Otrdien, 8.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Bulgārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Ognianu Gerdjikovu un viņa vadīto delegāciju, kas uzturas Latvijā oficiālā vizītē.      Puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības vērtējamas kā labas un lietišķas, tomēr joprojām pastāv iespējas tās intensificēt un padziļināt.       Abu valstu parlamentu vadītāju tikšanās notiek vēsturiskā brīdī - Latvija un Bulgārija kļuvušas par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, savukārt mūsu valsts iestājusies arī Eiropas Savienībā un šīs nedēļas beigās pirmo reizi piedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Saeimas priekšsēdētāja arī izteica atbalstu Bulgārijas virzībai uz integrāciju ES, un O.Gerdjikovs pauda pārliecību, ka Bulgārijai izdosies kļūt par šīs organizācijas dalībvalsti jau 2007.gada sākumā. Savukārt Latvijas puse pauda gatavību dalīties eirointegrācijas pieredzē, kas iegūta, veicot likumdošanas saskaņošanas darbu un īstenojot reformas.      Runājot par divpusējo attiecību paplašināšanu, tika akcentēta iespēja tās intensificēt gan Saeimas un Nacionālās sapulces komisiju, gan arī parlamentu sadarbības grupu līmenī.       Viesi atzinīgi novērtēja Latvijas goda konsula Sofijā darbību, kā arī izteicās par iespēju atvērt savas valsts rezidējošo vēstniecību kādā no Baltijas valstīm. “Šajā ziņā Latvijai ir būtiskas priekšrocības, jo gandrīz 43 procenti mūsu preču, kas tiek eksportētas uz Baltiju, nonāk jūsu valstī,” teica Bulgārijas parlamenta vadītājs. Tādējādi, skarot ekonomisko attiecību attīstības perspektīvas, sarunas dalībnieki atzina, ka nepieciešams pilnveidot līgumtiesisko bāzi, paplašināt tirdzniecības apjomus, kā arī izmantot ostu un dzelzceļa tīkla pakalpojumus.     Bulgārijas parlamenta vadītājs arī informēja par jautājumu, kas skar sešu Bulgārijas mediķu likteni - viņi tiek apsūdzēti vairāk nekā četrsimt bērnu inficēšanā ar AIDS izraisošu vīrusu pirms vairākiem gadiem kādā no Lībijas slimnīcām, un Lībijas tiesa viņiem piespriedusi nāvessodu. O.Gerdjikovs uzsvēra, ka mediķi nav vainīgi un to apstiprinājuši arī eksperti - inficēšanās notikusi vēl pirms mediķu ierašanās Lībijā, un tajā vainojama nepietiekama instrumentu sterilizācija.      Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Bulgārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Ognianu Gerdjikovu un viņa vadīto delegāciju.     Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības vērtēja kā stabilas un atzinīgi novērtēja Bulgārijas paveikto ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā, vienlaikus paužot atbalstu Bulgārijas ārpolitiskā mērķa - integrācijai ES - īstenošanai.     Savukārt Bulgārijas parlamenta vadītājs izteica cerību, ka Bulgārijai izdosies kļūt par ES dalībvalsti jau 2007.gada sākumā. “Esam apmierināti ar pašreizējo sarunu norises gaitu, jo atlikušas vairs tikai divas sarunu sadaļas - konkurence un vispārīgie jautājumi, kuras plānojam slēgt vēl Īrijas prezidentūras laikā,” informēja O.Gerdjikovs. Viņš norādīja, ka jau paveiktais uzskatāms par milzu panākumu, tomēr tas nenozīmē, kas viss ir atrisināts - iestāšanās ES uzliks daudz jaunu pienākumu, kurus būs nepieciešams realizēt.     Sāpīgs iekšpolitisks jautājums Bulgārijai ir Kozlodujas atomelektrostacijas slēgšana - vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz, ka līdz 2006.gadam jāslēdz 3. un 4.atomelektrostacijas reaktors. “Bulgārijas parlaments neatbalsta stacijas slēgšanu līdz laikam, kamēr kļūsim par pilntiesīgu ES dalībvalsti, jo arī eksperti apliecina, ka atlikušie reaktori neapdraud kontinenta drošību. Pie tam - enerģija ir viena no mūsu galvenajām eksportprecēm,” stāstīja Bulgārijas parlamenta vadītājs, piebilstot, ka reaktoru slēgšana būtiski iedragātu valsts ekonomiku.     G.Krasts, paužot savu viedokli par šo jautājumu, norādīja, ka būtu vērtīgi iepazīt Lietuvas pieredzi, jo arī tai tika izvirzīta prasība par Ignalinas AES slēgšanu. Ievērojamās kompensācijas, ko valsts saņemtu šādā gadījumā, varētu tikt novirzītas citu enerģijas veidu ražošanā vai drošas stacijas celtniecībai.     Tikšanās ietvaros tika runāts arī par Saeimas Eiropas lietu komisijas un Nacionālās sapulces Eiropas integrācijas komisijas darbu likumdošanas saskaņošanā ar ES normām, kā arī sadarbību ar valdību konkrētu pozīciju apstiprināšanā.     Otrdien, 8.jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Bundestāga Vācijas un Baltijas parlamentārās sadarbības grupas pārstāvjiem.      Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar paveikto tautsaimniecības jomā pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas un turpmākās attīstības perspektīvas Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij.      Saeimas un Bundestāga deputāti sprieda par investīciju būtisko lomu tautsaimniecības attīstības nodrošināšanā. Viesus interesēja transporta, tūrisma, energoresursu un vides infrastruktūras jomas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes iespējas Latvijas lauku reģionos.       Tikšanās noslēgumā parlamentārieši pauda pārliecību, ka padziļināsies abu valstu sadarbība un dalība ES veicinās ekonomiskās izaugsmes rādītājus.

     Pirmdien, 7.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nikolasu Bītsu (Nicolaas Beets), kurš bija ieradies atvadu vizītē.     Puses pārrunāja pagājušajā nedēļā notikušo Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransa Veisglasa un viņa vadītās delegācijas vizīti Latvijā un novērtēja to kā sekmīgu. Vēstnieks informēja, ka viesi guvuši spilgtus iespaidus, īpaši akcentējot iespēju apskatīt un iepazīt ne vien mūsu valsts galvaspilsētu, bet arī citas pilsētas, šoreiz - Cēsis.      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka tagad Latvijai gaidāmi jauni izaicinājumi, jo pirms gandrīz desmit gadiem izvirzītās prioritātes - integrācija Eiropas Savienībā un NATO - nu ir sasniegtas. “Esam gatavi dalīties savā eirointegrācijas pieredzē ar citām valstīm,” viņa sacīja, akcentējot, ka šajā procesā iegūtās zināšanas jau tiek nodotas Gruzijas parlamentāriešiem.      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja pasniedza Nīderlandes vēstniekam piemiņas medaļu ar mūsu parlamenta attēlu. 

         Š.g. 10. un 11.jūnijā vizītē Latvijā uzturēsies Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Folkers Rīe.Ceturtdien, 10.jūnijā

          Piektdien, 4.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransu Veisglasu un viņa vadīto delegāciju, kas darba vizītē uzturas Latvijā.     Tikšanās gaitā tika pārrunāta abu valstu sadarbības paplašināšana, kā arī aktuāli starptautiski jautājumi.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu par iespēju tikties ar Nīderlandes kolēģiem pēc viņu atgriešanās no Cēsīm. “Tā ir jauka iespēja apskatīt un iepazīt ne vien mūsu valsts galvaspilsētu, bet arī citas pilsētas - redzēt, kā tur dzīvo cilvēki, kā attīstās infrastruktūra un arī kā tiek izmantoti ES strukturālo fondu līdzekļi,” teica I.Ūdre. ES noteikusi kritērijus pieļaujamajam budžeta deficītam jaunajās dalībvalstīs, un tas nozīmē, ka valdībai jācenšas maksimāli samērot, piemēram, infrastruktūras un ceļu attīstībai paredzēto finansējumu un līdzekļus, kas nepieciešami sociālajām vajadzībām - pensijām un algām. Runājot par iespējamo pāreju un ES kopīgo valūtu, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka, balsojot par iestāšanos ES, ir nobalsots arī par eiro ieviešanu, tomēr tas notiks, Latvijas Bankai cieši sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku.     Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka līdzšinējās Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr to paplašināšanas potenciāls nebūt nav izsmelts. Īpaši tika akcentēta Baltijas Asamblejas un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes sadarbībā, kā arī kontakti parlamentu komisiju līmenī.     I.Ūdre pastāstīja viesiem par nupat notikušo Baltijas valstu un Ziemeļu valstu parlamentu vadītāju kopīgo vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, kas vērtējama kā ļoti veiksmīga. Tikšanās ietvaros ar ASV kongresmeņiem un senatoriem tika akcentēta nepieciešamība veidot ciešāku sadarbību gan ar ASV Kongresu, gan Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā. Tāpat tika pārrunāti jautājumi, kas skar ES kaimiņvalstu politiku, kā arī kopīgu cīņu pret starptautisko terorismu. I.Ūdre arī pauda viedokli par iespēju sarīkot starptautisku konferenci ar Baltijas Asamblejas, Ziemeļu Padomes un ASV Kongresa pārstāvju piedalīšanos, uzaicinot arī Krievijas Domes deputātus.    Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par aizsāktajiem projektiem, kas skar mūsu eirointegrācijas pieredzes nodošanu reformu īstenošanā un likumdošanas harmonizēšanā. Īpaši tika uzsvērta sadarbība ar Gruzijas un Armēnijas parlamentiem, kuriem jau tiek sniegta praktiska palīdzība.

          No 28.maija līdz 2.jūnijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzturējās vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs.     Tikšanās ar ASV kongresmeni Tomu Lantosu trešdien, 2. jūnijā, noslēdza Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju vai to vietnieku kopīgo vizīti Vašingtonā.      Tās ietvaros parlamentu priekšsēdētāji tikās ar virkni ASV senatoru un kongresmeņu, tai skaitā ASV Pārstāvju palātas spīkeru Denisu Hastertu un Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdi senatoru Ričardu Lugaru. Tikšanās laikā Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu vadītāji uzsvēra ieinteresētību ciešākas sadarbības veidošanā ar ASV Kongresu gan bilaterālā, gan multilaterālā līmenī. ASV un Ziemeļeiropas valstis vieno kopīgās vērtības, un tās ir cieši saistītas arī vēsturiski. Tikai rīkojoties kopīgi, iespējams pārvarēt mūsdienu globālos izaicinājumus.     Tiekoties ar saviem amerikāņu kolēģiem, Baltijas un Ziemeļvalstu spīkeri pārrunāja plašu tematu loku, kas skāra gan kopīgo cīņu pret starptautisko terorismu, gan projektus, kas varētu tikt realizēti ASV valdības iniciatīvas ciešākai sadarbībai Ziemeļeiropā ietvaros, ekonomiskās attīstības jautājumus un daudzas citas jomas. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre īpaši uzsvēra vīzu režīma atvieglošanu Latvijas pilsoņiem un aicināja palielināt Fulbraita stipendiju skaitu mūsu valsts studentiem.      Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos jaunas iespējas rodas arī sadarbībā ar ES kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona drošību un sniegtu atbalstu valstīm, kas vēlas veikt demokrātiskās un tirgus reformas. Tika runāts par parlamentārās sadarbības nozīmi, iezīmētas jomas, kurās turpmāk varētu uzsākt kopīgus projektus. Spīkeriem bija tikšanās arī Valsts departamentā un Baltajā namā.      Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu spīkeru kopīgā vizīte ASV tika vērtēta kā savā ziņā unikāls notikums, jo līdz šim šādas kopīgas vizītes nebija notikušas. Īpaši tika uzsvērta Ziemeļeiropas reģiona valstu ieinteresētība ciešākā transatlantiskajā sadarbībā.      Vizītes ietvaros spīkeriem bija preses konference Nacionālajā preses klubā, kur Ziemeļvalstu vārdā žurnālistus uzrunāja Somijas parlamenta priekšsēdētājs Pāvo Liponens un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, kas runāja Baltijas valstu spīkeru vārdā. Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētāja pateicās ASV par lielo atbalstu, ko tās sniegušas Baltijas valstu dalībai NATO, un uzsvēra transatlantiskās saites un turpmākas ASV iesaistes mūsu reģionā nozīmi. Viņa aicināja uz ciešāku sadarbību, aktīvāku parlamentāro dialogu un savstarpējo vizīšu apmaiņu, lai varētu labāk sasniegt kopīgos mērķus.      Ceturtdien, 3.jūnijā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransu Veisglasu un viņa vadīto delegāciju, kas darba vizītē uzturas Latvijā.     Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks pauda prieku par iespēju tikties ar Nīderlandes parlamenta pārstāvjiem un akcentēja, ka abu valstu divpusējās attiecības vērtējamas pozitīvi. To apliecina gan ciešā sadarbība starp Baltijas un Beniluksa parlamentārajām apvienībām, gan kontakti parlamentu komisiju līmenī. Tāpat regulāri notiek parlamentāro vizīšu apmaiņa. Ārlietu komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka Latvija un Nīderlande ir nelielas valstis, pie tam tās saistītas arī vēsturiski - Latvijas un Nīderlandes pilsētas vienoja Hanzas savienība -, tāpēc to sadarbība ir svarīga arī Eiropas Savienības ietvaros.     Nīderlandes parlamentārieši interesējās par politisko situāciju mūsu valstī. A.Pabriks pastāstīja, ka jau 1995.gadā Latvija definēja savas ārpolitiskās prioritātes ? iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Tagad tas ir sasniegts, bet pagaidām precīzi nav nosprausti tālākie mērķi. Tikšanās laikā vairākkārt tika akcentēts, ka valsts virzība uz nākotni nav iespējama bez tās pagātnes objektīva izvērtējuma, turklāt problēmas rada apstāklis, ka ir valstis, kas joprojām neatzīst Latvijas okupācijas faktu.     Runājot par reģionālo sadarbību, Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka par to spilgti runā trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju kopīgā vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs.     Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī Turcijas jautājumam. A.Pabriks norādīja, ka pozitīvi vērtējami Turcijas centieni pildīt Kopenhāgenas kritērijus, lai jau šī gada nogalē Eiropadomes sanāksmē varētu tikt pieņemts lēmums uzsākt ES iestāšanās sarunas ar šo valsti. Savukārt, izvērtējot situāciju Baltkrievijā, Ārlietu komisijas vadītājs pauda bažas par kaimiņvalstī notiekošo. “Bijušā Baltkrievijas vēstnieka Latvijā arests un citi notikumi neliecina par demokrātijas nostiprināšanos šajā valstī,” norādīja A.Pabriks un apliecināja Latvijas gatavību sekot notikumu attīstībai Baltkrievijā un sniegt nepieciešamo atbalstu.

     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Dānijas, Igaunijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu priekšsēdētāji vai to vietnieki tikās ar Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju senatoru Ričardu Lugaru, kurā pārrunāja Ziemeļeiropas reģiona un ASV sadarbības aktivizēšanas iespējas. Īpaša nozīme ir parlamentāro kontaktu paplašināšanai, sadarbības veidošanai ar Ārlietu komisijām. Tikšanās laikā tika pārrunāts plašs jautājumu loks, tostarp ASV valdības “Partnerattiecību Ziemeļeiropā” programma, cīņa pret starptautisko terorismu, transatlantisko, ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstība, kā arī jautājumi, kas saistīti ar vīzu režīma atvieglošanu.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre vizītes ietvaros tikās arī ar Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas lietu biroja vadītāju Hīteru Konliju un ASV-Baltijas fonda izpilddirektoru Džefu Nelsonu.

          No 3. līdz 5.jūnijam Latvijā darba vizītē uzturēsies Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Franss Veisglass un viņa vadītā delegācija.Ceturtdien, 3.jūnijā

     Otrdien, 1.jūnijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku drošības sadarbības un partnerības jautājumos Robertu Simonu (Robert F.Simmons).       Kā informē Ārlietu komisija, tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar NATO un citas starptautiskās aktualitātes.     NATO ģenerālsekretāra vietnieks drošības sadarbības un partnerības jautājumos R.Simons norādīja uz diviem nozīmīgākajiem Ziemeļatlantijas alianses jautājumiem tuvākajā laikā, kā pirmo minot situācijas stabilizēšanu Afganistānā, bet otro - stāvokļa noregulējumu Balkānos. Turklāt svarīgu lomu ieņems arī Irākas jautājums. Kā atzina R.Simons, NATO spēku iesaistīšanās šīs krīzes risināšanā varētu notikt līdz ar jaunas ANO rezolūcijas pieņemšanu.      A.Pabriks un R.Simons arī sprieda par aktualitātēm Eiropas Savienībā (ES), tostarp iespējamo sarunu par iestāšanos ES uzsākšanu ar Turciju. Abas puses bija vienisprātis, ka sarunu uzsākšana varētu stabilizēt situāciju šajā valstī. Tikšanās gaitā tika runāts arī par ES jaunveidojamo aizsardzības sistēmu, kā arī pārrunāts jautājums par ANO iespējamo reorganizēšanu.    Sarunas dalībnieki pieskārās Krievijas Federācijas lomai Eiropā, Krievijas armijas klātbūtnei Moldovas teritorijā, kā arī Krievijas attieksmei pret Baltijas valstīm. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks norādīja uz dažu ES dalībvalstu izteikto atbalstu Krievijas pozīcijai attiecībā pret Baltijas valstīm un uzsvēra, ka tuvākajā laikā ir svarīgi izbeigt tā saukto Baltijas valstu minoritāšu jautājumu.

Pirmdien, 31.maijā, notika Saeimas Dzimumu līdztiesības apakškomisijas sēde par Latvijas sieviešu lomu Eiropas Parlamentā. Pēc komisijas deputātu iniciatīvas sēdē piedalījās vienpadsmit Eiropas Parlamenta vēlēšanās pieteikto partiju pārstāves. Latvijas Pirmā partija bija deleģējusi Jevgēniju Stalidzāni, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - Inesi Vaideri, "Jaunais laiks" - Elīnu Melngaili, Zaļo un Zemnieku savienība - Baibu Rivžu, politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" - Tatjanu Ždanoku, Latvijas Sociālistiskā partija - Gitu Frolovu, savienība Latvijas ceļš - Maigu Dzērvīti, Kristīgi demokrātiskā savienība - Irēnu Punduri, apvienība Latgales gaisma - Anastasiju Kaktinieci, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - Baibu Rozentāli, bet Tautas saskaņas partija - Regīnu Ločmeli. Vispirms katras partijas pārstāve uzstājās ar īsu ievadrunu, pamatojot, kādēļ nepieciešama sieviešu pārstāvniecība Eiropas Parlamentā un kāds būtu viņu personiskais ieguldījums Latvijas labā, darbojoties Eiropas Parlamentā. Pēc tam sēdes dalībnieces atbildēja uz klātesošo jautājumiem.Pirmdien, 31.maijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Irākas kultūras ministru Mofidu Mohammedu el Džazeri. Irākas kultūras ministrs pateicās Latvijas parlamentam un Ārlietu ministrijai par Latvijas atbalstu un izpratni Irākas atjaunošanā. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs atzina, ka saprot Irākas situāciju, jo arī Latvija bijusi okupēta un Latvijā bijis totalitārs režīms. Puses arī pārrunāja Irākas un Latvijas sadarbības projektus nākotnē, tostarp Latvijas palīdzību Irākai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

       No 28.maija līdz 2.jūnijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzturēsies vizītē ASV.        Rīt, 28.maijā, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Ņujorkā tiksies ar ANO ģenerālsekretāra vietnieci Luīzi Frešeti, kā arī ar ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta vadību. Tikšanos laikā ANO tiks pārrunāta Latvijas un ANO institūciju sadarbība, parlamentu loma starptautiskajā sadarbībā, lai veicinātu mieru un drošību, demokrātijas attīstību, cilvēktiesību ievērošanu, kā arī dzimumu līdztiesības un citi jautājumi. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā pieaug Latvijas loma reģionā, un mūsu valsts no palīdzības saņēmējas kļūst par donorvalsti. Latvijai ir uzkrāta unikāla pieredze veiksmīga reformu procesa īstenošanā, ar ko tā ir gatava dalīties ar valstīm, kas atrodas uz līdzīgu pārmaiņu ceļa.        Gan Ņujorkā, gan Vašingtonā Saeimas priekšsēdētājai ir paredzētas tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem.        Pirmdien, 31.maijā, Saeimas priekšsēdētāja kopā ar Dānijas, Igaunijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu priekšsēdētājiem uzsāks kopīgo Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju vizīti Vašingtonā. Tās mērķis ir veicināt parlamentāro kontaktu attīstību ar ASV. Spīkeriem ir plānota virkne tikšanos ASV Kongresā, Baltajā namā un Valsts departamentā, tai skaitā saruna ar ASV Kongresa spīkeru Denisu Hastertu un Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdi, senatoru Ričardu Lugaru.       No 23. līdz 26.maijam Saeimas Ārlietu komisija uzturējās vizītē Slovēnijā, kur pārrunāja sadarbības veidošanu Eiropas Savienībā (ES) un citas aktualitātes.       Mūsu parlamentārieši tikās ar Slovēnijas Nacionālās Asamblejas prezidentu, kolēģiem no Ārlietu komisijas, Eiropas lietu komisijas un Aizsardzības komisijas, kā arī ar Slovēnijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas vadītāju. Delegācija arī tikās ar Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru un Eiropas lietu ministru.       Tiekoties ar Slovēnijas Ārlietu komisiju, delegācija tika iepazīstināta ar Slovēnijas ārpolitisko attīstību un komisijas lomu ārpolitikas veidošanā. ES attīstības kontekstā puses apmainījās ar viedokļiem par ES kamiņpolitiku un reģionālo attīstību. Pieskaroties divpusējiem jautājumiem, tika pārrunāta nepieciešamība padziļināt politiskos kontaktus un attīstīt ekonomiskos sakarus. Atbildot uz Slovēnijas kolēģa interesi, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks īsumā izklāstīja savu redzējumu par situācijas attīstību Tuvajos Austrumos un Irākā, kā arī argumentēja Latvijas politiku Irākas jautājumā.       Savukārt tikšanās laikā ar Slovēnijas Eiropas lietu komisiju un Aizsardzības komisiju tika pārrunāti jautājumi par šo komisiju lomu ārpolitiskajos procesos. Slovēnijas puse iepazīstināja ar Nacionālās Asamblejas struktūru, darbības principiem, kā arī ar parlamentārās kontroles praktiskajām niansēm. Eiropas lietu komisijas vadītājs īsumā informēja par aktualitātēm Slovēnijā saistībā ar jūnijā notiekošajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.       Ar Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Saeimas Ārlietu komisijas delegācija pārrunāja Eiropas Savienības attīstības perspektīvas, turpmāko paplašināšanos un Slovēnijas un Latvijas ārpolitiskās vadlīnijas. Komisijas vadītājs A.Pabriks interesējās arī par Slovēnijas nākamā gada prezidentūras EDSO prioritātēm, atzīmējot, ka Latvija ir ieinteresēta ciešā sadarbībā un savstarpējā atbalstā abām valstīm interesējošos jautājumos. Savukārt valsts sekretārs uzsvēra Slovēnijas interesi par stabilitātes nodrošināšanu Rietumbalkānos un ES paplašināšanos šajā virzienā. Puses pārrunāja arī jautājumu par Turcijas iespējamo uzaicināšanu uz sarunām par pievienošanos ES šā gada rudenī.        Tiekoties ar Eiropas lietu ministru, Latvijas delegācija tika iepazīstināta ar ministra pienākumiem un atbildību, ar Slovēnijas skatījumu par tās vietu ES, kā arī par tās darbību šajā jomā. Informējot par Slovēnijas darbu ES, ministrs pastāstīja par izstrādāto Slovēnijas darbības plānu un prioritātēm, ko ir akceptējis arī parlaments.       Ārlietu komisijas priekšsēdētāja A.Pabrika vadītajā delegācijā uz Slovēniju devās komisijas sekretārs Igors Solovjovs un komisijas locekļi Oskars Kastēns, Silva Golde un Uldis Mārtiņš Klauss.