Rīt, 1.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies uz Hāgu, kur līdz 3.jūlijam notiks Eiropas Savienības valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konference.         Pasākumā, ar kuru Nīderlande uzsāk savu prezidentūru Eiropas Savienībā, piedalīsies visu 25 Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji, ES kandidātvalstu parlamentu vadītāji un Eiropas Parlamenta prezidents. Šī ir pirmā parlamentu priekšsēdētāju konference, kurā kā pilntiesīgas dalībnieces piedalīsies desmit jaunās ES valstis, tai skaitā arī Latvija.        Parlamentu priekšsēdētāju konferencēs tradicionāli tiek diskutēts par tiem aktuālajiem jautājumiem, kuri ir Eiropas Savienības dalībvalstu dienas kārtībā. Šī gada konferencē galvenā uzmanība tiks pievērsta nacionālo parlamentu sadarbībai paplašinātajā Eiropas Savienībā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbībai, kuras mērķis ir pārbaudīt, kā tiek realizēts subsidiaritātes princips. Notiks domu apmaiņa par to, kāda būs ES paplašināšanās ietekme uz norisēm Eiropā un visā pasaulē.         Savus kolēģus uz konferenci ir aicinājusi Nīderlandes Ģenerālštatu Senāta priekšsēdētāja Ivonna Timmermane-Buka (Yvonne Timmerman-Buck) un Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Hans Veisglas (Frans Weisglas). Parlamentu priekšsēdētājus uzrunās Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende (Jan Peter Balkenende), un viņiem paredzēta audience pie Nīderlandes karalienes.

         Otrdien, 29.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Robertu Šudebomu (Robert Schuddeboom), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, puses bija vienisprātis, ka to paplašināšanai ir liels potenciāls, īpaši intensificējot parlamentāros kontaktus. Sarunas dalībnieki akcentēja nepieciešamību dalīties uzkrātajā pieredzē likumdošanas jautājumu risināšanā nacionālo parlamentu un Eiropas Savienības (ES) kontekstā.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre augstu novērtēja Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja F.Veisglasa un viņa vadītās delegācijas darba vizīti Latvijā šā gada jūnija sākumā, kā arī atzina, ka veicināmas būtu abu valstu parlamentāriešu konsultācijas un pieredzes apmaiņa komisiju līmenī jautājumos, kas saistīti ar likumdošanas aspektiem jūras ostu un kuģniecības jomās. Mēs esam ieinteresēta apgūt Nīderlandes pieredzi, lai arī mūsu valsts kuģi jūrā dotos ar Latvijas, nevis citu valstu karogiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.         R.Šudeboms sacīja, ka neraugoties uz to, ka Nīderlande ir uzkrājusi bagātīgu pieredzi kopš 1956.gada darbojoties ES un ir gatava tajā dalīties, paplašinātā Eiropa ir liels izaicinājums visām dalībvalstīm. Viņš pastāstīja, ka, pārņemot ES prezidentūru, Nīderlandes galvenās prioritātes būs saistītas ar visu divdesmit piecu ES dalībvalstu integrācijas jautājumu risināšanu un jauno dalībvalstu līdzdalības veicināšanu kopējās lietās, kā arī nesen notikušo Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vēlēšanu rezultātu izvērtējumu. Vēstnieks pastāstīja, ka Nīderlandes prezidentūras laikā ir plānota konference, kurā tiks diskutēti jautājumi par iedzīvotāju zemo aktivitāti EP vēlēšanās, to cēloņiem un iespējām samazināt atšķirtību starp lēmumiem Briselē un nacionālo valstu iedzīvotājiem. "Demokrātiskai Eiropai ir vajadzīgs spēcīgs parlaments," viņš sacīja.         Saeimas priekšsēdētāja, atbildot uz vēstnieka augsto novērtējumu par mūsu valsts paveikto likumdošanas harmonizēšanas darbā ar ES prasībām, sacīja, ka darāmā vēl daudz - Latvijā nepieciešamas reformas, saskaņojot Saeimas darbu, tās kontroli pār valdības pārstāvēto pozīciju Briselē un darbu ES institūcijās.         Nobeigumā sarunas dalībnieki izteica cerību, ka Latvijas un Nīderlandes bilateriālās attiecības tiks intensificētas dažādos jautājumos un līmeņos.

