Galerie
Baltijas valstīm jāpanāk progress kopīgajos enerģētikas un infrastruktūras attīstības projektos, tostarp jautājumā par sašķidrinātās gāzes termināļa izbūves vietu un Rail Baltica projektu. To piektdien, 1.aprīlī, tikšanās laikā uzsvēra Saeimas deputāti, kuri Baltijas Asamblejā (BA) pārstāv Latviju, un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Puses bija vienisprātis, ka viens no prioritārajiem jautājumiem Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes (BMP) sadarbībā ir panākt vienošanos par sašķidrinātās gāzes termināļa izbūves vietu. BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs akcentēja, ka termināļa izveide nozīmētu Latvijas enerģētisko neatkarību. Viņš sacīja, ka arī pēc ekspertu viedokļa Latvija ir piemērotākā vieta termināļa izbūvei, un tas ir izdevīgi arī citām Baltijas valstīm. Savukārt deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) pauda, ka lēmumam par termināļa vietas izvēli jābūt ekonomiski un ģeogrāfiski pamatotam un Latvija ir visizdevīgākajā pozīcijā.
Apspriežot Baltijas valstīm būtiskākos soļus kopēju transporta un infrastruktūras projektu īstenošanā, parlamentārieši informēja, ka šobrīd Baltijas Asambleja gaida atbildīgo Baltijas valstu ministru pārskatus par veiktajām darbībām Rail Baltica projektā. Puses vienojās, ka šobrīd ir vislabākais laiks šī kopīgā infrastruktūras objekta īstenošanai un pie Rail Baltica jautājuma jau tuvākajā laikā ir jāatgriežas.
Baltijas valstu sadarbībā ļoti nozīmīgi projekti ir arī sociālajā sfērā, akcentēja deputāte Silva Bendrāte (Vienotība). Šobrīd nopietni darbojas BMP Sociālo un veselības jautājumu darba grupa, kura analizē sadarbības iespējas kopīgu medikamentu un medicīnas iekārtu iepirkumu sistēmas izveidē, Baltijai kopīgas orgānu transplantācijas sistēmas, kā arī neauglības ārstēšanas, mākslīgās apaugļošanas, kopīgas spermas bankas izveidē un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārrobežu sadarbībā. Viņa apliecināja, ka Latvijas puse, risinot šos jautājumus, ir ļoti aktīva un neatlaidīga un gada beigās jābūt pirmajiem kopīgajiem rezultātiem šo projektu ideju iedzīvināšanā.
Apspriežot sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, J.Reirs apliecināja, ka BA veido aktīvu sadarbību ar Gruzijas, Ukrainas, Moldovas un Azerbaidžānas parlamentāro asambleju. Baltijas valstu pieredze reģionālās sadarbības veidošanā var kalpot par piemēru šīm valstīm, attīstot savstarpējās sadarbības mehānismu.
BA ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutēt par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm, kā arī, lai paustu kopēju nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī. BA veido nacionālās delegācijas, kurās ir 12 līdz 20 deputāti no katra Baltijas valstu parlamenta.
Savukārt BMP ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija. Tās augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz reizi gadā. BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību Baltijas valstu izpildvaras līmenī. BMP pieņem lēmumus par BA ieteikumu izpildi, risina būtiskus jautājumus Baltijas sadarbības kontekstā, izstrādā un ievieš nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu plašu un saturīgu savstarpējo sadarbību.
Saeimas Preses dienests