VideoGalerie
„Latvijas dalība Eiropas Savienībā nav mērāma skaitļos un procentos vien. Tā nesākas un nebeidzas finansiālos aprēķinos. Dalība Eiropas Savienībā ir arī mūsu piederības, identitātes un atbildības jautājums.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ceturtdien, 1.maijā, Saeimas namā uzrunājot klātesošos konferencē „Vai dodot gūtais neatņemams? Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā”.
Saeimas priekšsēdētāja savā runā pauda ticību, ka pēdējās dekādes sniegtās mācības, izaicinājumi un iespējas mūs padarījušas daudz spēcīgākus, zinošākus, konkurētspējīgākus, daudz ietekmīgākus, nekā, iespējams, paši to apjaušam. „Jo plašāk mēs domāsim un rīkosimies, jo vairāk iesaistīsimies un pieteiksim sevi arī Eiropas līmeņa jautājumu risināšanā, jo skaidrāk mūs sadzirdēs, uzklausīs un ar mūsu viedokli rēķināsies,” sacīja S.Āboltiņa, uzsverot, ka Eiropas Savienības (ES) panākumi ir mūsu kopīgs nopelns, tāpat kā tās virzība un nākotne – mūsu kopīga atbildība.
Kavējoties atmiņās laikā, kad Latvija vēl bija tikai ceļā uz pievienošanos ES valstu saimei, Saeimas priekšsēdētāja teica: „Dalība Eiropas Savienībā un pievienošanās NATO ir bijusi starp nozīmīgākajām mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm, mērķtiecīgi izvirzīta un mērķtiecīgi sasniegta, Latvijai atgriežoties to valstu, vērtību un tiesību saimē, kurai vienmēr esam bijuši piederīgi. Ar skaidru un nešaubīgu apziņu, ka tobrīd izdarām izvēli ne vien savas, bet nākamo paaudžu vārdā, lai neviens nekad vairs neuzdrošinātos apšaubīt Latvijas piederību Rietumu ģeopolitiskajai telpai.”
Saeimas priekšsēdētāja, uzrunājot klātesošos, citēja prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ES Pievienošanās līguma parakstīšanas ceremonijā sacīto: „Mēs, latvieši, esam šeit nākuši garu un smagu ceļu, cauri vēstures līkločiem, cauri likteņa sitieniem un pārbaudījumiem, un mēs šeit izsakām savu vēlmi un gatavību pievienoties Eiropas Savienībai - tādai savienībai, kas mūs nav paņēmusi ar varu, ar viltu un ar brutālu spēku, bet tādai savienībai, kurā mēs nākam no savas brīvas gribas, paši pēc savas brīvas izvēles. Mēs vēlētos pievienoties tām vērtībām, uz kā viņa pastāv, ko viņa pārstāv, mēs ticam tām pašām vērtībām, kas ir: cilvēka dzīvības vērtība, cilvēka tiesības, likuma vara.”
Uzsverot, ka ES izveides pamatā liktās vērtības savu nozīmi nav zaudējušas, S.Āboltiņa savā runā akcentēja: „Tepat aiz Eiropas Savienības robežas ir valstis un tautas, kas savu nākotni un labklājību vēlas būvēt uz šiem pašiem pamatiem. Tepat uz Eiropas Savienības sliekšņa redzam politiskas un militāras agresijas provocētus konfliktus.”
Saeimas priekšsēdētāja atskatījās uz Latvijas aizvadīto dekādi un akcentēja, ka pēdējos piecos gados Latvija no Eiropas „rūpju bērna” kļuvusi par visstraujāk augošo eirozonas ekonomiku. „Mēs izmantojām Eiropas Savienības sniegtās iespējas krīzes pārvarēšanai - struktūrfondu investīcijas palīdzēja atjaunot ekonomikas izaugsmi, bet Eiropas Sociālais fonds – atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas.”
Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka pievienošanās eirozonai ir nostiprinājusi Latvijas ekonomisko drošību un politisko ietekmi. „Latvijas zemnieki nākamajos septiņos gados saņems par vienu miljardu eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā. Latvijas izaugsmei Eiropas Savienības budžetā kopumā būs pieejami pieci miljardi eiro,” teica S.Āboltiņa, uzsverot, ka šie rādītāji ir būtiski ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam, tie nozīmē atjaunotus ceļus, siltinātas mājas, modernizētas skolu mācību programmas, atbalstu inovācijām, uzņēmējdarbībai, nodarbinātībai un sociālās integrācijas programmām.
Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka mēs jau sen vairs neesam Eiropas nomale: „Latvija ir daļa Eiropas - pieredzējusi valsts, kuras panākumus pamana un padomos ieklausās. Mums ir Eiropā cienīti un respektēti politiķi, konkurētspējīgi eksportējoši uzņēmēji, izglītota sabiedrība, pasaulē mīlēti un apbrīnoti mūziķi un mākslinieki, pasaules līmeņa sportisti.”
Saeimas Preses dienests