Ārlietu komisija pieņem paziņojumu par Krimas tatāru deportāciju 75.gadadienu, atzīstot notikušo par genocīdu

(24.04.2019.)
Galerie

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 24. aprīlī, pieņēma paziņojumu par Krimas tatāru deportāciju 75.gadadienas pieminēšanu un atbalstu Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai. Paziņojumā uzsvērts, ka vēstures avotu kopums norāda uz padomju varas mērķtiecīgi īstenotu genocīdu pret daudzām Padomju Savienībā un tās okupētajās teritorijās dzīvojošajām tautām un etniskajām grupām, tostarp pret Krimas tatāriem kā etnisku grupu, lai iznīcinātu tās kultūras un sociālo mantojumu, tautas vēsturisko piederību Krimas pussalas teritorijai un īstenotu Krimas tatāru izspiešanu no dzimtenes.

Ārlietu komisija paziņojumā arī atgādina, ka Krievija pirms pieciem gadiem prettiesiski anektēja Krimu un nosoda Krievijas turpināto apspiešanas un vardarbības politiku pret Krimas tatāriem okupētās Krimas teritorijā. 

Kā norāda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, tie Krimas tatāri, kuri atsakās pieņemt Krievijas pilsonību un neatzīst Krimas prettiesisko aneksiju, saskaras ar diskrimināciju: “Viņiem tiek liegta pieeja izglītībai, medicīniskajai aprūpei, tiek liegta iespēja lietot dzimto valodu, kopt tradīcijas un savu kultūru. Ir neiedomājami, ka Krimas tatāri jau otro reizi 75 gadu laikā tiek vardarbīgi apspiesti, vajāti un spiesti pamest savu dzimteni. Tas ir satraucoši, ka vēsture varētu atkārtoties.” 

Paziņojumā starptautiskā sabiedrība un institūcijas tiek aicinātas pieminēt pirms 75 gadiem īstenotās Krimas tatāru deportācijas un sekot līdzi šodienas notikumiem Krimā. “Apzinoties šī apgalvojuma smagumu, tomēr paziņojumā saucam lietas īstajos vārdos - pirms 75 gadiem īstenotās deportācijas un izvērstais terors šodien vērtējams kā padomju varas īstenots genocīds,” teica R.Kols.

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē, kurā paziņojums tika pieņemts ar 7 balsīm “par” un vienu - “pret”, savu ziņojumu par situāciju Krimā sniedza Ārlietu ministrijas pārstāvji, savukārt pēc balsojuma ar savu vēsturisko pieredzi, pašreizējo situāciju un tās potenciālajiem attīstības scenārijiem Ukrainā dalījās gan Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko (Olexandr Mischenko), gan arī Krimas Tatāru tautas Medžlisa priekšsēdētājs un Augstākās Radas deputāts Refats Čubarovs (Refat Chubarov), kuri augstu novērtēja Latvijas atbalstu Ukrainai.

Komentējot Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku, R.Čubarovs norādīja: “Krimas tatāri nevar gaidīt, piemēram, 50 gadus, kad Krima atgriezīsies Ukrainas sastāvā un beigsies mūsu vajāšana. Mēs esam tikai trīssimt tūkstoši un pēc 50 gadiem mūs vairs nebūs.”

Lēmuma projekts tiks virzīts izskatīšanai Saeimas sēdē 16. maijā, informēja R.Kols.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 5.decembrī
09:00  Saeimas 2024.gada 5.decembra kārtējā sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:30  Ziemassvētku rotājumu darbnīca
12:35  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Sandra Simovich
15:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Polijas parlamentu vadītāja Jura Viļuma tikšanās ar Podlases vojevodistes (Podlaski) reģionālās asamblejas priekšsēdētāju, Suvalku ekonomiskās zonas vadītāju Cezary Cieślukowski
17:00  2024.gada 5.decembra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem