VideoGalerie
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas uzmanības lokā aizvadītajā pavasara sesijā bija ministriju finanšu pārvaldība un zvērinātu revidentu darba kvalitāte pašvaldībās. Komisijas deputāti noslēdza darbu pie Valsts kontroles (VK) veikto finanšu revīziju vērtēšanas, akcentē komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa.
„Ņemot vērā, ka arvien aktuālāks kļūst jautājums par tēriņiem gaidāmajai Latvijas prezidentūrai, jāsecina, ka par spīti prezidentūras budžeta veidošanas principiem un vadlīnijām vairākas valsts iestādes prezidentūras pasākumiem paredzētos līdzekļus ir izlietojušas iestāžu ikdienas vajadzībām. Piemēram, telpu remontiem vai komandējumiem uz ikgadējiem forumiem, kas nav saistīti ar prezidentūras pasākumu sagatavošanu. Tādēļ aicinājām valdību vēlreiz rūpīgi vērtēt prezidentūras budžeta uzraudzību un prezidentūras sekretariāta atbildību, ne tikai sastādot budžetu, bet arī kontrolējot iestādēs izdevumu atbilstību,” norāda E.Siliņa.
Komisijas priekšsēdētāja akcentē, ka atsevišķas iestādes ir ignorējušas likumā noteikto aizliegumu no valsts budžeta līdzekļiem finansēt darbinieku kolektīvos pasākumus: „Esam prasījuši Valsts kancelejas viedokli šajā jautājumā, un ir apkopots plašs materiāls, cik daudz ir šādu izdevumu un cik tie ir regulāri. Komisija aizvadītajā sesijā aicināja valdību izvērtēt, vai tomēr nevajadzētu ar likumu ļaut organizēt kolektīvos pasākumus, jo tas ir efektīvs darbinieku motivācijas elements, pirms tam skaidri un stingri nosakot limitus, kādā apmērā drīkst būt šādi izdevumi.”
Tāpat finanšu revīzijās konstatēts, ka vairākas valsts iestādes slēdz līgumus par ārpakalpojumiem, lai gan tajos paredzētos uzdevumus būtu jāveic iestādes darbiniekiem, informē E.Siliņa.
„Daudzi ārpakalpojumu līgumi iestādēs tiek slēgti ar fiziskām personām, kuras iepriekš ir strādājušas šajās iestādēs. Visbiežāk tie ir juristu pakalpojumi, un, kā norāda pašas iestādes, ministriju darbiniekiem nav pietiekama kompetence pārsvarā saistībā ar iestādes pārstāvēšanu tiesā. Ņemot vērā, ka šāda ministriju argumentācija jau vairākkārt ir izskanējusi komisijas sēdēs, būtu jāuzsāk diskusija par vienota Juridiskā dienesta izveidi valsts pārvaldē, kurā būtu koncentrēta kompetence valsts interešu pārstāvībai tiesās,” norāda komisijas priekšsēdētāja.
Publisko izdevumu komisija pavasara sesijā diskutēja par zvērinātu revidentu darba kvalitāti, veicot publiskā sektora gada pārskatu revīzijas. „Zvērināti revidenti pašvaldības revidē atbilstoši vispārējiem revīzijas standartiem, līdzīgi kā tas notiek privātajā sektorā. Taču Valsts kontrole uzsvērusi, ka prasības pret pašvaldībām un to uzņēmumiem ir citas kā privātajā sektorā. Likums jau patlaban noteic, ka zvērinātiem revidentiem būtu jāvērtē arī likumības aspekti, taču revīzijās tie netiek pārbaudīti. Tādēļ komisija Valsts kontroli un Finanšu ministriju aicināja pēc iespējas agrāk izstrādāt un ieviest publiskā sektora revīzijas standartus. Kamēr šādu standartu nav – uzturēsim ciešu dialogu ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, kura jau tagad ir izteikusi vēlmi sadarboties,” uzsver E.Siliņa.
Izpildot Saeimas Prezidija doto uzdevumu, komisija aizvadītajā sesijā sagatavoja ziņojumu par transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensāciju likumību deputātiem. Pērn 81 deputātam kopumā kompensācijās tika izmaksāti aptuveni 195 tūkstoši latu. Attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti būtiskas neatbilstības netika konstatētas, taču komisija sniegusi Prezidijam vairākus ieteikumus par iekšējo normatīvo aktu nepilnībām. Tāpat komisija sākusi gatavot ziņojumu par autobāzes izmaksu lietderību. Pašlaik pie šī ziņojuma strādā darba grupa, un komisijai būs daudz ieteikumu šīs struktūrvienības darbības uzlabošanai, informē E.Siliņa.
Komisija padziļināti vērtēja arī Saeimas pagājušā gada pārskata rezultātus un nākamā gada budžeta pieprasījumā iekļautās summas.
Tāpat komisija pavasara sesijā saskārās ar gadījumiem, kad iestādes ilgstoši nav ieviesušas VK ieteikumus. Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka Ekonomikas ministrija jau vairākus gadus nav ieviesusi ieteikumus attiecībā uz būvniecības nozares sakārtošanu, bet Rīgas brīvosta kategoriski atsakās pārtraukt pretlikumīgu komercdarbību. E.Siliņa stāsta, ka šie ir bezprecedenta gadījumi, tādēļ komisija, reaģējot uz šādu bezdarbību, aicināja par iestādēm atbildīgos valdības pārstāvjus rīkoties un nodrošināt ieteikumu ieviešanu, par to informējot komisijas deputātus.
Publisko izdevumu un revīzijas komisija pavasara sesijā sanāca uz 18 sēdēm. Komisijas galvenās funkcijas ir nodrošināt parlamentāro kontroli pār publiskajiem izdevumiem un veikt revīzijas parlamentā. Komisijā strādā 20 deputāti.
Video ar komisijas priekšsēdētāju par padarīto aizvadītajā sesijā: https://www.youtube.com/watch?v=b__nz5469SA&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests