.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Daigas Lubānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par kandidāti. Daiga Lubāne dzimusi 1979.gadā. 2002.gadā Daiga Lubāne absolvēja Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot jurista kvalifikāciju. 2005.gadā turpat ieguva tiesību zinātnes maģistra grādu krimināltiesību apakšnozarē. 2008.gadā Latvijas Universitātē ieguva ekonomista kvalifikāciju. 2013.gada 20.jūnijā Latvijas Republikas Saeima iecēla Daigu Lubāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica viņai pildīt tiesneša pienākumus Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesnese Daiga Lubāne trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 22.aprīlī.

Savas kvalifikācijas celšanai tiesnese piedalījās 16 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros. Daiga Lubāne piedalījās Tiesu administrācijas un Latvijas Pašvaldību mācību centra rīkotajās mācībās bērnu tiesību aizsardzībā.

Tiesnese ir specializējusies lietu izskatīšanā, kas saistītas ar publiskajiem iepirkumiem un Eiropas struktūrfondu sadali; medicīnas tiesību jautājumiem; būvniecību, teritorijas plānojumu un vides tiesībām; muitas tiesībām, kā arī Uzņēmumu reģistra lēmumu un faktiskās rīcības pārsūdzēšanu.

Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas un Administratīvās apgabaltiesas. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Administratīvās rajona tiesas tiesneses Daigas Lubānes profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Daigu Lubāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daigas Lubānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Zitas Studentes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šī gada 28.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Zitas Studentes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par kandidāti. Zita Studente dzimusi 1976.gadā. 1998.gadā absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitāti, iegūstot ekonomikas bakalaura grādu. 2005.gadā absolvēja Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju. 2007.gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu socioloģijā. 2010.gadā Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē. 2015.gada 23.aprīlī Latvijas Republikas Saeima iecēla Zitu Studenti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica Zitai Studentei pildīt tiesneša pienākumus Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Zita Studente tiesneša amatā būs nostrādājusi trīs gadus šī gada 22.aprīlī.

Savas kvalifikācijas celšanai piedalījās 42 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros.

Tiesnese skata civillietas ar specializāciju prasībās, kas izriet no ģimenes tiesībām; prasībās, kas izriet no saistību tiesībām; autortiesību, blakustiesību, patenttiesību un preču zīmju aizsardzības strīdus; darba tiesību strīdus, kā arī citu kategoriju civillietas, kurām nav noteikts atsevišķs specializācijas veids; visu veidu krimināllietas un sodu izpildes lietas.

Par tiesneses darbu ir saņemtas atsauksmes no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Zitas Studentes profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses iecelšanai tiesneša amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem.

Tieslietu ministrs paziņojumā Latvijas Republikas Saeimai arī lūdz iecelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Zitu Studenti rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti iecelt Zitu Studenti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zitas Studentes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ringolda Baloža ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ringolda Baloža ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

Loskutova kungs, jums jāziņo!

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Izskatām otrajā lasījumā, steidzamības kārtā, grozījumus Enerģētikas likumā.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 3. - Saeimas deputāta Matīsa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 4. - komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr.1169/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu izskatīja pirms otrā lasījuma.

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.4749. Ar šo likumprojektu mēs sakārtojam un saskaņojam mūsu paplašināto partnerību ar Kanādu aizsardzības un drošības jomā.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja pirms otrā lasījuma.

Nesaņēmām nevienu priekšlikumu un likumprojektu atbalstījām.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo svarīgo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, kas sagatavots trešajam lasījumam.

Komisija ir saņēmusi 18 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš paredz palielināt naudas soda kā disciplinārsoda maksimālo apmēru līdz 5000 eiro. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 3. un 4.priekšlikumu. Faktiski tas ir tehniskas dabas, jo nemaina būtību. Proti, tiesu izpildītājiem tiek noteikta jauna funkcija - tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā. Arī tas saistīts ar minēto.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Bērziņš. 4. - Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums par šo pašu jautājumu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Šis priekšlikums pēc būtības nav atbalstīts, bet ir konceptuāli atbalstīts 6., 7. un 9.priekšlikumā.

Es gribu komisijas vārdā pateikt paldies gan deputātam Parādniekam, gan arī deputātam Kalnozolam, kurš acīmredzot runās par šo jautājumu.

Tāpat paldies arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājam kolēģim Andrim Bērziņam par aktīvu līdzdarbošanos jautājumā par tiesu izpildītāju amatatlīdzības taksu pārskatīšanas nepieciešamību.

Komisija ir nolēmusi, ka ir jāpārskata visas atlīdzības takses (nevis tikai tās, ko savā priekšlikumā sākotnēji ir norādījis gan Kalnozola kungs, gan vēlāk arī Parādnieka kungs), lai tādējādi nepieļautu situācijas, ka kādas takses ne tikai netiek pārskatītas, bet pat tiek palielinātas. Un komisija ir noteikusi kritērijus, proti, atbilstoši ieguldītā darba apjomam un samērīgi ar piedzenamā parāda apmēru. Tātad tie būs divi galvenie kritēriji. Turklāt komisijā ir lemts arī tas, ka Saeimas deputāti, Tiesu politikas apakškomisijas deputāti, aktīvi iesaistīsies Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādē un apspriešanā. Un es komisijas vārdā aicinu gan deputātu Parādnieku, gan deputātu Kalnozolu aktīvi piedalīties Tiesu politikas apakškomisijas sēdēs, kurās tiks skatīti šie Ministru kabineta noteikumi, kuri, kā es gribu vēlreiz uzsvērt, aptvers visu amata atlīdzības taksu pārskatīšanu, nevis kā sākotnēji rosināja Kalnozola kungs, respektīvi, tikai tajos gadījumos, kad tiek veikta piedziņa.

Tātad komisija šo deputāta Parādnieka priekšlikumu neatbalstīja minēto apsvērumu dēļ un izstrādāja savu priekšlikumu, kuru jau es minēju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Principā es aicinu atbalstīt Parādnieka kunga priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka mans uzskats ir šāds: šos priekšlikumus, lai sakārtotu zvērinātu tiesu izpildītāju atalgojumu, varēja izstrādāt jau sen, maksimums divu nedēļu laikā. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ļoti labi redz, kur ir problēmas. Es pilnīgi piekrītu Parādnieka kungam, ka zvērinātiem tiesu izpildītājiem jāsaņem atalgojums par visām viņu darbībām, nevis par kaut ko viņš nesaņem, bet tāpēc viņam ir lielāki procenti no piedzītās summas, un mēs to kaut kā kompensējam. Šim atalgojumam ir jābūt taisnīgam. Tāpēc es neizprotu šā jautājuma pārlikšanu uz novembri. Drīzāk izskatās tā - a varbūt nākamajā Saeimā šis ZTI jautājums vispār noplaks?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

G.Bērziņš. Es tikai varu teikt Kalnozola kungam to, ka darbs pie šiem grozījumiem tiks uzsākts tuvāko nedēļu laikā un acīmredzot drīzumā Tiesu politikas apakškomisijā mēs sāksim par šiem jautājumiem spriest. Un es arī gribu teikt, ka to jautājumu noteikti nevar atstāt tikai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kompetencē. Ir jāpiesaista gan ministrijas eksperti, gan, kā es teicu, arī Saeimas deputāti, kuri ir gatavi iesaistīties šo amata atlīdzības taksu izvērtēšanā.

Tātad komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 53, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi, tātad, kā jau es minēju, tas, ko ir izstrādājusi Tieslietu ministrija un vēlāk atbalstījusi Juridiskā komisija, parādās nākamajos priekšlikumos.

6. un 7. pēc būtības ir identiski priekšlikumi, kuri šobrīd paredz izslēgt to redakciju, kas ir atbalstīta otrajā lasījumā. Bet es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību: ir 9.priekšlikums, par kuru es runāju un kurā ir paredzēts pārskatīt visas amata atlīdzības takses. Ne tikai vienā gadījumā, kā šeit, otrā lasījuma redakcijā, ir atbalstīts attiecībā uz tā saucamajām piedziņas lietām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Mums Ministru kabinetā, uz bijušās Tiesu pils sienas (kāds man kādreiz teica, ka Ministru kabinets atrodas bijušajā Latvijas Tiesu pils ēkā), ir rakstīts “Viens likums - viena taisnība visiem”. Mūsu valstī cenšamies pieturēties pie likuma, bet pie taisnības necenšamies pieturēties. Šinī jautājumā sanāk tā, ka, ja tu pārdod savu īpašumu interneta izsolē, tad tu maksā 2,5 procentus; ja to dara zvērināts tiesu izpildītājs, tur tā samaksa ir 10 un tā tālāk. Tā ir netaisnīga attieksme pret parāda piedzinēju. Ja es gribu piedzīt parādu, tad man nezin kāpēc 10 procenti ir jāatdod vēl tiesu izpildītājam, kas veic ļoti elementāru funkciju. Un tikpat netaisnīga attieksme ir arī pret parādnieku, no kura paņem vairāk naudas, nekā pienāktos no viņa pēc taisnības paņemt. Un atlikt šā jautājuma skatīšanu līdz 18.datumam, līdz šā gada, 2018.gada, novembrim... manuprāt, ir tāds... ja to varēja izdarīt divās nedēļās... Ja gribam sakārtot, tad sakārtojam! Ja gribam, lai tauta mums uzticas, tad darbojamies tautas interesēs! Jo šobrīd izskatās, ka šie likuma grozījumi ir nevis tautas interesēs, bet kādu citu interesēs.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Es varu tikai atkārtot, ka šajā gadījumā tas, ko minēja Kalnozola kungs... Attiecībā uz principu “Viens likums - viena taisnība visiem” noteikti jāuzsver tas, ka otrā lasījuma priekšlikums paredz šos ierobežojumus faktiski attiecībā uz vienu amata darbību, bet mēs aicinām pārskatīt visas amata darbības. Tātad aicinu atbalstīt 6. - tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - tieslietu ministra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. 7. ir Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums, kas ir identisks. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti jau ir atbalstījuši šo priekšlikumu 6.priekšlikumā.

G.Bērziņš. Jā.

8. ir saistītais priekšlikums, deputāta Parādnieka priekšlikums, kas nav atbalstīts. Bet, kā jau es minēju, 9. ir tieslietu ministra priekšlikums, kur ir atbalstīta tā doma, par ko jau es noziņoju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8.priekšlikumu.

G.Bērziņš. Līdz ar to aicinu atbalstīt 9. - tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Nupat mēs pieņēmām lēmumu atcelt priekšlikumu, kas tika atbalstīts otrajā lasījumā, - noteikt augšējo ierobežojumu tiesu izpildītāju amata atlīdzībai un izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem.

Tieslietu ministra Rasnača iesniegtajā 9.priekšlikumā atlīdzības takses apmēru nosaka atbilstoši ieguldītā darba apjomam un tā tālāk. It kā ir mēģināts ieviest kārtību tiesu izpildītāju atalgojumā, taču šāds ierēdniecībai, birokrātijai raksturīgs formulējums gan to nepanāks, bet drīzāk radīs pamatu korupcijai.

Kā tad Tieslietu ministrija grasās noteikt tiesu izpildītāju ieguldītā darba apjomu? Šāds jautājums Juridiskās komisijas sēdē tika uzdots Tieslietu ministrijas pārstāvjiem. Sekoja atbilde, ka uz to atbildēt var tikai tiesu izpildītājs, un jautājums tika novirzīts klātesošajai tiesu izpildītāju pārstāvei. Viņas atbilde gan neradīja skaidrību par to, kādi ir kritēriji ieguldītā darba apjoma noteikšanai. Likumprojektā tomēr ir paredzēts, ka priekšlikumu par tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm sagatavo Tieslietu ministrija. Tāpēc komisijas sēdē uz jautājumu par tiesu izpildītāju ieguldītā darba apjoma noteikšanas kritērijiem es tomēr lūdzu atbildēt Tieslietu ministrijas pārstāvjus.

Saņemtā atbilde vismaz man radīja priekšstatu, ka Tieslietu ministrijas pārstāvji šādus kritērijus formulēt nespēj. Tāpēc es uzskatu, ka apspriežamais tieslietu ministra priekšlikums radīs tikai ilūziju par kārtības ieviešanu, tas nevis risinās problēmu, bet gan nostums to malā.

Tāpēc aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es vēlreiz vēršu uzmanību uz principu - “Viens likums - viena taisnība visiem”. Un jau arī iepriekš es teicu, ka mūsu likumu likumībai ir tāda maza nelaime, ka to drīzāk varētu definēt tā: daudzējādi tulkojamu likumu likumība. Un tad sākas tas bardaks, kas te pie mums notiek. Tur nav taisnības, bet tur juristi sacenšas, kurš ekselentāk iztulkos likumu. Un, manuprāt, šī noteikšana... šī taisnība... Mums ir princips, ka sods nedrīkst būt divreiz lielāks nekā pats nodarījums, taču mums dažreiz ir tā, ka zvērināti tiesu izpildītāji piedzen vienu eiro, bet beigās tam cilvēkam tas sods ir nevis viens eiro vai divi eiro, bet 150 eiro. Un man tā liekas, ka Gaidis Bērziņa kungs ļoti labi zina, ka arī uzņēmējdarbībā ir tāds... nu, nepiedzenamie, norakstāmie... Tad varbūt tomēr skatāmies, lai ir tā taisnība! Lai tam cilvēkam, kurš nezin kur nezin kā, izrādās, ir parādā divus eiro... bet uzrodas zvērināts tiesu izpildītājs un no viņa piedzen 150 eiro, kas ir patiesi varbūt arī pamatots, un zvērināts tiesu izpildītājs tiešām ir ieguldījis šādu naudu, lai šo eiro piedzītu. Varbūt nepiedzenam šo eiro un esam taisnīgi pret šo... visu šo sistēmu, ja?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt vēlreiz, kolēģi! Es arī piederu pie tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka tiesu izpildītāji mūsu valstī šobrīd ir ļoti pāratalgoti, jo būtībā tie ir valsts ierēdņi, kuri sagaida no tiesas konkrētu lēmumu, neko šā lēmuma labā nedarot, un faktiski šo tiesas lēmumu izmanto kā visu savu darbību pamatojumu. Proti, ne ar ko neriskējot, nepārpūloties un bieži vien tikai esot kā pastnieki. Tanī pašā laikā mēs zinām, ka valstī... nu daudz viņu nav, bet kādi četri pieci tiesu izpildītāji ir miljonāri, un tas, protams, ir ārpus katrām saprāta robežām.

Bet, cik es noprotu no Bērziņa kunga sacītā Tiesu politikas apakškomisijā, kurā arī es esmu, šie jautājumi tiks vispusīgi skatīti. Un nebūs tā, ka tur atnāks tiesu izpildītāju pārstāvji, noliks uz galda papīru un teiks: “Lūk, mēs te aprēķinājām. Mums liekas, ka vajadzētu šitā!” Nu tā nebūs! Vismaz par sevi esmu pilnīgi drošs, ka es viņiem tomēr likšu pamatot katru centu, ko viņi prasīs.

Ņemot vērā, ka šis likumprojekts ies cauri gan šai apakškomisijai, gan Juridiskajai komisijai, gribas ticēt, ka rezultāts tomēr beigu beigās būs labs un Kalnozola kungam vairs nebūs pamata tik lielām bažām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es arī piekrītu, ka tiesu izpildītāja darba jeb amata atlīdzības takses ir jāpārvērtē uzmanīgi un jāsaliek precīzāk, tāpēc ka šobrīd dažos gadījumos, šķiet, ir pārmērības.

Taču tajā pašā laikā es vērstu gan kolēģa Kalnozola kunga, gan arī to cilvēku uzmanību, kas uzskata, ka tiesu izpildītāji tikai par katru darbu saņem atlīdzību, ka tā īstenībā nav. Primāri mums kā likumdevējam vajadzētu izsvītrot no likuma visus tos uzskaitījumus, punktus, kur valsts ir uzdevusi tiesu izpildītājam valsts interesēs vai trūcīgu personu interesēs piedzīt summas, par ko tiesu izpildītājam valsts nemaksā. Valsts šādā gadījumā no budžeta būs spiesta tērēt naudu. Valsts likumdevējs ir izdarījis viltīgāk: ir atļāvis nedaudz lielākas summas iekasēt no tiem, no kuriem var piedzīt, lai tādā ziņā ar šķēršsubsīdiju palīdzību segtu to, kas ir vajadzīgs tiesu izpildītāja prakses uzturēšanai un kur valsts nesamaksā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis jautājums ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē: kuros gadījumos valsts ir gatava atvērt savu budžeta maciņu un samaksāt par visiem pakalpojumiem, un, protams, vienlaikus jāskatās, kur ir saprātīgas izmaksas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs būt nevis viltīgiem, bet taisnīgiem. (Starpsauciens: “Kā tas iespējams?!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

G.Bērziņš. Jā, paldies.

Es Juridiskās komisijas vārdā aicinu Tiesu politikas apakškomisijas kolēģus aktīvi līdzdarboties Ministru kabineta noteikumu pārstrādē, kas notiks vispirms Tiesu politikas apakškomisijā, un arī Brīvera kungu aicinu aktīvi piedalīties.

Aicinu atbalstīt 9. - komisijas atbalstīto tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - tieslietu ministra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 9, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir saistīts ar tiesu teritoriālo reformu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. ir saistītais Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir saistīts ar tiesu izpildītāju papildu funkcijām (ir runa par dokumentu izsniegšanu) un ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un kas nosaka laiku, līdz kuram ir jāpieņem (es uzsveru - jāpieņem!) attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Bet tas nenozīmē, ka komisija atliks šo jautājumu līdz pēdējam brīdim. Mēs esam jau runājuši ar Tieslietu ministriju par to, ka, iespējams, jau nākamnedēļ mums varētu būt pirmā sanāksme par šo tēmu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Kā jau teicu, manuprāt, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, kas pārstāv zvērinātu tiesu izpildītāju intereses, varēja šo divu nedēļu laikā jeb šinī laikā, kad izskatīja, dot savus priekšlikumus, lai šie likuma grozījumi būtu taisnīgi ne tikai pret iedzīvotājiem, bet arī pret zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Jā. Novilcināt šo jautājumu līdz nākamajai Saeimai - tas ir tāds, manuprāt, kā jau Kūtris teica, viltīgs gājiens.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Nu, ja Kalnozola kungs ir rēķinājis, kad nākamā Saeima sāk darbu, tad droši vien viņš varētu precīzāk izteikties.

Bet komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šobrīd šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. 17. - deputāta Parādnieka priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un pēdējais ir 18. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas nosaka likuma spēkā stāšanos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1111/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu trešajam lasījumam.

Kopumā ir saņemti 15 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš paredz to, ka Latvijā varēs reģistrēt transportlīdzekļu M1 kategorijā automašīnas ar stūri labajā pusē, tādas, kurām ir veikta atbilstības novērtēšana un kuras ir pielāgotas braukšanai pa ceļa labo pusi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8. - zemkopības ministra pienākumu izpildītāja Ulda Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 9. - zemkopības ministra pienākumu izpildītāja Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts. Nav atbalstīts!

A.Matīss. Nav atbalstīts. Jā! Atvainojos!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 12. - atbildīgās komisijas...

Sēdes vadītāja. Vienpadsmitais!

A.Matīss. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 12. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 13. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts...

Sēdes vadītāja. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums.

A.Matīss. Tā, tūlīt...

13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Visbeidzot 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Kooperatīvo sabiedrību likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.995/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu trešajam lasījumam. Kopā tika saņemti 19 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 11. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un visbeidzot 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Paldies, kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt Kooperatīvo sabiedrību likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kooperatīvo sabiedrību likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr.1100/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu trešajā lasījumā. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Kopumā ir saņemti 12 priekšlikumi.

1. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 9. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 11. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Un 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus 12 priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”, kura mērķis ir precizēt atsevišķus Muitas likumā iekļautus pilnvarojumus Ministru kabinetam, kā arī pilnveidot nacionālo normatīvo regulējumu starptautiskās tranzīta sistēmas procedūras ievērošanai.

Finanšu ministrija ir redakcionāli precizējusi Muitas likuma 6.panta 1.punktu, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt reģistrācijas un identifikācijas numura un pagaidu numura piešķiršanas kārtību. Ir arī veiktas redakcionālas izmaiņas 14.panta otrās daļas 1.punktā, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā uz autoceļa izvietotajā robežšķērsošanas vietā aizpilda un izsniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumus par atsevišķām akcīzes precēm. Ir arī veikti redakcionāli precizējumi Muitas likuma 6.panta 12.punktā, kā arī papildināta 14.panta otrā daļa ar deleģējumu Ministru kabinetam.

Šādā veidā tiek panākta tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Trupovnieks. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam - 2018.gada 25.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.aprīlim.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju!

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es gribu jūs informēt, ka šodien no pulksten 10.00 līdz 14.00 pie Saeimas stāvēs specializētais autobuss un šodien ir asinsdonoru diena. Gribu teikt, ka tas ir ļoti svarīgs pasākums, un gribu aicināt visus piedalīties šajā pasākumā. Tā ir desmitā reize. Es gribu teikt, ka viena asins nodošana var glābt triju cilvēku dzīvības. To apliecina statistikas dati.

Lūdzu visiem pieteikties! Un, ja būs kavējumi, ja jūs nebūsiet uz nākamo reģistrāciju, tas būs attaisnoti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Aldis Adamovičs, Ringolds Balodis... ir, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Astrīda Harju, Līga Kozlovska, Armands Krauze, Romāns Mežeckis, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Edgars Putra un Zenta Tretjaka.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.

G.Kalniņš (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija uz pirmo lasījumu izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Šos grozījumus izstrādāja Finanšu ministrija, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta izvērtējumu par to sodu efektivitāti, kuri saistīti ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu.

No šī izvērtējuma mēs varam secināt, ka lielākās problēmas ir šādu deklarāciju neiesniegšanā: obligāti iesniedzamās gada ienākumu deklarācijas, mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas un darba devēja ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Viens no svarīgiem iesniedzamo deklarāciju veidiem ir deklarācijas par pievienotās vērtības nodokli. Ir konstatēts, ka nodokļu maksātāju rīcība, neiesniedzot PVN deklarāciju vai novēlojot tās iesniegšanu, liedz sadarbības partneriem tiesības no valsts saņemt atpakaļ pārmaksāto PVN, jo, ja Valsts ieņēmumu dienests kavē pārmaksātā atmaksu, tam ir jāmaksā soda sankcijas, kas atbilstoši iekasētajām naudas summām var sasniegt pat vienu miljonu eiro gadā.

Tātad, ņemot vērā šo izvērtējumu, ir nepieciešams veikt izmaiņas trijos pantos.

Izmaiņas nepieciešamas pantā par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu, kā arī šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo personu dienesta pienākumu nepildīšanu.

Šeit ir paredzēti papildu sodi juridiskajām personām, ja tiek konstatēts kases aparātu bojājums un ja tas bojājums ir saistīts ar programmatūras izmaiņām, kā arī ar datu sagrozīšanu vai datu neiesniegšanu. Tās izmaiņas ir paredzētas 156.pantā.

Izmaiņas paredzētas arī 159.⁸ pantā “Nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana”. Šeit ir paredzēts samazināt dienu skaitu, kuras ir pieļauts kavēt. Iepriekš bija atļauts kavēt līdz 15 dienām un tad tika piemēroti sodi, turpretim likumprojekts paredz, ka kavēt varēs līdz 10 dienām un tad tiks piemēroti sodi. Šeit ir arī paskaidrots, ka pirms termiņa iestāšanās nodokļu maksātājs tiek brīdināts.

Šis likumprojekts paredz izmaiņas arī 159.¹¹ pantā “Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana”, proti, par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem, kuru iesniedz par personām, kuras uzsāk darbu, iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, vai neiesniegšanu.

Izvērtējusi visus šos argumentus, Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Tāpēc lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Lai arī šīs abas lietas - automātiskais sodu aprēķins par savlaicīgi neiesniegtām deklarācijām un lielāki sodi par nelikumīgām manipulācijām ar kases aparātiem - ir iekļautas nodokļu politikas pamatnostādnēs kā instrumenti cīņā pret ēnu ekonomiku, es tomēr neuzskatu, ka attiecībās starp valsti un uzņēmēju tās varētu radīt pozitīvu pienesumu.

Nenoliedzami, palielinot sodāmo gadījumu skaitu, no diviem procentiem, kas ir šobrīd, līdz 100 procentiem, ne tikai papildināsies Valsts kase, bet arī pieaugs stress uzņēmēju vidū, papildus tiks algoti grāmatveži, speciālisti. Savukārt no Valsts ieņēmumu dienesta puses vienīgais draudzīgais piedāvājums ir bezmaksas brīdinājums klientam.

Šīs izmaiņas tiek piedāvātas, ņemot vērā apstākli, ka Valsts ieņēmumu dienestam trūkst kapacitātes apstrādāt katru kavējumu. Taču ir jautājums - vai Valsts ieņēmumu dienestam pietiks kapacitātes apstrādāt arī katru pārsūdzēto lēmumu? Vai Valsts ieņēmumu dienestam pietiks kapacitātes cīnīties pret sistēmas kļūdām? Mēs visi bijām liecinieki nesenajām EDS kļūmēm par PVN paziņojumiem.

Pagājušajā reizē, runājot par šo ideju, kad tika izskatīts likumprojekts par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, es jau minēju, ka būtu ļoti vēlams uzlabot attiecības starp valsti un uzņēmēju, piedāvājot tam vairāk konsultāciju, kā arī sadarbību tā vietā, lai ķertos klāt sodīšanai.

Kolēģi, Igaunija, kuras nodokļu administrēšanas iestāde virzās uz automatizētu klientu apkalpošanu tieši deklarāciju ziņā, nevis sodu aprēķinā, ir sapratusi, ka viens no nodokļu disciplīnas priekšnosacījumiem ir vienkārša un saprotama sistēma, kurā ir viegli orientēties, lai izpildītu savas saistības pret valsti.

Kolēģi, ir jābeidz domāt, ka Latvijas nodokļu maksātāji ir blēži un sliņķi, kas tikai to vien gaida, lai apkrāptu valsti. Ar draudzīgu un pozitīvu attieksmi, atvieglojot darbu nevis Valsts ieņēmumu dienestam sodu apstrādē, bet gan deklarāciju iesniegšanā, proti, automatizējot aprēķinus, izdarot to klientu vietā, kā to jau dara Igaunijā, jūs panāksiet daudz vairāk.

Un daži vārdi par kases aparātiem. Kolēģi, kāda jēga ir palielināt sodu par pretlikumīgām manipulācijām ar kases aparātiem, ja klienta darījums, piemēram, ēdināšanas restorānā, joprojām mēdz beigties ar pirmčeku? Finanšu ministre bija viena no retajiem ministriem, kura izrādīja cieņu deputātiem un ieradās uz Pieprasījumu komisiju, kad mēs skatījām pieprasījumu par kases aparātu reformu. Un viņa vaļsirdīgi atzina, ka iejaukšanās kases aparātos ir tikai viena no problēmām šajā jomā. Otra, būtiska un varbūt pat daudz apjomīgāka problēma ir manis nosauktie pirmčeki. Un tā ir samērā viegli atrisināma problēma, kolēģi. Tā varētu būt čeku loterija, kas šobrīd jau tiek kārtota. Tas varētu līdzēt. Bet kāpēc neieviest arī kārtību, kāda ir citās valstīs, piemēram, Slovākijā? Komersants redzamā vietā izvieto čeka paraugu, kādam tam ir jābūt. Varētu rosināt arī kampaņu “Godīgs uzņēmējs uzsauc klientam ēdienu vai preci, ja klients no darbiniekiem nav saņēmis čeku”. Kāpēc jums ir jātracina uzņēmēji un tauta ar lielākiem sodiem brīdī, kad kases aparātu reforma pašam Valsts ieņēmumu dienestam par lielu un nepatīkamu pārsteigumu nav īsti izdevusies? Kāpēc jāpaspilgtina jau tā negatīvais fons attiecībās, kad uzņēmēji ir novesti līdz baltkvēlei ar neziņu un neprofesionalitāti no valsts iestāžu puses?

Aicinu jūs neatbalstīt šīs iniciatīvas, jo uzskatu, ka tām ir jānāk tikai tad, kad Finanšu ministrija var ar vieglu sirdi atzīt, ka ir izdarīts viss draudzīgas pieejas nodrošināšanai.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Vectirānam. Vectirāna kungs ies debatēt par likumprojektu? (Starpsauciens: “Viņš pārdomāja!”) Neies. Tātad debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Kalniņš. Komisijas vārdā gribu piebilst tikai to, ka tik tiešām Jūlijas Stepaņenko argumenti ir pamatoti. Ir pamatoti! Un jāatzīmē, ka tiešām Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāte šobrīd ir par mazu. Un administratīvo sodu iekasēšana ir ļoti vāja. Bet varbūt tas arī ir tas iemesls, kāpēc jāpalielina tie sodi, lai tie būtu pietiekami lieli, lai uzņēmējam nebūtu nekādas vēlmes pārkāpt noteiktās normas.

Un tāpēc es komisijas vārdā aicinātu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 19, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Kalniņš. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz šī gada 19.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

Godātie kolēģi! Es aicinu pieklusināt sarunas un nerunāt pa mobilajiem tālruņiem Saeimas sēdes laikā! (Starpsauciens: “Kas runā?! Uzvārdus!”)

K.Seržants (ZZS).

Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis likums ir par jūsu drošību. Tā ka... (Dep. A.Kaimiņš: “Un arī tavai!”)

Sēdes vadītāja. Vēl mirklīti! Godātie kolēģi, ja kādam ir kas steidzams jāpārrunā pa mobilo tālruni, tad, lūdzu, izejiet laukā no Saeimas Sēžu zāles! Trokšņa līmenis jau sāk pieaugt. (Starpsaucieni.)

K.Seržants. Skatām likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”. Atgādināšu, ka tas ir likumprojekts, kas vērsts uz to, lai sakārtotu gaisa satiksmes kontroli, izveidotu gaisa satiksmes pasažieru reģistru. Vārdu sakot, tas ir veltīts jūsu drošībai.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

K.Seržants. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 7. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

K.Seržants. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 12. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

K.Seržants. 13. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Atsaukts tātad.

K.Seržants. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 17. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Un 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

K.Seržants. 26.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu vērtējumam tiek nodota Ministru kabineta izstrādāta likumprojektu pakete, kurā plānots risināt jautājumu par valsts drošības iestāžu darbības regulējumu speciālā likumā, paredzot tajā arī daudz detalizētāku dienesta gaitas regulējumu.

Kā pirmo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr.1176/Lp12).

Likuma grozījumi ir pašu valsts drošības iestāžu iniciatīva, ierosinot Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Drošības policijas darbu regulēt vienā likumā - Valsts drošības iestāžu likumā.

Šobrīd konstatēts, ka esošais dienesta tiesisko attiecību regulējums attiecībā uz valsts drošības iestādēm ir fragmentārs un nepilnīgs. Likumprojekta nepieciešamības pamatā ir problēma, ka pašlaik valsts drošības iestāžu amatpersonām tiek piemērotas tādas darba tiesisko attiecību regulējošās normas, kas neatbilst valsts drošības iestāžu darba specifikai (piemēram, atvaļinājuma jautājumā). Valsts drošības iestādes amata pienākumu izpildes ietvaros līdzdarbojas valsts varas īstenošanā, tādēļ valsts un šo amatpersonu tiesiskās attiecības atšķiras no darba devēja un darbinieka tiesiskajām attiecībām.

Lai novērstu radušos situāciju, likumprojektā paredzēts nostiprināt dienestu valsts drošības iestādē kā speciālu dienesta veidu, kas ir atšķirīgs no citiem dienestiem valsts pārvaldē; noteikt dienesta tiesisko attiecību regulējumu, kas aizstāj darba tiesiskās attiecības; noteikt vienotus dienesta gaitas principus, kas stiprinātu valsts drošības iestāžu kopumu Latvijā; nodrošināt atbilstošu informācijas aizsardzības līmeni visās valsts drošības iestādēs.

Paredzēts, ka Valsts drošības iestāžu likums bez līdzšinējām normām noteiks arī dienesta tiesisko statusu; reglamentēs valsts drošības iestāžu darbības finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību, valsts drošības iestāžu personālam izvirzāmās obligātās prasības, vispārīgos dienesta noteikumus, tiesības, dienesta gaitu. Te gan jāpiebilst, ka Satversmes aizsardzības biroja likums savu spēku nezaudēs. Tajā paredzētās normas tiek saglabātas, šajā likumā reglamentējot vien dienesta gaitu Satversmes aizsardzības birojā.

No Ministru kabineta noteikumiem un dienesta gaitas likuma tiek pārceltas normas par Drošības policijas priekšnieka amatā iecelšanas kārtību, kā arī noteikta Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka amatā iecelšanas kārtība, turpmāk paredzot amata pilnvaru termiņu un nosakot, ka Ministru kabinets šīs amatpersonas iecels amatā uz pieciem gadiem pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma.

Likumā precizēta arī iestāžu padotības forma, nosakot to konkrētās nozares ministra pārraudzībā.

Ar grozījumiem tiks izbeigts duālais statuss attiecībā uz Drošības policijas amatpersonām, attiecinot uz šiem darbiniekiem tikai valsts drošības iestāžu dienesta statusu.

Likumprojektā tiek izvirzītas prasības dienestam valsts drošības iestādē, kā arī iekļauti vispārīgie dienesta noteikumi, kas būtiski ierobežo Darba likuma normu piemērošanu dienesta attiecībās. Dienesta attiecībās darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas būs piemērojamas tikai atsevišķos jautājumos, proti, ciktāl attiecīgos jautājumus nenosaka šis likums un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

Cita starpā paredzēts pārbaudes termiņš amatpersonas vai darbinieka piemērotības izvērtēšanai, valsts drošības iestādes amatpersonas zvērests, kā arī disciplinārās atbildības jautājumi.

Precizēta arī redakcija. Paredzēta jauna nodaļa dienesta gaitas reglamentēšanai ar normām par atbilstības novērtēšanu ne retāk kā divos gados, normām par amatpersonu pārcelšanu, dienesta pienākumu izpildes laika organizāciju, atvaļinājumiem un citiem būtiskiem jautājumiem.

Paredzēta arī atteikšanās no dienesta pakāpēm valsts drošības iestādēs - līdzīgi kā citu valstu dienestiem. Paredzēts arī pilnveidot likuma regulējumu, to papildinot ar detalizētāku valsts drošības iestāžu amatpersonu tiesību uzskaitījumu, kas izriet no valsts drošības iestāžu funkcijām, to skaitā tiesībām, kuras līdz šim Drošības policija kā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde izmantojusi, pamatojoties uz likumu “Par policiju”.

Izņēmums saglabāts tikai attiecībā uz ieroču, fiziska spēka un speciālu līdzekļu pielietojumu, ko arī turpmāk paredzēts regulēt likumā “Par policiju”.

Bez tam šajā likumprojektā pārceltas šobrīd likumā “Par policiju” ietvertās tiesības nepieciešamības gadījumā izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību valsts drošības apdraudējuma pārvarēšanā, kā arī noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušu personu aizturēšanā.

Komisija likumprojektu izskatīja savā šā gada 27.marta sēdē un to atbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lai gan saskaņā ar jūsu balsojumu es esmu jau citā komisijā, tomēr pēc atmiņas, tā sacīt, es vēl gribētu izteikties par šo likumprojektu, kuru visnotaļ atbalstu.

Tas, ko jūs dzirdējāt un kas bija rakstīts anotācijā... Runa ir par to, ka Drošības policija būtībā, vienkāršiem vārdiem sakot, vairs nav policija. Tās ir amatpersonas, tas ir dienests; uz viņiem netiek attiecinātas likuma “Par policiju” normas (ja nu vienīgi ar atsevišķu atsauci dažas atsevišķas tiesības, kas ir likumā “Par policiju”, uz viņiem, protams, tiek attiecinātas).

Es arī komisijas sēdē aicināju pavisam atteikties no vārda “policija”, kas ir ietverts šī dienesta nosaukumā - “Drošības policija”. Iekšlietu ministrijas pārstāvji gan teica, ka viņi baidās no jums visiem un no manis... no tā, kā mēs, deputāti, uztversim šādu tik radikālu, tā sacīt, pārgrozījumu. Bet es domāju, ka tas būtu pilnīgi normāli, ja mums vairs nebūtu Drošības policijas, kas arī būtībā nav policija, un arī nosaukumā tas būtu parādīts. Var diskutēt, par kādu nosaukumu varētu būt runa, bet tas ir maldinoši, manuprāt, - atstāt nosaukumu “Drošība policija” šai civilajai iestādei.

Lūdzu par to padomāt arī nākamajos lasījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

J.Ruks. Nē, paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Ruks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Kā otro paketē ietilpstošo likumprojektu lūdzu izskatīt likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.1177/Lp12).

Likumprojekts, ņemot vērā saistītajā likumprojektā paredzētos grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, paredz no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma tiesiskā regulējuma loka izslēgt Drošības policiju. Turpmāk dienesta gaitu Drošības policijā regulēs Valsts drošības iestāžu likums.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Ruks. Arī šeit termiņš ir šā gada 14.maijs, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Kā nākamo paketē ietilpstošo likumprojektu lūdzu izskatīt likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” (Nr.1180/Lp12).

Likumprojekts atbilstoši tam, ka turpmāk regulējums saistībā ar disciplināratbildības piemērošanu, ievērojot valsts drošības iestāžu darbības specifiku, būs noteikts Valsts drošības iestāžu likumā, paredz izslēgt no likuma normu par Drošības policiju.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Ruks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Kā ceturto paketē ietilpstošo likumprojektu lūdzu izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr.1181/Lp12).

Ņemot vērā saistītajā likumprojektā paredzētos grozījumus, šis likumprojekts paredz grozīt policijas darbinieka definīciju, no tās izslēdzot atsauci uz Drošības policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī grozīt likuma 15.pantu, kas nosaka policijas struktūru un padotību, izslēdzot no šā panta Drošības policiju un novēršot situāciju, ka Drošības policija vienlaikus veido policiju un valsts drošības iestāžu kopumu. Drošības policija uzskatāma par valsts drošības iestādi, un uz tās struktūru, padotību un darbību attiecināmas Valsts drošības iestāžu likuma normas. Paredzēts arī izslēgt regulējumu par Drošības policijas materiāli tehnisko apgādi un darbinieku nodrošināšanu ar dzīvojamo telpu. Drošības policijas amatpersonas ar 2019.gada 1.janvāri atradīsies tikai dienestā valsts drošības iestādē, un uz tām būs attiecināmas šim dienestam noteiktās sociālās garantijas.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Ruks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Arī šim likumprojektam priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Personas datu apstrādes likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Personas datu apstrādes likums” un ir nolēmusi to atbalstīt un virzīt Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir tapis, jo 2016.gada 27.aprīlī ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ iepriekšējo direktīvu (Vispārīgo datu aizsardzības regulu). Regula paredz modernizēt jau pastāvošos principus, izveidot vienotus personu datu aizsardzības noteikumus, lai tie būtu spēkā visā Eiropas Savienības teritorijā, jo pašreiz ar direktīvu šis regulējums nav bijis harmonizēts un katrā Eiropas Savienības dalībvalstī ir bijis atšķirīgs.

Regulas piemērošana tiks uzsākta pavisam drīz - jau no šā gada 25.maija. Un, tā kā regulā ir noteikts deleģējums dalībvalstīm veidot normatīvo regulējumu nacionālajā līmenī, tas jādara arī Latvijā. Šis ir likumprojekta mērķis - tiešām radīt šos priekšnoteikumus fiziskās personas datu aizsardzības sistēmas izveidošanai, paredzot nepieciešamās institūcijas un nosakot šo institūciju kompetenci un darbības pamatprincipus; reglamentējot datu aizsardzības speciālistu darbību; pieņemot datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus. Šobrīd Latvijā ir spēkā Fizisko personu datu aizsardzības likums, un ar jaunā likuma spēkā stāšanos šis likums zaudēs spēku.

Jāteic, ka mēs komisijā ļoti detalizēti izskatījām vairākus jautājumus, kas ir saistīti ar personas datu apstrādi, jo arī no deputātiem mēs dzirdējām, ka gan biznesa vidē, gan sabiedrībā kopumā ir ļoti liela neskaidrība par to, ko jaunais regulējums paredz; ir ļoti daudz neskaidrību tieši par jauno regulu. Katram cilvēkam varbūt ir savs priekšstats, un trūkst tāda vispārēja skaidrojuma, jo likums, kā jūs redzat, ir ļoti vispārīgs. Visas nianses ir atrodamas pašā regulā. Un tāpēc mēs komisijas vārdā aicinājām Datu valsts inspekciju un Tieslietu ministriju tiešām veikt aktīvus informēšanas pasākumus visai sabiedrībai kopumā, lai būtu arī iespēja kaut ko paskatīties tajā pašā mājaslapā, nevis tikai Eiropas Komisijas mājaslapā, un lai būtu plašāka informācija arī par tām konferencēm, kuras viņi rīko. Gan Tieslietu ministrija, gan Datu valsts inspekcija apsolīja to darīt, un komisija noteikti tam sekos līdzi arī uz otro un trešo lasījumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz! Pilnībā pievienojos tam, ko teica iepriekšējā runātāja.

Atgādināšu gan, ko es runāju no šīs tribīnes, pirms likumprojekts tika nodots komisijām.

Es runāju arī ar Juridiskās komisijas atbildīgajiem deputātiem, un arī viņi piekrita manām bažām. Un tagad ir arī Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas vēstule. Asociācija ir uzrakstījusi vēstuli jums visiem, tā ir jūsu kastītēs, un arī elektroniski šādai vēstulei vajadzētu būt.

Šajā vēstulē šī asociācija runā par to, ka faktiski datu aizsardzības speciālists ir persona, kura... pēc Datu valsts inspekcijas vārdiem, šis speciālists ir kā tāda maza Datu valsts inspekcija... un ka viņam ir ļoti liela loma. Viņi norāda, ka šis likumprojekts pēc būtības atceļ nepieciešamību datu aizsardzības speciālistiem kārtot kvalifikācijas eksāmenu, kā arī faktiski atceļ jebkādas prasības speciālistu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai. Runa ir par to pašu nelaimīgo 28.panta beigu daļu, kur ir ne tikai rakstīts, ka jābūt datu aizsardzības speciālistam vai pārzinim, bet ir arī dotas tiesības ikvienam šādam pārzinim vai apstrādātājam... ka viņš var izraudzīties arī citu personu.

Un, protams, ja mēs runājam par šādu situāciju un saprotam, ka datu aizsardzības speciālistam ir galvenā loma gan datu aizsardzības kultūras veicināšanā, gan uzraudzībā... nu, tas ir nepieļaujami. Es uzskatu, ka vajadzētu padomāt, jo tie sodi, kas ir paredzēti, ir grandiozi, fantastiski lieli. Es nedomāju, ka būtu labi, ja mēs šādā veidā mēģinātu kaut kā nokārtot to problēmiņu, kas, iespējams, pastāv saistībā ar diezgan lielu skaitu datu aizsardzības speciālistu. Šādā veidā radīsim situāciju, ka faktiski tie speciālisti, nosacītie... ka ikviens būs bez jebkādas izglītības. Un pēc tam, kad būs sodi - un Datu valsts inspekcija ir ieplānojusi palielināt budžetu tieši no šiem sodiem! - un kad sāksies šie Datu valsts inspekcijas pārbaudes sirojumi pašvaldībās un citur... Es saku: nu, nebūs labi tas. Un tāpēc varbūt ir vērts padomāt par kaut kādu pārejas laiku, kurā šādus speciālistus sagatavotu, nevis vienkārši tagad nomierināties: sak’, ikviens var būt par datu speciālistu.

Bet katrā ziņā es arī atbalstu šo likumprojektu un aicinu šo jautājumu nokārtot otrajā vai trešajā lasījumā... Otrajā, vēlams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, paldies Baloža kungam. Tik tiešām, mēs arī komisijā runājām ar datu aizsardzības speciālistiem par to, ka ar šo jauno likumprojektu tā tomēr paliek iestādes vai uzņēmuma vadītāja kompetence - pašam izvēlēties vai nu cilvēku, kurš ir saņēmis atbilstošu izglītību un pēc būtības varbūt darba tirgū ir dārgāks kā speciālists, vai arī uzticēt šo darbu kādam citam darbiniekam. Izvēle it kā ir atstāta viņa ziņā. Bet varbūt mums vēl par to ir jādiskutē. Vai cilvēki saprot, ka tādējādi soda gadījumā, pārkāpuma gadījumā tā arī būs vadītāja atbildība, ja datu aizsardzības speciālists vai cilvēks, kuram viņš ir uzticējies, tomēr nav gana zinošs. Tā ka par to mēs otrajā un trešajā lasījuma noteikti vēl diskutēsim. Un diskusijas komisijā, tiešām atzīstu, bija gana spraigas.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu šobrīd atbalstīt pirmajā lasījumā un uzlabot likumprojektu otrā un trešā lasījuma gaitā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Personas datu apstrādes likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 20.aprīli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Konsulārā reglamenta likums”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.4751. Šis likumprojekts tika izstrādāts, lai aizstātu veco, pašlaik spēkā esošo regulējumu, jo tas tika radīts pirms 83 gadiem - 1935.gadā - un vairs neatbilst ne aktuālajam konsulāro funkciju regulējumam starptautiski, ne arī iedzīvotāju šodienas vajadzībām ārvalstīs.

Likumprojekts tika izstrādāts, lai ieviestu arī 2015.gada 24.aprīļa Eiropas Savienības Padomes tā saukto konsulāro direktīvu. Ar šo Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumu mēs vienlaikus ieviešam nozīmīgus uzlabojumus esošajā konsulāro funkciju regulējumā.

Ārlietu komisijā notika trīs diezgan garas sēdes. Uzklausījām visus 48 priekšlikumus, uzklausījām arī vairāku ministriju pārstāvjus, it īpaši no Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas, runājām ar juristiem, ar Saeimas Juridisko biroju un arī ar bāriņtiesas pārstāvjiem.

Tātad saņēmām 48 priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas principā maina likuma nosaukumu no Konsulārā reglamenta likuma uz Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas principā maina numerāciju, un nodaļas ir jaunā kārtībā. Ārlietu komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 3. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 5. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 7. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 9. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Tika noraidīts, jo principā tas prasa, lai Latvija pilnvaro kādu valsts ierēdni, kas pārstāvētu citu valstu intereses. Tas mūsdienās vairs nav iespējams, jo šādas piekrišanas došana neietilpst ārlietu ministra kompetencē. Latvija ir suverēna, tiesiska valsts, kas pilda savas, nevis citas valsts valdības uzdevumus. Un principā mēs nevaram ieteikt, lai kāds pilsonis veiktu ārvalstu valdību uzdevumus kā tādus.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Ojār Ērik Kalniņa kungs! Es jums nepiekristu, ka tas ir tāds... Mans priekšlikums ir drusku, tā teikt, ar smaidu.

Mums vēl pavisam nesen šeit bija... presē izskanēja: ja mēs neapstiprināsim vienu Latvijas amatpersonu, tad Rietumi mūs nesapratīs... Un, piedodiet man, cik man ir bijušas darīšanas ar Ārlietu ministrijas darbiniekiem... Daudzos gadījumos uz jautājumu, kāpēc mums tas ir jāapstiprina, ko no tā iegūs Latvija un Latvijas iedzīvotāji, atbilde lielākoties ir šāda: “A citi to jau ir izdarījuši!”

Tā ka, man liekas, šis vecais, tā sakot, konservatīvais, no Ulmaņlaikiem vai pirmās Latvijas Republikas laikiem... Tas ir ļoti būtisks priekšlikums mūsdienās, it īpaši, lai kaut kā apkarotu mūsu vēlmi kaut kur kaut kādā brīdī kaut kam pievienoties un atbalstīt.

Un kāpēc es uzskatu, ka tas ir ļoti būtiski? Ja jūs tagad atvērtu internetu un medijus, tad jūs redzētu, ka 900 Latvijas Republikas pilsoņi pēdējo divu gadu laikā ir pateikuši: “Mums šī zeme nav pieņemama! Mēs gribam kļūt par citas valsts pilsoņiem!” Jā!

Tā ka šis jautājums, kas skar Konsulārā reglamenta likumu, ir ļoti būtisks. Un tas, ka šie 900 cilvēki ir nomainījuši pilsonību, norāda, ka mūsu iepriekšējais darbs, kas saistīts ar mūsu valsts sakārtošanu, nav pieņemams. (Dep. V.Spolītis: “Kāds tam sakars ar konsulāro dienestu?”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Es tikai vēlreiz atgādināšu, ka priekšlikums saka: “Bez ārlietu ministra piekrišanas konsuls nedrīkst pieņemt nevienu citas valsts valdības dotu uzdevumu.” Principā tas nozīmē, ka ārlietu ministrs var uzdot kādam pieņemt citu valstu uzdevumus, un tas ir pilnīgi nepieņemami gan Latvijā, gan ikvienā citā valstī.

Ārlietu komisija to noraidīja, un es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 66, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 12. - Valda Kalnozola priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Dep. A.Bērziņš: “Valdi, tu šodien esi vienīgais!”)

V.Kalnozols (ZZS).

Veiko Spolīša kungs! Jūs teicāt: “Kāds sakars ar konsulāro...?” Ļoti būtisks sakars: cilvēki, 900 cilvēki, ir pametuši... tāpēc, ka viņi nejūt atbalstu no savas valsts un domā, ka cita valsts viņus vairāk atbalstīs. Un tāpēc šis jautājums ir ļoti būtiski saistīts ar Konsulārā reglamenta likumu.

Kāpēc es ierosinu izņemt ārā vārdus “neatliekams”, “ārkārtas situācijā” un “ja minētajām personām nav pieejama cita palīdzības saņemšanas iespēja”? Nekas mūžā mums nav neatliekams, jā. Nekas... Nu, skatoties definīciju, ko tas nozīmē - “neatliekams”, “ārkārtas” un “ja [..] nav pieejama cita palīdzības saņemšanas iespēja”? Šie 900 pilsoņi savu pilsonību mainīja varbūt tāpēc, ka tad, kad cilvēks kārtējo reizi bija atnācis pie mūsu valsts ierēdņiem pēc palīdzības, tas ierēdnis teica tā: “Tas nav neatliekams jautājums! Tas nav ārkārtas jautājums! Tas taču varētu būt risināms kaut kur citur!”

Un tad pajautājiet Latvijas iedzīvotājiem, ko viņi domā par mums, Saeimas deputātiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Es tikai gribu atkal atgādināt, ka priekšlikums paredz svītrot vārdus par neatliekamu atbalstu ārkārtas situācijā - situācijā, kurā konsuli var palīdzēt. Un konsulu atbildība ir tieši pretēja... Es domāju, mēs visi esam ceļojuši, esam bijuši ārzemēs; mēs visi nonākam ārkārtas situācijās un ceram, ka mūsu konsulārie darbinieki palīdzēs.

Tā ka tas priekšlikums nav pieņemams un Ārlietu komisija to neatbalstīja.

Aicinu jūs balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 13. arī ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, un to Ārlietu komisija neatbalstīja. (Priekšsēdētāja ietur pauzi. Starpsauciens: “Tālāk!”; dep. A.Kaimiņš: “Viss labi! Viss labi! Turpinām!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 14. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 15.priekšlikums ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es nelūgšu jums balsojumu. Es pateikšos komisijai par to, ka mans priekšlikums tika daļēji atbalstīts.

Taču es vēlos norādīt, ka pagājušā gada nogalē mēs visi veltījām vairāk nekā stundu kvalitatīvām debatēm par bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs, un gandrīz visas Saeimā pārstāvētās frakcijas pauda viedokli, ka šis jautājums ir gana svarīgs, lai turpinātu uz to fokusēties. Īpaši ņemot vērā, ka Latvijas pārstāvniecība lietās, kas skar bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs, nav sakārtota līdz galam un pagaidām turas tikai uz bāriņtiesu brīvprātīgā darba.

Patiesībā jāteic, ka šis likumprojekts kopumā ir ne mazāk svarīgs par izstrādājamo diasporas likumu, ar kuru tik ļoti lepojas Ārlietu ministrija. Jo nav iespējams rūpēties par diasporu un aicināt visus mājās, ja grūtā brīdī mūsu cilvēkiem tiek pagriezta mugura. Ir svarīgi panākt kvalitatīvus grozījumus šajā likumā, jo, ja diasporas likums ir tāds kā saldais ēdiens, tad šis likums ir rupjmaize ar cietu garozu.

Un šim likumprojektam mans pirmais priekšlikums, kurš tika daļēji atbalstīts, kā jau teicu, nosaka to, ka svarīga ir savlaicīga palīdzība. Es speciāli to saku arī Saeimas stenogrammai. Proti, ne tikai tad, kad bērns jau ir izņemts no ģimenes, bet jau brīdī, kad sociālie dienesti ir sākuši interesēties par ģimeni, kad atskan pirmais zvans. Šajā situācijā atsevišķi vecāki stresa un nezināšanas dēļ mēdz pieļaut kļūdas, kuras pēc tam ir ļoti ilgi jālabo. Tāpēc īpaši svarīga ir savlaicīga palīdzība. Un, protams, paliek jautājums - cik izsmeļoša šī palīdzība varētu būt konkrētā situācijā konkrētā valstī? Bet vecākiem ir jāsaņem sākuma stadijā kaut vai konsultācijas, kaut vai Tieslietu ministrijas izstrādāto vadlīniju veidā jāuzzina par savām tiesībām un par juridiskās palīdzības sniedzējiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad deputāte balsojumu nelūdz.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

16. ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, un tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Mans priekšlikums ir saistīts ar to, lai mēs ne tikai savās skaistās runās esam par bērniem, bet arī faktiski savā rīcībā esam par bērniem. Lai nebūtu tā, ka Ārlietu ministrijas darbinieki stāsta: “Redz, es vienreiz rūpējos par bērniem, likums man prasīja to, bet šo es izdarīju ārpus likuma.”

Lai mēs jebkurā dzīves situācijā rūpētos par mūsu bērniem un labi saprastu, ka pirmais un galvenais patiešām ir parūpēties, nevis meklēt kaut kādus likuma punktus, kāpēc kaut ko darīt vai kaut ko nedarīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Ārlietu komisija par šo jautājumu runāja un konstatēja, ka priekšlikumu nevar atbalstīt, jo faktiski to nav iespējams realizēt. Šādos strīdos netiek pārstāvētas valsts intereses, ir tikai iesaistīto personu intereses. Un to nodrošina ar juridisko pārstāvju palīdzību. Līdz ar to priekšlikums tika noraidīts.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pēc debašu slēgšanas vairs nav iespējams pieteikties debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 53, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 17.priekšlikums ir no deputāta Valda Kalnozola. Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Mēs jau šeit nesen runājām: ai, tur četri cilvēki, bērni... tā teikt, aizgāja... un tā tālāk... Nu, 900 cilvēki... un tā tālāk... ai, principā mums visi tie iedzīvotāji tālu... un tā tālāk.

Nu beidzam, lūdzu! Mums katrs bērns ir svarīgs. Un arī uz iepriekšējo... ka mēs tur nevaram iesaistīties kaut kādās lietās...

Tautā mūsu reitings ir zems, jo mēs vienkārši tā izturamies - ai, mums neinteresē iedzīvotājs! Tāpat deputāti saka: “Ko tu te nāc un mums te traucē!” Nu viss tāpat aizies... tā, kā mēs te... kaut kas tur aizies...

Nu aizstāvam tautas intereses, lai iedzīvotāji nēsā mūs uz rokām! Lai viņi jūt, ka mēs par viņiem jebkurā dzīves situācijā parūpēsimies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Paldies.

Deputāts Kalnozols runā par vecām normām - par tādām, kuras ir 83 gadus vecas un kuras vairs neattiecas uz šodienas apstākļiem.

Konsula iesaistes apjomu aizbildņa zaudējuma gadījumā starptautiski nosaka trīs regulējumi - 1963.gada Vīnes Konvencija par konsulārajiem sakariem, 1996.gada Hāgas konvencija un arī Briseles regula. Līdz ar to Latvijas likumprojekts sakrīt ar starptautiskajām normām un konsuls nevar būt aizbildnis ne Latvijā, ne kādā citā valstī.

Sakarā ar to Ārlietu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 18.priekšlikums arī ir no deputāta Valda Kalnozola. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Ko es gribu teikt Kalniņa kungam? Jā, ir konsulārais starptautiskais regulējums, bet tam ir tāda “piedeva”, ka arī viss pārējais, ko nosakām mēs, ir jādara konsulam. Un, ja mēs gribam parūpēties par savu tautu un uzskatām, ka mūsu ierēdņiem ir jādara viss, lai mūsu tauta būtu apmierināta ar mums, tad tā ir mūsu griba.

Un šinī gadījumā par maniem šiem priekšlikumiem... Es jau vairākkārt esmu komisijās teicis, taču es jums vēlreiz pasacīšu, ko man... Ojār Ērik Kalniņa kungs, jūs man aizrādījāt, ka tas nav ētiski, ko es saku, un tāpēc es vēlreiz atgādināšu, ko man Amerikas pilsonis Džons van Eikens mācīja uzņēmējdarbības pamatos, proti, ka mums ir jāsakārto šeit vide tā, lai atnākot šeit un redzot, ka stāv kaut kas... un te tas stāv tāpēc, ka apkopēja atnāks tikai pulksten 17.00, bet mēs visi staigājam apkārt un skatāmies... (Dep. A.Kaimiņš: “Kalnozol, beidz!”) Šis punkts ir svarīgs, lai nebūtu šādu situāciju. Tāpēc man ir liels lūgums, lai katrs no mums saprastu, ka tas ir mūsu reputācijas jautājums - nevis iet apkārt, bet savākt! Daudzos gadījumos mūsu valsts ierēdņi saka: “Ui, mums pēc likuma šis nav jādara!” Kā iepriekš es jau minēju, Ārlietu ministrijas darbiniece teica, cik viņa ir laba, jo viņa daudz ko izdarīja ne pēc likuma. Tad šis punkts ir... Kāds ir vecais likums? Ka jebkurā situācijā, ja mēs kaut ko redzam, - darām Latvijas valsts un iedzīvotāju interesēs.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Šinī gadījumā deputāts Kalnozols jauc diplomātu un konsulārās funkcijas vēstniecībā, jo priekšlikumā ir paredzēts, ka konsuls iesaistās rūpniecības, transporta, tirdzniecības, lauksaimniecības, finanšu un citās saimnieciskās dzīves sfērās un pārstāv Latviju, un veicina ekonomiskos un kultūras sakarus. To dara mūsu diplomāti vēstniecībās. Konsuliem ir pilnīgi cita atbildība, un mums ir arī atsevišķs Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums, kur tas viss ir aprakstīts.

Tā kā šis priekšlikums neatbilst Latvijas likumiem, Ārlietu komisija to neatbalstīja. Aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 20. - Ārlietu komisijas priekšlikums, un tas tika atbalstīts. Šeit es tikai varu pieminēt, ka tekstā ir pielikta klāt jauna frāze, proti, “it īpaši bruņota konflikta” gadījumā, kad ir nepieciešama palīdzība vai repatriācija. Tā ka tas ir viens jauninājums. Ārlietu komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 23. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 26. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Vēlreiz liels paldies Ārlietu komisijai par atbalstu. Mans priekšlikums tika daļēji atbalstīts, taču es arī stenogrammai vēlos vērst jūsu uzmanību, ka sākotnēji pirmajā redakcijā deputātiem tika piedāvāts visai dīvains regulējums: konsulārajai amatpersonai tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības patstāvīgi lemt par sniedzamo palīdzību. Tas nozīmē arī to, ka konsulārajai amatpersonai būtu iespēja individuāli atteikt, piemēram, novērotāja statusa nodrošināšanu tiesā. Tāpēc es aicināju atteikties no vārda “patstāvīgi”, jo pārlieku liela amatpersonas patstāvība, lemjot par konsulārās palīdzības veidu - vai tas būtu novērotāja statuss tiesā, vai tas būtu kāds cits atbalsta veids -, nav pieļaujama, it īpaši situācijās, kad ir skartas nepilngadīgā intereses. Un man ir jāizsaka patiess izbrīns par to, ka Ārlietu ministrijā kādam ienāca prātā šādu redakciju piedāvāt.

Paldies, kolēģi! Balsojam, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Stepaņenko kundze, jūs lūdzat balsojumu?... Nelūdz balsojumu. Tātad deputāte nelūdz. Un deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

27. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es vienīgi vēlos informēt deputātus, ka ar šo grozījumu... ja jūs zināt, ka jūs brauksiet uz kādu valsti un jums būs kaut kādas problēmas, jūs mierīgi varat griezties konsulārajā dienestā un viņiem būs laipni jāpiedāvā jums juristi, kas jums var palīdzēt.

Paldies. Es balsojumu, tā sakot, nelūdzu, bet...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts balsojumu nelūdz. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27.priekšlikumu.

O.Ē.Kalniņš. Labi, paldies.

28. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Kaut arī mēs dzirdējām šodien to, ka šis likumprojekts ir izstrādāts tāpēc, lai ar to nomainītu it kā novecojušo likumu - Konsulāro reglamentu -, es neatradu iemeslu, kāpēc tā izstrādātājiem bija jāatsakās no spēkā esošajām normām. Jo tikai tas, ka šīs normas kādam varētu šķist vecas, nenozīmē, ka mums, piemēram, tagad būtu jāatsakās no Civillikuma, kas ir tapis 1937.gadā.

Diskusijas laikā komisijā no Ārlietu ministrijas puses izskanēja arī frāze, ka patlaban šī konkrētā norma netiek pildīta. Es jums nolasīšu, par ko ir runa: “Konsulārā amatpersona attiecīgajā konsulārajā apgabalā dzīvojošām personām, kam ir Latvijas pase, sniedz palīdzību tiesu, administratīvajās, pilsonības un pasu lietās, kā arī aizstāv to personiskās, mantiskās un citas tiesības un intereses.” Es šajā gadījumā pretrunu nesaskatu.

Es uzskatu, ka grozīt visu likumu un pilnīgi mainīt redakciju tikai tāpēc, ka Ārlietu ministrijai tā šķiet novecojusi, nav pieņemami. Ļoti svarīgi bija atzīmēt arī būtiskas vietas šajā likumā un nepieļaut situācijas pasliktināšanos saistībā ar mūsu valstspiederīgajiem, jo situācija mainās un patiesībā tieši tagad - atšķirībā no 1935.gada - mūsu valstspiederīgajiem ir nepieciešama vēl lielāka palīdzība, īpaši ņemot vērā to, ka cilvēki ceļo, izvēlas dzīvot daudzās citās valstīs un cilvēku mobilitātes dēļ arī konsulārā palīdzība ir nepieciešama daudz plašākā veidā.

Es aicinu nesvītrot no likuma šo būtisko normu, jo arī komisijas sēdē bāriņtiesas pārstāve, kura tika pieaicināta, pastāstīja deputātiem to, cik svarīgi ir nodrošināt klātbūtni tiesā un kā aug valsts prestižs lietās, kurās tiek nodrošināta Latvijas pārstāvniecība. Un ir gadījumi, kad vēstniecības palīdzība būtu bijusi ļoti būtiska, bet diemžēl mēs vēl vērojam zināmu norobežošanos. Gan likuma pašreizējā redakcijā, gan Vīnes konvencijā ir noteikts pienākums sniegt atbalstu tiesu lietās, ļoti labi izprotot, ka tā nav juridiska palīdzība.

Redzam to, ka Ārlietu ministrija visur patlaban dižojas ar diasporas likumu, kuru laikam pati pat nav izstrādājusi (es saprotu, ka tie ir Nacionālās apvienības deputāti). Vai tādā gadījumā nav saprotama šī arogantā attieksme gadījumos, kad ir tiešām nepieciešama palīdzība cilvēkiem, kuri nonākuši nelaimē?

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Aicinu cienīt tos cilvēkus, kuri pirms 100 gadiem izstrādāja šo likumu. Es uzskatu, ka šodien tas ir tikpat aktuāls kā pirms 100 gadiem. Un ņemt ārā šo punktu tikai tādēļ, lai kāds no Ārlietu ministrijas ierēdņiem varētu atrast pamatojumu, lai kaut ko nedarītu?! Es neizprotu! It īpaši tāpēc, ka patiešām ir šādas situācijas: tu esi ārzemēs, un tev ir vajadzīga... nu, jebkurā valstī tev ir jāsaņem palīdzība, kaut kāda pārstāvība tiesās.

Es neiesaku jums nonākt situācijā, kad konsulārais dienests, jūsu valsti pārstāvošā iestāde tanī valstī, kurā atrodaties, skatās uz jums kā uz īpatni: “Nu ko viņš grib? Mums likums neliek to darīt!” Jā!

Lūgums atstāt... Lai mūsu valsts iedzīvotāji patiešām būtu droši, ka viņi visā pasaulē sajutīs mūsu ierēdņu atbalstu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Kolēģes Stepaņenko uzruna bija laba, bet, kā senā parunā teikts, ja pasaka “a”, tad ir jāpasaka arī “b”. Proti, tas, ka ir šī norma, kura mums ir palikusi no 1930.gadiem, - tā ir viena lieta. Bet otra lieta ir tā, ka mūsu nacionālā likumdošana atrodas hierarhiski zem starptautiskajiem līgumiem. Jūs pati minējāt savā runā Hāgas konvenciju, un Hāgas konvencija ļoti labi nosaka konsulārā dienesta darbiniekiem, ko viņi var vai nevar darīt citas valsts teritorijā.

Tā ka šajā gadījumā mēs ļoti labi zinām... un arī Stepaņenko kundze...

Pieprasījumu komisijā mēs par šo jautājumu diskutējām ar Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Mūsu tiesu, mūsu bāriņtiesu pārstāvji ir tie, kuri var pārstāvēt Latvijas bērnu intereses Anglijas, Īrijas vai citas valsts tiesās, nevis konsulārie darbinieki.

Aicinu neatbalstīt šo piedāvājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Augsti godātais Spolīša kungs! Ja nemaldos, jūs bijāt viens no tiem deputātiem, kas ņirgājās par vecākiem, kad runa bija par Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs. “Frakciju viedokļos” jūs izteicāt tādu kā nožēlu, ka Latvijai ir jākrāmējas ar tādiem cilvēkiem, kuri nesaprot, kur viņi ir nokļuvuši, un nesaprot, kā viņiem aizstāvēt bērnu tiesības. Un jūs to esat gatavs laikam atkārtot vēlreiz, es saprotu.

Bet, ja mēs runājam par manis pieminētajiem dokumentiem, tad tā ir Vīnes konvencija. Un izlasiet, lūdzu, rūpīgi vēlreiz Vīnes konvencijas pantus par konsulārajiem pakalpojumiem - par to, kādā veidā mums ir jāsniedz palīdzība mūsu valstspiederīgajiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Priekšlikums paredz konsulārās amatpersonas iesaisti rezidences valsts tiesu lietās un faktiski juridiskās palīdzības sniegšanu. Konsulārā palīdzība neietver juridiskā atbalsta sniegšanu. Iemesls ir ļoti vienkāršs - šādas funkcijas konsulārā amatpersona nevar veikt, jo nav tām kvalificēta un nav ieguvusi jurista izglītību, kā arī nevar pārkāpt rezidences valsts tiesisko regulējumu, kas nosaka attiecīgās kvalifikācijas prasības juridisku konsultāciju sniegšanai. Tā vietā komisijas atbalstītajā likumprojekta 9.panta redakcijā - 32.priekšlikums - ir iekļauts pienākums konsulārajai amatpersonai nodrošināt personu ar informāciju par juridiskā atbalsta saņemšanas iespējām rezidences valstīs. Līdz ar to Ārlietu komisija noraidīja šo priekšlikumu un komisijas vārdā aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 29.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka priekšlikums, un tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 30. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Arī šī norma tika svītrota no likuma, respektīvi, netika iekļauta jaunajā likuma redakcijā, tikai aizbildinoties ar to, ka tā esot novecojusi. Es piekrītu Juridiskā biroja norādījumam, ka ir mainījusies terminoloģija attiecībā uz šo normu, bet es tā arī neesmu saklausījusi argumentus un neesmu arī anotācijā atradusi iemeslu, kāpēc šī norma ir jāsvītro. Es redzu, ka līdzīgu priekšlikumu ir iesniegusi arī Tieslietu ministrija. Es aicinu jūs atbalstīt manu konkrēto priekšlikumu, kuru trešajā lasījumā var vēl pieslīpēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Tieši Juridiskais birojs uzsvēra, ka šī piedāvātā norma nav korekta, jo konsuls nevar būt ne aizbildnis, ne aizgādnis. Šis priekšlikums ir pretrunā ar Hāgas konvenciju. Arī Ārlietu ministrija piekrīt, ka diplomāts nevar būt aizbildnis. Bāriņtiesa... Civillikumā jau precīzi ir norādīts, kas un kad var kļūt par aizbildni. Līdz ar to Ārlietu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un komisijas vārdā aicinu arī balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 31. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 32.priekšlikums ir no Ārlietu komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 33.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 34.priekšlikums ir no deputātes Jūlijas Stepaņenko. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Vēlreiz paldies Ārlietu komisijai par to, ka mans priekšlikums tika daļēji atbalstīts. Taču šajā gadījumā es tomēr gribu lūgt balsojumu. Lūdzu atbalstīt mana priekšlikuma redakciju, tāpēc ka tā ir daudz plašāka un ir vērsta tieši uz Latvijas valstspiederīgā - bērna - interesēm, ievērojot viņa identitāti, tostarp vārdu, pilsonību, ģimenes saites, dzimto valodu un pēctecību.

Šī Saeima 2016.gada 28.janvārī ir atbalstījusi Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs, kura ļoti bieži tiek izmantota sarakstē ar ārvalstīm un tiesu darbos. Šī deklarācija nosaka ne tikai mūsu aicinājumu ārvalstu iestādēm, bet arī mūsu pienākumus. Tomēr, aicinot ārvalstu iestādes respektēt mūsu viedokli un tajā ieklausīties, mums tikpat labi būtu jāaicina mūsu pārstāvji, kas šajā gadījumā ir konsulārās amatpersonas, aktīvi komunicēt ar ārvalstu iestādēm, skaidrojot visas mūsu vēlmes attiecībā uz mūsu valstspiederīgajiem. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt plašāku normu.

Paldies. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Komisija atkal daļēji atbalstīja šo priekšlikumu, jo tas tika iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tomēr deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 15, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 35.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 36.priekšlikums ir no Ārlietu komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 37.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 38.priekšlikums - no Ārlietu komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 39.priekšlikums - no Saeimas Juridiskā biroja. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 40.priekšlikums - no Ārlietu komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 41.priekšlikums - no deputāta Valda Kalnozola. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es tā drusku skarbāk pateikšu: dažreiz man liekas, ka mēs šeit likumus pieņemam nevis tautas interesēs, nevis tā, lai būtu labāk tautai, bet tā, lai būtu labāk kādam no mūsu ierēdņiem vai vēl kādam citam.

Mans ieteikums ir izsvītrot šeit vārdu “īstermiņa”, lai šī norma attiektos uz visiem.

Mūsu ierēdņi, kas visu laiku piedāvā kaut kādus likuma grozījumus, lai tikai mazāk būtu ko darīt, mazāk darba, ko ieguldīt, teiks: “Mums tas nav jādara, starptautiski tas nav pieņemams!” Un tad beigu beigās... Nu, iedzīvotāju acīs mūsu reitings nav augsts. Pacenšamies parādīt ar savu iniciatīvu, ka mēs darām visu tautas labā, nevis: “Ai, tas mūs neskar! Ko tu, Kalnozol, te nāc laiku tērēt un pļāpāt?! Priekš kam tu to dari? Tu mums te atņem laiku!” Un tā tālāk.

Nu esam cilvēki! Nu parūpējamies par tautas interesēm! Rūpējamies nevis par to, lai ierēdņiem būtu labāka dzīve, bet par to, lai mūsu tautai, kas mūs ir ievēlējusi, būtu labāk!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Paldies, Kalnozola kungs! Bet tad nosauciet arī precīzi, ka tautas intereses ir jūsu un jūsu ģimenes intereses!

Paldies.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Neizprotu. Veiko Spolīša kungs, jums kaut kādi mazvērtības kompleksi? Kādā sakarā šinī, ko es tagad piedāvāju, mana persona iekšā? Kas ar jums notiek?!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijai te ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā.

Ārlietu ministrija aizrāda, ka ir būtiska atšķirība starp īstermiņa un ilgtermiņa uzturēšanos ārvalstīs. Un, ja mēs svītrojam “īstermiņa”, tad tiek zaudēta Konsulārā reģistra unikālā funkcionalitāte. Lai valsts varētu operatīvi sniegt konsulāro palīdzību ārkārtas gadījumos, personai ir tiesības reģistrēt Konsulārajā reģistrā ziņas par sevi, plānoto uzturēšanos ārvalstīs un sazināšanās iespējām. Tas ir īpaši svarīgi. Cilvēki, kas ir atvaļinājumā uz īsu brīdi... vienkārši nodrošināt, ka konsuls un vēstniecība zina par viņa klātbūtni. Līdz ar to nebūtu prātīgi svītrot terminu “īstermiņa”.

Ārlietu komisija to neatbalstīja, un komisijas vārdā aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Valda Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 67, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

42. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 43. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Un tas, protams, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 44. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 45. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 47. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Un pēdējais, 48., - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens.)

O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisija neatbalstīja, un Ārlietu komisijas vārdā...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Vai tika lūgts balsojums par pēdējo priekšlikumu? Vai kāds lūdz balsojumu? Stepaņenko kundze lūdz balsojumu par 48.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 43, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to visi 48 priekšlikumi ir izskatīti. Ārlietu komisijas vārdā aicinu balsot par atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Konsulārā reglamenta likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.aprīlim.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (dokuments Nr.4752).

Otrajam lasījumam ir saņemti 14 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. Arī 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 4. - kultūras ministres priekšlikums. Tas ir atbalstīts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Rībena. 5. - kultūras ministres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Rībena. 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. Un arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 9. - deputāta Krauzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Rībena. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. Arī 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 12. - deputāta Krauzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Rībena. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. Un 14. - kultūras ministres priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Rībena. Šā gada 26.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.aprīlim.

Godātie kolēģi! Deputāti Upenieks, Gaidis Bērziņš, Kaimiņš, Seržants un Platpers lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”.

Ir iesniegti deviņi priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniegusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 2.priekšlikumu arī ir iesniegusi finanšu ministre. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 3.priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 4.priekšlikumu ir iesniegusi finanšu ministre. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 5. - iesniegusi finanšu ministre. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 6. - iesniegusi finanšu ministre. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 7. - iesniegusi finanšu ministre. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 8. - iesniegusi finanšu ministre. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 9. - iesniegusi finanšu ministre. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Kiršteins. 20.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Apdrošināšanas līguma likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Iesniegti 125 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniegusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 2.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 3. - iesniegusi finanšu ministre. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 4. - iesniegusi finanšu ministre. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 5. - iesniegusi finanšu ministre. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 6.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 7.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā. (Dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc tu neesi no galvas iemācījies?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 9. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 10. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 12. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 14. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 15. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 16. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 17. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 18. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 19. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 20. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 21. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 22. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts...

Sēdes vadītāja. ...24. un 41.priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 23. - daļēji atbalstīts, arī iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 25. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 26. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 28. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 29. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 30. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 31. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 32. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 33. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 34. - finanšu ministres priekšlikums. Iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 35. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 36. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, daļēji precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 38. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 39. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 40. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 41. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 42. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 43. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 44. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 45. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 46. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 47. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 48. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 49. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 50. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 51. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 52. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 53. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 54. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 55. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 56. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 57. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 58. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 59.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 59. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 60. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 61. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 62. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 63. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 65. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 66. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 68. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 69. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 70. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 71. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 72. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 73. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 74. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Trupovnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 75. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 76. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 77. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 78. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 79. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 80. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 81. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 82. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 83. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 84. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 84. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 85. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 86. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 87. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 88.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 89. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 90. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 91. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 92. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 93. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 94. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 95. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 96. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 97. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 98. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 99. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 100. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 101. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 102. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 103.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 103. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 104. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 105. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 106. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 107. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 108. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 109. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 110. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 112. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 113. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 114. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 115. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 116.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 116. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 117. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 118.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 118. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 119. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 120. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 121. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 122. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 123. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 124. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. Un pēdējais ir 125. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. Lūdzu atbalstīt kopumā. (Dep. A.Bērziņš: “Malacis, Kirštein!”)

Sēdes vadītāja. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Apdrošināšanas līguma likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Kiršteins. Paldies par labo darbu.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr.1102/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatījusi šo likumprojektu otrajam lasījumam. Pavisam saņemti 17 priekšlikumi.

1. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Viestura Silenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. 2. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Trupovnieka kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 9. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 10. - ekonomikas ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 11. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 12. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 13. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 14. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 15. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 16. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. Un visbeidzot 17. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Viestura Silenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. Līdz ar to esam izskatījuši visus 17 priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumus Elektronisko sakaru likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies.

Komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 17.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr.1173/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā likumprojekta otrajam lasījumam ir izskatījusi 16 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 11. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 12. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 13. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 14. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un visbeidzot 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus 16 priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies par atbalstu, kolēģi!

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 17.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.aprīlim.

Darba kārtībā - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020.gada”.

Kurš ziņos iesniedzēju vārdā? Iesniedzēju vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien jūsu priekšā ir Saeimas lēmuma projekts “Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020.gada”.

Gribu izstāstīt par kontekstu, par to, kāpēc tieši tagad... (Starpsauciens: “Vēlēšanas!”)

Šobrīd notiek ļoti aktīvas diskusijas Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā par to, kāds būs nākamais Eiropas Savienības dalībvalstu budžets.

Eiropas Komisija ir jau pateikusi, ka 2.maijā nāks klajā ar savu piedāvājumu par to, kāds tas būs.

Fonā šim piedāvājumam mēs šobrīd redzam virkni izaicinājumu, kuri šo procesu nebūt nepadara vienkāršu, - ir Brexit, bēgļu jautājumi, drošības jautājumi. Un Latvija šajās diskusijās, protams, iesaistās. Iesaistās Ministru prezidents, zemkopības ministrs, finanšu ministre; protams, arī ārlietu ministrs iesaistās šajās diskusijās. Bet, manuprāt, arī Saeimai nevajadzētu stāvēt malā, tai vajadzētu jau šobrīd preventīvi nākt klajā ar savu redzējumu par to, kam būtu jāatspoguļojas šajā ziņojumā.

Manuprāt, šis ir īstais brīdis, kad ir jāpauž un jāaizstāv sava pozīcija jautājumā par Eiropas Savienības naudu Latvijas attīstībai nākotnē. Mēs nebūsim mierā, ja Latvijai Eiropas Savienības finansējums nebūs pietiekams, lai varētu turpināt jau iesāktās strukturālās reformas, lai varētu veicināt dzīves līmeņa un labklājības pieaugumu, tuvinot mūsu attīstību Eiropas Savienības dalībvalstu vidējam līmenim.

Mēs augsti novērtējam Eiropas Savienības fondu sniegto ieguldījumu valsts izaugsmē, taču veiksmīgi uzsāktās programmas ir jāturpina, lai mēs arī turpmāk virzītos uz izaugsmi un tiešām sasniegtu Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo attīstības līmeni.

Kohēzijas politikas ieguldījumi ir un būs ļoti svarīgs atbalsts Latvijas izaugsmi un attīstību veicinošiem projektiem, un katrs iedzīvotājs to izjūt savā teritorijā: ir modernizētas veselības iestādes, skolas; ir atbalsts uzņēmējdarbības infrastruktūrai; ir mobilitātes veicināšana, attīstot ceļu infrastruktūru; ir atbalsts sociālās nevienlīdzības mazināšanai un citiem projektiem.

Taču saistībā ar kohēzijas politiku jāteic, ka tikpat svarīgi novērst nevienlīdzību, kas valda starp lauksaimniekiem. Mums jāpanāk, lai tiešmaksājumi beidzot tiktu izlīdzināti, lai Latvijas zemnieks saņemtu tikpat, cik Francijas zemnieks. Šī nevienlīdzība nevar turpināties mūžīgi.

Es gribu īpaši pievērst uzmanību, ka ir jāparedz šis atbalsts mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem.

Izaicinājums visai Eiropas Savienībai, protams, ir zinātnes un inovāciju attīstība. Pasaules top universitātēm ik gadu pievienojas kāda no Āzijas universitātēm, bet skumjākais šajā ziņā ir tas, ka no šī top izkrīt ārā kāda no Eiropas Savienības universitātēm. Tāpēc noteikti jāstiprina arī finansējums kopējai zinātnes attīstībai Eiropas Savienībā. Bet kas ir būtiskākais šajā lietā? Protams, jāparedz tas, lai arī mūsu zinātniekiem būtu pieeja šim finansējumam.

Es esmu par to, lai Saeima jau šobrīd iesaistītos un definētu pozīciju, proti, kas Latvijai ir svarīgi Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontekstā pēc 2020.gada.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Kādreiz par vienu likumprojektu, ko es pats iesniedzu, viena nu jau bijusī Saeimas deputāte izteica apmēram tādu domu, ko tagad atkārtošu: šis lēmuma projekts nes tieši tik lielu politisko svaru kā viens ieraksts tviterī, proti, nekādu.

Pirmām kārtām man ir jautājums šī lēmuma projekta autoriem: kas ir adresāts? (Dep. R.Kols: “Eiropas Parlaments!”) Jo lēmuma projektam adresāta nav. Jā, tekstā ir sarakstīts viss kaut kas - Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija... Arī pirms tam mums šeit, Saeimā, bija debates par biznesa eņģeļiem. Varbūt mēs arī šeit kādus eņģeļus debesīs gribam uzrunāt, kas atbild par Strasbūras amatpersonu labo prātu.

Šis lēmuma projekts ir tāds vēlmju saraksts, kurš ļoti... arī psihologi iesaka izlikt savas vēlmes uz papīra un dažreiz pielikt pie sienas vai tās uzzīmēt, respektīvi, vizualizēt savu mērķi, lai tas paliek mums kā atgādinājums. Lai tā būtu.

Taču, ziniet, Latvijas valdībai jārāda priekšzīme arī mums pašiem Latvijā. Ja mēs prasām, lai Eiropas kontekstā tiktu nodrošināta vienlīdzība, lai visa Eiropa netiktu skatīta kā viens kopīgs veselums, bet lai tiktu skatītas arī atšķirības dažādās Eiropas pusēs...

Dāmas un kungi, aicinām arī mūsu valdību beidzot patiešām ķerties pie nevienlīdzību mazināšanas tepat Latvijā un rādīt priekšzīmi visiem Eiropas kungiem. Proti, šo lēmuma projektu ļoti viegli var pārfrāzēt.

Nu, piemēram, es varu sākt no paša sākuma.

“Atsaucoties uz vairāku līdzšinējo Latvijas valdību deklarācijām, kurās aizvien kā viens no mērķiem tiek norādīta nevienlīdzības mazināšana, jāuzsver valsts budžeta lielā nozīme, it īpaši mazāk attīstīto reģionu un pašvaldību izaugsmē un attīstībā, kā arī nepieciešamība valsts budžeta veidošanā atspoguļot solidaritātes un taisnīguma principus.

Latvijas Republikas reģioni augstu novērtē valsts (protams, arī Eiropas fondu) finansējuma sniegto atbalstu atsevišķu Latvijas pilsētu attīstībai, kas tajās sekmējis ekonomisko izaugsmi, tomēr tas aizvien nav palīdzējis veselu statistikas reģionu ekonomiskajiem rādītājiem tuvināties valsts vidējam attīstības līmenim.

Jāatzīst, ka līdzšinējā valdības reģionālā politika ir palīdzējusi mazināt atsevišķus ekonomiskos satricinājumus, taču atšķirības starp reģioniem un atsevišķām pašvaldībām joprojām saglabājas. Latvijas valsts reģionālajai politikai ir jādarbojas kā ilgtspējīgam visas valsts teritorijas attīstības modelim, kas ir noturīgs pret globalizācijas izaicinājumiem, tai skaitā darbspējīgo iedzīvotāju zudumu, it sevišķi reģionālajā līmenī. Jāuzsver, ka valsts reģionālajai politikai ir jākalpo, lai mazinātu ekonomiskās attīstības atšķirības Latvijas reģionu starpā, veicinātu inovatīvās ekonomikas attīstību, risinātu straujo darba tirgus dinamiku, piedāvājot kompetencēs balstītu zināšanu un prasmju apguvi, mazinātu nabadzības risku, stiprinātu attīstības centru izaugsmi un teritoriālo sadarbību.”

Un tā varētu turpināt. Te ir jāizceļ arī Latvijas lauksaimniecības ražīgums, jāpanāk pietiekami augsts dzīves līmenis lauku iedzīvotājiem, jānodrošina, lai patērētāji produktus saņemtu par samērīgām cenām. Jānorāda, ka lauku teritorijas joprojām saskaras ar nozīmīgiem nodarbinātības, infrastruktūras un citiem sociāli ekonomiskiem izaicinājumiem, tāpēc lauku attīstībai ir jāparedz atbalsts. Stipras un vienotas Latvijas pamatā būs tāds valsts daudzgadu budžets, kurā būs līdzsvars starp to, ko esam darījuši līdz šim, un cīņu ar jauniem izaicinājumiem, tādiem kā iekšējā un ārējā drošība, migrācijas plūsmu mazināšana un valsts robežas stiprināšana.

Un nobeigumā. Manuprāt, viss šis labo nodomu apkopojums būtu jāpapildina ar konkrētu pieprasījumu valdībai sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu, lai beidzot, pēc simts gadu gaidīšanas, atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 3.pantam varam izveidot administratīvos reģionus. Un man personīgi arī nebūtu nekādu iebildumu, ja šādu projektu parakstītu Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Eiropas fondi ir snieguši nozīmīgu atbalstu mūsu valsts ekonomikai un tās stiprināšanai. Laika periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam esam saņēmuši 4,5 miljardus eiro; 2014.-2020.gada periodā esam saņēmuši un turpināsim saņemt līdz 4,4 miljardiem eiro. Uz katru iedzīvotāju šajā periodā no Eiropas Savienības budžeta saņemsim aptuveni 3000 eiro.

Eiropas fondi - pēdējos gados tas ir bijis viens no lielākajiem mūsu ekonomikas dzinējspēkiem. Tie ir palīdzējuši veiksmīgi strādāt krīzes laikā, iznākt no tās un atkopties. Un, lai arī kādreiz kāds varbūt nicinoši izsakās par atrašanos Eiropas Savienībā, esam bijuši ceturtie lielākie neto saņēmēji starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, esam veiksmīgi investējuši atbalstu dažādās tautsaimniecības jomās - uzņēmējdarbībā, izglītībā, pētniecībā, veselības aprūpē, nodarbinātības veicināšanā un citās. Eiropas fondi sastāda aptuveni 70 procentus no kopējā pieejamā publiskā finansējuma.

Jāatzīst, ir arī vairākas lietas, kas mums būs jāuzlabo un uz ko jāskatās nākotnē, jo - būsim reālisti! - Eiropas fondu naudas plūsma nebūs mūžīga. Un tādēļ ar katru nākamo eiro, ko mēs iegūstam, ko mēs investējam mūsu ekonomikā, mums ir jāspēj ģenerēt aizvien vairāk eiro, lai mēs kļūtu patstāvīgi un neatkarīgi. Un tieši tādēļ atbalsts nākamajā periodā turpinās būt nozīmīga sastāvdaļa, lai mazinātu ekonomiskās atšķirības Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, veicinātu inovatīvās ekonomikas attīstību, risinātu straujo darba tirgus dinamiku, panāktu nabadzības riska samazināšanos un stiprinātu attīstības centru izaugsmi.

Kolēģi! Eiropas fondi mums ļauj ik gadu pietuvoties Eiropas Savienības attīstītāko valstu līmenim, un tieši tādēļ šobrīd nedrīkst apstāties pusceļā, tādējādi riskējot zaudēt jau iesākto.

Kolēģi, aicinu atbalstīt lēmuma projektu, nodrošināt Eiropas Savienības finansējumu nākamajā pārskata periodā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Neatkarīgi no tā, kā turpmāk attīstīsies Eiropas Savienība un ar kādiem izaicinājumiem saskarsimies, Latvijai viena no nenoliedzami būtiskākajām prioritātēm un vienlaikus arī viens no izaicinājumiem būs nākamais Eiropas Savienības daudzgadu budžets.

Lai gan apzīmējums “veiksmes stāsts” jau ir folklorizējies un bieži tiek saistīts ar ko nepatīkamu, jāapzinās, ka kohēzijas politika šobrīd patiešām ir viens no Eiropas Savienības veiksmes stāstiem.

Un šeit es arī vēlētos mazu atkāpi. Minēšu vienu analoģiju. Eiropas Savienība tika uzbūvēta pēc Otrā pasaules kara, burtiski uz gruvešiem un pelniem. Un mēs redzam, ka liktenis izspēlēja tā, ka daļa Eiropas Savienības pašreizējo dalībvalstu tajā laikā tika nošķirtas - Eiropa bija sadalīta ar dzelzs priekškaru. Un mēs atminamies, ka Rietumeiropai pēc Otrā pasaules kara bija diezgan liels atbalsts - tā saucamais Māršala plāns, kas palīdzēja Rietumvalstīm atgūties pēc Otrā pasaules kara, celt savu ekonomiku. Skaidrs, attīstījās brīvā tirgus ekonomika! Turpretim mēs, otrā pusē esošie, kas tagad esam Eiropas Savienības dalībvalstis, bijām zem okupācijas varas. Plānveida ekonomika ar stagnāciju! Un, arī atgūstot neatkarību, tātad Austrumeiropas valstis... mēs redzam, ka arī Eiropas Savienības vecās dalībvalstis apzinājās nepieciešamību izlīdzināt Eiropas Savienības attīstību un 1994.gadā iedibināja Kohēzijas fondu, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomisko izlīdzināšanu, tādā veidā sekmējot integrāciju. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Līdz ar to kohēziju es dēvētu par sava veida, nu, mūslaiku Eiropas Savienības Māršala plānu.

Un pozitīvā ietekme valstīm konkrēti no kohēzijas ir vidēji četri procenti, un tā var augt vēl straujāk atkarībā no tā, kurā nozarē tiek veiktas investīcijas. Katrs šajā politikā iztērētais eiro ap 2023.gadu nodrošinās jau gandrīz trīs eiro lielu atdevi.

Tātad, kad kohēzijas politikā būs ieguldīti 350 miljardi eiro, mēs varam rēķināties ar to, ka kopumā šie ieguldījumi ekonomikai būs piesaistījuši aptuveni vienu triljonu eiro.

Līdzšinējā kohēzijas politika ir palīdzējusi veicināt attīstību un mazināt dažādus ekonomiskos satricinājumus, un šīs politikas devums Latvijas attīstībai ir neatsverams, jo palīdzējis veicināt ekonomisko izaugsmi un produktivitāti, kā arī ļāvis mums tuvoties Eiropas Savienības vidējam attīstības līmenim.

Lai caur kohēzijas politiku varētu realizēt visai Eiropas Savienībai un dalībvalstīm individuāli izvirzītos uzdevumus, tai ir jānodrošina atbilstošs finansējums. Un tas jādara, jo šī ietekme ir paliekoša, nozīmīga un absolūti neatsverama. Vienlaikus, kopš Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības, esam domājuši par tā rezultātā paredzamo finanšu iztrūkumu Eiropas Savienības budžetā. Potenciālais iztrūkums ir liels - līdz pat 12 miljardiem eiro gadā, un tas ir pavēris durvis nepatīkamām debatēm par kopējo budžeta attīstību un izraisījis uztraukumu par to, kas notiks ar Latvijai šobrīd tik svarīgajiem Eiropas Savienības fondiem.

Nereti izskanējuši paziņojumi, ka Brexit radītais naudas iztrūkums, iespējams, netiks obligāti aizstāts ar jaunu finansējumu un ka jaunajam budžetam būtu jākoncentrējas uz tādām Eiropas Savienības prioritātēm kā aizsardzība, migrācijas krīzes seku novēršana un citiem aspektiem. Tas nozīmē, ka arī finansējums kohēzijas politikai varētu tikt ievērojami samazināts. Bet tā nevajadzētu būt.

Mums būtu jādomā nevis par budžeta samazināšanu, bet gan par taisnīga un atbilstoši apjomīga daudzgadu budžeta radīšanu, - tāda budžeta radīšanu, ar kura palīdzību būtu iespējams proporcionāli palielināt labklājību Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Kohēzijas politika ir viens no ļoti nozīmīgiem aspektiem, kas šeit, Latvijā, veicina jaunu darba vietu radīšanu, ilgtspējīgu attīstību un inovāciju radīšanu. Caur kohēzijas politiku mēs stiprinām arī vienoto tirgu un vienoto valūtu, un tāpēc ir svarīgi arī pēc 2020.gada kohēzijas politikai paredzēt atbilstošu finansējumu.

Nacionālā apvienība iestājas par taisnīgu Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības nav ne pietiekams, ne pamatots iemesls, lai samazinātu tēriņus un pārskatītu finansējumu dažādām programmām, un samierinātos ar kohēzijas politikas finansējuma potenciālo samazināšanos. Naudas pārdalei jābūt taisnīgai un izlīdzinātai, lai lauksaimnieki būtu līdzvērtīgās pozīcijās kā Latvijā, tā, teiksim, Francijā. Domāju, ka neatradīsies neviens, kas šai nostājai varētu šobrīd nepiekrist.

Latvijai stingri jāiestājas par kohēzijas finansējuma apjoma saglabāšanu vismaz pašreizējā apjomā un līdzsvarotu tiešmaksājumu nodrošināšanu Latvijas lauksaimniekiem. Un ar šo lēmuma projektu mēs konkrēti rīkojamies. Tā vietā, lai uztrauktos, mēs varam rīkoties, skaļi paust savu pozīciju un pārstāvēt savas intereses Eiropas Savienības budžeta sarunās.

Līdz ar to aicinu ikvienu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es jūs ilgi nekavēšu. Es izlasīju nupat Vācijas žurnālu Spiegel... (Dep. A.Lejiņš rāda žurnālu.) Diezgan grūta lasīšana, grūta vācu valoda. Bet, man liekas, es jums pateikšu kaut ko ļoti interesantu.

Proti, te ir raksts “Pa pēdām pazudušai naudai”. Jauni vēji pūš Berlīnē. Vācija ir lielākā donorvalsts un ir gatava vairāk maksāt, Kola kungs! Vācija segs daļu no tā, ko Anglija vairs nemaksās.

Bet ir divi noteikumi tagad. Vācu nodokļu maksātāji grib zināt, kas notiek ar viņu naudu. Un te atgriežamies pie Eiropas vērtībām... Ka nebūs kara... Tāpēc dibināt, kā Kola kungs teica... Bet arī, lai neatgriežas diktatūras, autoritārisms... Un te ir divi... Ar vienu vārdu to visu var pateikt... Demokrātija - tā ir tā galvenā vērtība.

Un otrais ir godīgums - nezagt!

Vai jūs varat iedomāties?! Kad Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja gribēja braukt uz Ungāriju paskatīties, kas tur ar naudu notiek, tai tika likti šķēršļi Budapeštā. Kaut ko tādu gribētu Latvijā darīt, ko? Nav jābrauc pie mums. Un viņu secinājums bija: “Ziniet, mēs nezinām, kur tā nauda aiziet!”

Uz Ameriku aizmuka viens trauksmes cēlējs (mums būs drīz likums par trauksmes cēlējiem), kurš atklāja, ka ir nozagti četri miljardi eiro no Eiropas Komisijas dotās naudas. Un viņam tagad Federālais izmeklēšanas birojs dod aizsardzību. Amerikā!

Un pie paša Orbāna... Mazais bānītis riņķo apkārt viņa mājai, bet nav redzēts, ka tur īpaši daudz pasažieru brauktu ar to...

Redziet, tas vairs nevarēs notikt! Arī Brisele pasaka: “Pietiek! Mēs pārskaitām miljardus. Pietiek to darīt!”

Un dzīvot pēc tam mūžīgā stresā... Tai saņēmējvalstij ir jārūpējas, jāskatās, vai tā nauda tiek nozagta vai netiek nozagta.

Tie ir jauni vēji.

Mēs diezgan labi šajā situācijā izskatāmies, jo mēs par šo problēmu esam agrāk rūpējušies, bet tas ietekmēs, protams, budžeta sarunas Briselē.

Otrais. Jūs zināt, ka Polijai ir problēmas ar tiesu varu. Un Etingers, kas ir budžeta komisārs Eiropas Savienībā, aizbrauca nesen uz Poliju un tika sagaidīts kā karalis. Jūs zināt, ka Komisija gatavo sankcijas pret Poliju. Bet pēkšņi viņš uzreiz tiek uzņemts kā karalis! Un kuluāros skan, ka viņš ir atradis risinājumu Polijas un Eiropas Savienības problēmām. Un, proti, ka Polija pārskatījusi savu tiesu varu... ka, piemēram, sievietes tiesneses netiks diskriminētas. Tas ir jaunajā likumā. Neticat? Bet tā tas ir!

Tā ka tas ir... Tie ir tie jaunie vēji, kas pūš, - vērtības, demokrātija un godīgums. Ņemiet vērā, tāds ir noskaņojums Briselē! Un pat vēl vairāk - tāds tas ir arī Berlīnē!

Starp citu, vajag sākt mācīties vācu valodu, lasīt. (Dep. A.Bērziņš: “Labi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (Aplausi.)

Vai iesniedzēju vārdā Valaiņa kungs kaut ko vēlas piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020.gada”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Man liekas, ka (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) es pat sevi drīz nedzirdēšu.

Darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet ir iesniegti deputātu jautājumi.

Deputāti Morozovs, Stepaņenko, Klementjevs, Krūmiņš un Miloslavskis iesnieguši jautājumu “Par Studiju un zinātnes administrācijas vadītāju”, ko nododam izglītības un zinātnes ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Lazareva, Klementjevs, Stepaņenko, Morozovs un Jakimovs iesnieguši jautājumu “Par izglītības kvalitātes kontroli un izglītības sistēmas konkurētspēju”, ko nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem. Un tagad gan ieklausieties! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šeit, Sēžu zālē, rīt sanāks 8.Jauniešu Saeima. Viņi spriedīs par to, kā mums dzīvot, un sēdēs deputātu vietās. Lūdzu, paņemiet savas personiskās mantas.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Aldis Adamovičs, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Astrīda Harju, Rihards Kols... ir, Līga Kozlovska, Armands Krauze, Romāns Mežeckis, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Edgars Putra un Zenta Tretjaka.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 1. sēde
2018. gada 12. aprīlī

Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. I.Zariņš (par)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” (Nr. 1187/Lp12) (Dok. Nr. 4712, 4712A)
Priekšlikums	- dep. I.Sudraba (pret)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” (Nr. 1188/Lp12) (Dok. Nr. 4713, 4713A)
Par likumprojektu “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” (Nr. 1189/Lp12) (Dok. Nr. 4714, 4714A)
Par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1191/Lp12) (Dok. Nr. 4723, 4723A)
Priekšlikumi	- dep. E.Smiltēns (par)
	- dep. K.Seržants (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1192/Lp12) (Dok. Nr. 4725, 4725A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr. 1193/Lp12) (Dok. Nr. 4726, 4726A)
Par likumprojektu “Grozījumi Paziņošanas likumā” (Nr. 1194/Lp12) (Dok. Nr. 4727, 4727A)
Par likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 1195/Lp12) (Dok. Nr. 4728, 4728A)
Par likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 1196/Lp12) (Dok. Nr. 4729, 4729A)
Par likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 1197/Lp12) (Dok. Nr. 4731, 4731A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1198/Lp12) (Dok. Nr. 4733, 4733A)
Par likumprojektu “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 1199/Lp12) (Dok. Nr. 4734, 4734A)
Par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1200/Lp12) (Dok. Nr. 4735, 4735A)
Par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1201/Lp12) (Dok. Nr. 4736, 4736A)
Par likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1202/Lp12) (Dok. Nr. 4750, 4750A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1203/Lp12) (Dok. Nr. 4763, 4763A)
Par likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 1204/Lp12) (Dok. Nr. 4764, 4764A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1207/Lp12) (Dok. Nr. 4774)
Par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1208/Lp12) (Dok. Nr. 4775)
Par likumprojektu “Likteņdārza likums” (Nr. 1209/Lp12) (Dok. Nr. 4776)
Priekšlikums	- dep. A.Mežulis (par)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Inesim Boķim šā gada 27. martā (Dok. Nr. 4732)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Augustam Brigmanim no šā gada 12. aprīļa līdz 18. aprīlim (Dok. Nr. 4765)
Lēmuma projekts “Par Josifa Menakera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (Nr. 707/Lm12) (Dok. Nr. 4778)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Lēmuma projekts “Par Birutas Ķeires atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr. 699/Lm12) (Dok. Nr. 4744)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Anitas Grāvītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 700/Lm12) (Dok. Nr. 4745)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Ingunas Gailes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 701/Lm12) (Dok. Nr. 4746)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Daigas Lubānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 702/Lm12) (Dok. Nr. 4747)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Zitas Studentes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 703/Lm12) (Dok. Nr. 4748)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas” (Nr. 704/Lm12) (Dok. Nr. 4769)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ringolda Baloža ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 705/Lm12) (Dok. Nr. 4770)
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1162/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4742)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 1169/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4756)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību” (Nr. 1158/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4749, 4749A)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 1084/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4753)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Brīvers
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. K.Seržants
	- dep. G.Kūtris
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1111/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4757)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” (Nr. 1101/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4759)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Kooperatīvo sabiedrību likums” (Nr. 995/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4760)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1100/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4762)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 1161/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4605, 4715)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Paziņojums
	Saeimas sekretārs A.Klementjevs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1159/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4597, 4724)
Ziņo	- dep. G.Kalniņš
Debates	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 1135/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4730, 4730A)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr. 1176/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4672, 4738)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Debates	- dep. R.Balodis
Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1177/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4673, 4739)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” (Nr. 1180/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4676, 4740)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1181/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4677, 4741)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Personas datu apstrādes likums” (Nr. 1182/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4691, 4743)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. R.Balodis
Likumprojekts “Konsulārā reglamenta likums” (Nr. 1028/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4751)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Spolītis
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Spolītis
	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 1131/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4752)
Ziņo	- dep. I.Rībena
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1098/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4754)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Apdrošināšanas līguma likums” (Nr. 1099/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4755)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 1102/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4758)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 1173/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4761)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Lēmuma projekts “Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020. gada” (Nr. 706/Lm12) (Dok. Nr. 4771)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Debates	- dep. J.Viļums
	- dep. J.Upenieks
	- dep. R.Kols
	- dep. A.Lejiņš
Informācija par deputātu A.Morozova, J.Stepaņenko, I.Klementjeva, V.Krūmiņa un R.Miloslavska jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Studiju un zinātnes administrācijas vadītāju” (Nr. 418/J12)
Informācija par deputātu J.Lazarevas, I.Klementjeva, J.Stepaņenko, A.Morozova un A.Jakimova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par izglītības kvalitātes kontroli un izglītības sistēmas konkurētspēju” (Nr. 419/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 12.04.2018 09:11:16 bal001
Par - 33, pret - 39, atturas - 2. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst obligātās iepirkumu komponentes (OIK) negatīvo ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem (708/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.04.2018 09:14:58 bal002
Par - 69, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai (1187/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 12.04.2018 09:23:04 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1191/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 12.04.2018 09:37:26 bal004
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Josifa Menakera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā (707/Lm12)

Datums: 12.04.2018 09:39:18 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Birutas Ķeires atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata (699/Lm12)

Datums: 12.04.2018 09:41:44 bal006
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Anitas Grāvītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (700/Lm12)

Datums: 12.04.2018 09:44:24 bal007
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Ingunas Gailes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (701/Lm12)

Datums: 12.04.2018 09:46:55 bal008
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Daigas Lubānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (702/Lm12)

Datums: 12.04.2018 09:49:44 bal009
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Zitas Studentes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (703/Lm12)

Datums: 12.04.2018 09:50:13 bal010
Par - 68, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (704/Lm12)

Datums: 12.04.2018 09:50:41 bal011
Par - 68, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ringolda Baloža ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (705/Lm12)

Datums: 12.04.2018 09:52:14 bal012
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1162/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.04.2018 09:53:15 bal013
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (1169/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.04.2018 09:54:38 bal014
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību (1158/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 10:00:21 bal015
Par - 2, pret - 53, atturas - 19. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.04.2018 10:03:32 bal016
Par - 65, pret - 4, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.04.2018 10:11:50 bal017
Par - 61, pret - 9, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.04.2018 10:14:23 bal018
Par - 75, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.04.2018 10:15:05 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1084/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.04.2018 10:18:31 bal020
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1111/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.04.2018 10:19:30 bal021
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (1101/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.04.2018 10:22:39 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Kooperatīvo sabiedrību likums (995/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.04.2018 10:25:31 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1100/Lp12), 3.lasījums

Datums: 12.04.2018 10:27:34 bal024
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (1161/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:13:24 bal025
Par - 48, pret - 19, atturas - 5. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1159/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:17:39 bal026
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (1135/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:25:49 bal027
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1176/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:27:31 bal028
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1177/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:29:06 bal029
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (1180/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:31:00 bal030
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1181/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:38:21 bal031
Par - 79, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Personas datu apstrādes likums (1182/Lp12), 1.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:44:45 bal032
Par - 5, pret - 66, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:47:12 bal033
Par - 17, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:51:54 bal034
Par - 17, pret - 53, atturas - 4. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:54:07 bal035
Par - 17, pret - 59, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 11:57:13 bal036
Par - 17, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 12:09:11 bal037
Par - 20, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 12:11:22 bal038
Par - 18, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 12:14:01 bal039
Par - 22, pret - 15, atturas - 31. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 12:18:10 bal040
Par - 2, pret - 67, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 12:19:45 bal041
Par - 22, pret - 43, atturas - 6. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 12:20:17 bal042
Par - 76, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Konsulārā reglamenta likums (1028/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 12:23:03 bal043
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1131/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 12:25:24 bal044
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (1098/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 12:36:19 bal045
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Apdrošināšanas līguma likums (1099/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 12:39:15 bal046
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1102/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 12:41:59 bal047
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1173/Lp12), 2.lasījums

Datums: 12.04.2018 13:04:10 bal048
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020.gada (706/Lm12)