           Pirmdien, 28.jūnijā, Eiropas lietu komisijas pārstāvji Artis Pabriks, Roberts Zīle un Māris Gulbis tikās ar Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces pārstāvjiem Vataņjaru Jagji un Sergeju Terehovski.          Tikšanās sākumā puses pauda prieku par iespēju tikties un pārrunāt aktuālus jautājumus saistībā ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos, kā arī dalīties pieredzē, kas nozīmīga Saeimas deputātiem un Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces pārstāvjiem.          Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces priekšsēdētājs ārlietās V.Jagji pateicās par uzaicinājumu tikties, lai noskaidrotu abu pušu pozīcijas un veicinātu attiecību attīstību ar Sanktpēterburgu un Krieviju, un apsveica Latviju ar iestāšanos ES. Viņš uzsvēra, ka ES paplašināšanās ir svarīgs solis, un izteica cerību, ka tas kopumā labvēlīgi iespaidos arī Latvijas un Krievijas attiecības.           Eiropas lietu komisijas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks apliecināja, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvija ir daudz paveikusi, lai pilntiesīgi iekļautos ES. A.Pabriks uzsvēra, ka Latvija vēlas labas attiecības ar Krieviju, un atzina, ka ES ir labs pamats šādu sakaru veidošanai, izmantojot tā saucamo ES jauno kaimiņattiecību politiku, tās ietvaros paredzētos finanšu instrumentus un Krievijas puses ieinteresētību. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi veicināt reģionālo sadarbību, lai sekmīgi koordinētu pušu kopējās intereses Baltijas reģionā.           V.Jagji apliecināja, ka atzinīgi novērtē iespēju dalīties informācijā, meklēt kopējo interešu saskari, un uzsvēra, ka sadarbība starp abām pusēm notiek reģionālā līmenī, piemēram, diskutējot un meklējot risinājumus ekoloģiskiem jautājumiem Baltijas jūras kontekstā. Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces priekšsēdētājs augstu novērtēja Latvijas pārtikas produktu kvalitāti, tomēr atzina, ka tirdzniecības apjoma ziņā ar Sanktpēterburgu Latvija nav pirmajās desmit aktīvāko tirdzniecības partneru vietās. Viņš arī uzsvēra, ka savstarpējās tirdzniecības attiecībās tagad jāievēro ES prasības.            Sarunas gaitā tās dalībnieki pārrunāja arī iespējas kontaktu radīšanai un sadarbības attīstībai ekonomikas, kultūras un zinātnes jomās, veicinot sapratni par to, kas valstīs notiek.            Sarunas noslēgumā V.Jagji sacīja, ka "visa pamatā ir attiecības no sirds uz sirdi, no cilvēka uz cilvēku, kas veido patiesi labas attiecības arī starp valstīm".

     Šodien, 26.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas locekļa Roja Blanta vadīto delegāciju.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pateicās ASV Kongresa pārstāvjiem par atbalstu, ko ASV sniegusi Latvijai tās neatkarības atgūšanas laikā. Viņa arī uzsvēra, ka ASV kongresmeņi Latvijā viesojas pēc nesen jūnijā notikušās Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju vizītes ASV, kuras laikā Saeimas priekšsēdētāja jau tikusies ar daļu no viņiem. “Svarīgi, lai sadarbība starp Ziemeļeiropas reģionu un ASV paplašinātos,” sacīja I.Ūdre un pauda prieku par iespēju abu valstu parlamentāriešiem tiešā sarunā pārrunāt aktuālus divpusējās un starptautiskās politikas jautājumus.

      Otrdien, 22.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Islandes Republikas finanšu ministru Gēru Hārdi (Geir Haarde).      Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Islandes finanšu ministrs G.Hārde pārrunāja pagājušajā nedēļā Brazīlijā notikušās ANO Tirdzniecības un attīstības konferences rezultātus. Tās ietvaros I.Ūdre un G.Hārde uzstājās ar ievaduzrunām un vadīja debates divās no trim galvenajām diskusiju tēmām.      Islandes finanšu ministrs arī pastāstīja par vakar Igaunijā notikušā Baltijas jūras valstu padomes samita norisi, kā arī interesējās par aktualitātēm Latvijas politiskajā dzīvē un likumdošanas procesu Saeimā.      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pastāstīja, ka pašlaik parlamenta darbā ir pārtraukums ? sesiju starplaiks līdz septembrim, tomēr nav izslēgts, ka nepieciešamības gadījumā deputāti varētu pulcēties uz ārkārtas sesiju, piemēram, lai apstiprinātu mandātus tiem deputātiem, kuri stāsies Eiropas Parlamentā ievēlēto pārstāvju vietā.       Islandes finanšu ministrs vēlējās noskaidrot, kā biežās valdības maiņas Latvijā ietekmē valsts attīstību. Atzīstot faktu, ka vidējais darbības laiks valdībai ir apmēram gads un ka tās vienmēr bijušas koalīcijas valdības, I.Ūdre akcentēja, ka nemainīgi šajā laikā palikuši sākotnēji izvirzītie un tagad sasniegtie mūs valsts stratēģiskie mērķi ? integrācija Eiropas Savienībā un NATO. “Tagad mēs esam jaunu izaicinājumu priekšā, jo iepriekš nospraustās prioritātes ir īstenotas, tāpēc tagad nepieciešams definēt jaunus uzdevumus”, teica Saeimas priekšsēdētāja. Latvija daudz paveikusi šajā laikā, lai gan mūsu demokrātijas pieredzes laiks ir īss. “Sava valsts - tā nav tikai brīvība; tā ir arī liela atbildība”, norādīja I.Ūdre.       Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Šveices Konfederācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Anni Boti (Anne Bauty), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apsveica Šveices vēstnieci Latvijā A.Boti ar stāšanos jaunajā amatā un uzsvēra, ka abu valstu divpusējās attiecības, kas vērtējamas kā ļoti veiksmīgas, arī turpmāk paplašināsies un attīstīties.      Savukārt Šveices vēstniece Latvijā pauda prieku par Latvijas paveikto ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Puses bija vienisprātis, ka padarīts sarežģīts un smags darbs, lai šie mērķi, ko Latvija sev izvirzīja kā ārpolitiskās prioritātes, tiktu īstenoti; tas nebūtu bijis iespējams bez aktīvas politiķu darbības un sabiedrības atbalsta. I.Ūdre norādīja, ka mūsu paveiktais likumdošanas saskaņošanas jomā un reformu īstenošanā skaidri un nepārprotami liecina, ka Latvija ir sava ceļa sākumā.      Tikšanās ietvaros liela uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar valstu sadarbības iespējas. Akcentējot aktīvos kontaktus Baltijas valstu starpā un intensīvās attiecības ar Ziemeļvalstīm, Saeimas priekšsēdētāja norādīja arī uz divpusējās sadarbības veicināšanas nepieciešamību gan parlamentu komisiju, gan sadraudzības grupu ietvaros. Jāatzīmē, ka jau līdz šim veiksmīgi darbojusies Latvijas un Šveices sadarbības grupa mūsu valsts parlamentā un Šveicē izveidotā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbalsta grupa “Pro Baltikum”. Puses bija vienisprātis par nepieciešamību intensificēt ekonomiskos kontaktus, kā arī sadarbību kultūras jomā.

       Pirmdien, 21.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Irānas Islama Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mahmudu Baijatu (Mahmoud Bayat), kurš bija ieradies atvadu vizītē.       Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, puses bija vienisprātis - to paplašināšanai ir liels potenciāls. Lai gan abas valstis šķir būtisks ģeogrāfiskais attālums, Latvijas un Irānas parlamentārie kontakti varētu intensificēties parlamentu komisiju un sadarbības grupu līmenī; Irānas parlamentā šāda grupa jau izveidota un darbojas. Irānas vēstnieks Latvijā M.Baijats arī ielūdza Saeimas priekšsēdētāju un deputātus oficiālā vizītē apmeklēt Irānu.       Solis divpusējo attiecību paplašināšanā arī būtu darbs pie līgumtiesiskās bāzes izveides; tas, kā atzina abas puses, veicinātu arī ekonomisko un biznesa sakaru attīstību. Kā perspektīvas sadarbības nozares tika minēta farmācijas ražotne un naftas un tās produktu eksports.       Tikšanās gaitā tās dalībnieki vairākkārt akcentēja, ka atšķirīgais kultūras un pasaules redzējums nekādā ziņā nav šķērslis labu attiecību veidošanai un attīstībai, jo tikai nepastarpināti iespējams vienam otru labāk iepazīt un izprast. Tāpēc abas puses būtu ieinteresētas sadarboties kultūras sakaru paplašināšanā, kā arī zinātnisku projektu īstenošanā.       Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja Irākas vēstniekam Latvijā uzdāvināja piemiņas medaļu ar mūsu parlamenta attēlu. 

       Otrdien, 15.jūnijā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks un komisiju deputāti Liene Liepiņa, Oskars Kastēns un Ģirts Valdis Kristovskis tikās ar Saksijas federālās zemes Landtāga Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.        Tikšanās sākumā puses pauda prieku par iespēju tikties un pārrunāt aktuālus paplašinātās Eiropas Savienības (ES) jautājumus. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts atzinīgi novērtēja Vācijas atbalstu Latvijas virzībā uz integrāciju ES un uzvēra, ka tieši Vācija bijusi tā, kas “vienmēr virzījusi ES paplašināšanu iespējami ātri”.         Saksijas federālās zemes Landtāga Eiropas lietu komisijas deputāti interesējās, kāda šobrīd ir ekonomiskā situācija Latvijā, kādas tās attīstības perspektīvas un kā tiks izmantoti ES strukturālie fondi. G.Krasts pastāstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta pieaugums bijis aptuveni 9%, kas ir viens no labākajiem rādītājiem ES dalībvalstīs. Viņš arī raksturoja ekonomisko situāciju 90-to gadu sākumā, tostarp PSRS plaši izvērsto smagās rūpniecības dominanti, kas Latvijā pāreju uz tirgus ekonomiku radīja sarežģītāku nekā citās Austrumeiropas valstīs un ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija šobrīd ir viena no nabadzīgākajām jaunajām ES dalībvalstīm. G.Krasts arī pauda pārliecību, ka dalība ES dos iespējas Latvijas tautsaimniecībai attīstīties sabalansēti un nodrošinās investīciju piesaisti. Savukārt Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāts O.Kastēns raksturoja prioritāros virzienus, kuros tiks izmantoti ES strukturālie fondi, proti, infrastruktūras attīstībai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darbaspēka kvalifikācijas celšanai.        Puses sprieda arī par sociālo situāciju Latvijā, tostarp dzimumu līdztiesību, visvājāk aizsargātās sociālās grupas - pensionāru - nodrošinājumu un mazākumtautību stāvokli. Raksturojot aktualitātes minētajos jautājumos, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks uzsvēra, ka pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO pieauguši naturalizācijas tempi. Viņš arī pauda pārliecību, ka liela daļa nepilsoņu izdarīs “izvēli par labu valstij, kurā viņi dzīvo”.         Saeimas un Landtāga deputāti pārrunāja nedēļas nogalē notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus un pauda nožēlu, ka tajās vēlētāju aktivitāte bijusi zema. Parlamentārieši arī apmainījās viedokļiem, kāpēc radies šāds iznākums. Vācijas kolēģi atzina, ka viņuprāt pārāk maz skaidrotas ES galvenās vērtības - brīvība, demokrātija un drošība. Ģ.V.Kristovskis vērtēja, ka vecās ES dalībvalstis skārusi eiro ieviešana, palielinājušies maksājumi, kas atstājuši iespaidu uz donorvalstīm, bet jaunajās ES dalībvalstīs iedzīvotāji vēl nav izpratuši ES nozīmi. Savukārt G.Krasts akcentēja, ka Latvijā aktivitāti ietekmējis straujais cenu kāpums pēc iestāšanās ES un vēlētāju piesaiste konkrētam vēlēšanu iecirknim.

         No 10. līdz 14.jūnijam Saeimas priekšsēdētāja, Starpparlamentu savienības (SPS) Latvijas nacionālās grupas vadītāja Ingrīda Ūdre uzturas vizītē Sanpaulo, Brazīlijā.         Sanpaulo notiek SPS un Brazīlijas parlamenta rīkotā parlamentāriešu tikšanās ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD XI) ietvaros. Konferencē piedalās 43 valstu deputāti, kuru mērķis ir izstrādāt rekomendācijas valdību pārstāvjiem par konferencē izskatītajiem jautājumiem: attīstības stratēģijas globalizācija pasaules ekonomikā; attīstības iespējas un konkurētspējas starptautiskajā tirgū veicināšana; starptautiskās tirdzniecības un līgumtiesiskās bāzes izmantošana attīstības valstu interesēs. Parlamentārieši izstrādāja pasākumu kopumu, lai gan nacionālā, gan arī starptautiskā līmenī sekotu līdzi konferencē pieņemto lēmumu izpildei.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre bija galvenā ziņotāja par pirmo tēmu un diskusijas vadītāja. Viņa dalījās pieredzē par Latvijas ekonomisko attīstību un integrāciju Eiropas Savienībā. Runājot par ekonomikas globalizācijas procesu, I.Ūdre uzsvēra uz zināšanām balstītas ekonomikas konkurētspēju un nozīmi.        I.Ūdre tikās ar UNCTAD ģenerālsekretāru Rubenu Rikupero (Rubens Ricupero). Tikšanās ietvaros tika runāts par reģionalizācijas un intelektuālā ieguldījuma ražošanā un tirdzniecībā nozīmi. Kā pozitīvās attīstības piemēru R.Rikupero minēja Brazīliju, kuras galvenā eksportprece pirms piecdesmit gadiem bija kafija, taču pašreiz Brazīlija eksportē preces ar augstu pievienoto vērtību, pat lidmašīnas.        Parlamentāriešu tikšanās ietvaros I.Ūdre tikās ar Jamaikas deputātiem, ar kuriem pārrunāja ekonomiskās attīstības un sadarbības iespējas, akcentējot tūrisma jomu, bet ar Krievijas deputātiem sprieda par jautājumiem, kas saistīti ar Kioto protokolu. Ar Jordānijas deputātiem I.Ūdre pārrunāja sabiedrības attīstības un ekonomikas ciešo mijiedarbību un “lielās politikas” ietekmi uz arābu pasaules ekonomiku.         Latvijas delegācija tikās arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem Nova Odesas pilsētā, kurā no 45 tūkstošiem iedzīvotāju 20% ir latvieši. Notika tikšanās arī ar pilsētas mēra vietnieku un kultūras sekretāri. Mūsu delegācijas pārstāvji saņēma uzaicinājumu piedalīties Nova Odesas 100 gadu jubilejas svinībās, kas notiks 2005.gadā. Tika pārrunāti jautājumi par Rīgas un Nova Odesas sadarbības iespējām sadraudzības pilsētu statusā, kā arī kultūras un izglītības jomās. Pārsteidzoša bija Nova Odesas jauniešu interese par iespējām iegūt Latvijas pilsonību, apgūt latviešu valodu, kā arī aktivizēt tūrisma un tirdzniecības attīstību.         Vizītes noslēgumā pirmdien, 14.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājai paredzēta tikšanās ar Brazīlijas parlamenta deputātiem.

     Š.g. 10. un 11.jūnijā vizītē Latvijā uzturēsies Vācijas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Folkers Rīe (Volker Rühe).     Šodien, 10.jūnijā, plkst.12.30 Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs ieradīsies Rīgā. Pēc tam F.Rīe tiksies ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Arti Pabriku.     Sarunas laikā puses pārrunās parlamentārās sadarbības veicināšanas iespējas starp Latvijas Saeimu un Vācijas Bundestāgu, kā arī citus divpusējos jautājamus. Eiropas Savienības (ES) kontekstā puses apmainīsies ar viedokļiem par ES nākotnes perspektīvām, ES Konstitūcijas projektu un jauno kaimiņpolitiku, tai skaitā attiecību ar Krieviju un Baltkrieviju veidošanu. Sarunas ietvaros arī tiks apspriestas dažādas šā brīža politiskās aktualitātes - Irākas atjaunošanas process, Tuvo Austrumu jautājums un citi.     Rīt, 11.jūnijā, F.Rīe tiksies ar Ministru prezidentu Induli Emsi un ārlietu ministru Rihardu Pīku, kā arī apskatīs Saeimas namu un dosies ekskursijā pa Vecrīgu.

      Trešdien, 9.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Vācijas Bundestāga Vācijas un Baltijas parlamentārās sadarbības grupas pārstāvjiem.      Tikšanās ietvaros tika pārrunātas divpusējās sadarbības aktivizēšanas iespējas.      Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas attiecības vērtējamas kā sekmīgas, un pauda cerību, ka turpmāk tās padziļināsies ne tikai abu valstu parlamentu līmenī, bet arī saimnieciskajā sektorā, kā arī kultūras, sporta un tūrisma jomā.      Savukārt Vācijas delegācijas pārstāvji informēja par vizītes norisi Latvijā, akcentējot tikšanos ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kuras laikā pārrunāti konkrēti jautājumi, kas skar lauku reģionu attīstību un tūrisma veicināšanu. Vācijas delegācijas vadītāja norādīja, ka tūristi būtu ieinteresēti apmeklēt uzreiz visas trīs Baltijas valstis, nevis doties uz katru no tām atsevišķi. Īpaši Vācijas pārstāvji uzsvēra lauku tūrisma attīstības iespējas.      Tikšanās gaitā viesi interesējās arī par mūsu parlamenta darba organizāciju un deputātu darbu komisijās.      Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Viesi norādīja, ka Rīgas ielās maz izmantota vides reklāma, kas liecinātu par gaidāmo notikumu.