Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks bija vienisprātis par Starpparlamentu savienības kā plašākā pasaules parlamentāriešu foruma ievērojamo lomu starptautiski svarīgu jautājumu apspriešanā un risināšanā. I.Ūdre norādīja, ka pašreiz viena no aktualitātēm ir Starpparlamentu savienības sadarbības padziļināšana ar ANO.              Beļģijas vēstnieks augstu novērtēja sekmīgo sadarbību, kāda izveidojusies starp Baltijas Asambleju un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi un interesējās par Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā laikā notikušajām aktivitātēm un turpmākajiem plāniem. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi Eiropas Savienībā. Tika pārrunāti Baltijas Asamblejas ciešie un regulārie kontakti ar Ziemeļu Padomi, kā arī savstarpējās pieredzes apmaiņa. Interesi par Ziemeļeiropas parlamentāro asambleju darbu ir izrādījusi arī nesen izveidotā Eiropas Savienības un Vidusjūras parlamentārā asambleja.

             Šodien, 25.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre viesosies Bauskas rajona Vecumnieku pagastā.             Plkst.16.00 Vecumnieku Tautas namā notiks svinīgs pasākums, kurā Saeimas priekšsēdētāja, 1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmes valdes priekšsēdētāja I.Ūdre pasniegs apbalvojumus barikāžu dalībniekiem.             Vecumnieku pagasta padome apbalvošanai ar barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmēm izvirzījusi piecdesmit cilvēkus.

       Piektdien, 18.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre viesosies Madonas rajona Praulienas pagastā.       Plkst.16.00 Praulienas pagasta viesu namā notiks svinīgs pasākums, kurā Saeimas priekšsēdētāja, 1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmes valdes priekšsēdētāja I.Ūdre pasniegs Piemiņas zīmes barikāžu dalībniekiem. Praulienas pagasta padome apbalvošanai ar barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmēm izvirzījusi sešdesmit septiņus cilvēkus.

       Ceturtdien, 17.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP) tikās ar NATO spēku Eiropā komandiera vietnieku ģenerāli Džonu Reitu (John Reith).       Tikšanās gaitā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas dalību NATO un Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupās.        Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš iepazīstināja viesus ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī pastāstīja par Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās Irākā un Afganistānā. NATO spēku Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Dž.Reits informēja, ka vizītes mērķis ir intensificēt kontaktus NATO dalībvalstīs un veidot dialogu, lai gūtu ieskatu valstu darbībā miera uzturēšanas misijās.           Dž.Reits sacīja, ka Latvijai būtu jāpadomā par bruņoto spēku finansējuma palielināšanas iespējām, jo ir nepieciešams attīstīties, lai Latvija kā NATO dalībvalsts varētu labāk sagatavot profesionālus karavīrus. Viņš informēja, ka NATO vēlas palielināt miera uzturēšanas vienību skaitu misijās Irākā un Afganistānā, un aicināja Latviju piedalīties tajās ne tikai militārajā, bet arī medicīnas un izglītības jomās.            J.Dalbiņš uzsvēra, ka Latvijai svarīgi iesaistīties ES Kaujas grupās, ko veido tās valstis, kas ir ES un Ziemeļatlantijas alianses dalībnieces. "Tādējādi Latvijas deleģētās vienības varētu izmantot gan ES, gan NATO ātrās reaģēšanas spēkos," sacīja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs. Dž.Reits atzina, ka tas ir iespējams - tas palīdzēs darboties kopīgās operācijās ES un NATO.        Preses dienests

      Trešdien, 16.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP) un komisijas deputāts Juris Dobelis (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) tikās ar Somijas Republikas aizsardzības ministru Sepo Kērieinenu.      Tikšanās gaitā pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi, kā arī sadarbības paplašināšanas iespējas.      Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica delegāciju Latvijā. Viņš iepazīstināja viesus ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un lēmumu pieņemšanas procesu.      Puses bija vienisprātis, ka divpusējā sadarbība starp Latviju un Somiju ir attīstījusies veiksmīgi, bet to būtu nepieciešams aktivizēt aizsardzības un drošības politikas jomā, kā arī padziļināt kontaktus abu valstu parlamentu komisiju līmenī. Somijas aizsardzības ministrs S.Kērieinens akcentēja, ka viens no sadarbības aspektiem varētu būt pieredzes apmaiņa vides aizsardzības jomā un nozīmīgi būtu attīstīt efektīvu informācijas apmaiņas sistēmu starp abām valstīm. J.Dalbiņš piekrita, ka informācijas datu bāze būtu svarīga aizsardzības nodrošināšanā, un uzsvēra, ka Baltijas jūras reģiona valstīm ir jāsadarbojas kopīgu problēmu risināšanā. Arī deputāts J.Dobelis pauda viedokli, ka atsevišķi būtu jārunā par sadarbību Eiropas līmenī un sadarbību Baltijas jūras reģiona valstu līmenī, kurā vieglāk rast risinājumu kopīgām aktuālitātēm.      Tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupu izveidi un abu valstu dalību tajās. S.Kērieinens atzina, ka Somija atbalsta Kaujas grupu izveidi, jo tās palīdzēs nostiprināt aizsardzības un drošības politiku Eiropā. Viņš informēja, ka Somija piedalīsies divās ES Kaujas grupās, tajās iesaistot aptuveni 3000 karavīru.      Puses arī sprieda par abu valstu attiecību aktualitātēm ar Krieviju.

     Trešdien, 9.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas Drošības un aizsardzības apakškomitejas vicepriekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski.     Kā informē Aizsardzības un iekšlietu komisija, deputāti uzklausīja Ģ.V.Kristovska ziņojumu par EP aktualitātēm drošības un aizsardzības jomā, tostarp Ārlietu komitejā un Drošības un aizsardzības apakškomitejā izskatītajiem jautājumiem, kā arī par viņa darbību Attīstības komitejā un EP politiskajās grupās.     Tikšanās dalībnieki pārrunāja Eiropas kopējās drošības politikas attīstības jautājumus, tostarp Eiropas drošības stratēģijas īstenošanas gaitu un ar to saistītos uzdevumus. Ģ.V.Kristovskis akcentēja, ka stratēģija vērsta uz to, lai tiktu palielinātas Eiropas aizsardzības un drošības spējas, panākot lielāku rīcības spēju un saskaņotību, kā arī efektīgāk izmantojot ES militāros resursus.      Sarunas gaitā tika skarts jautājums par ES transatlantiskās saites nostiprināšanu, kā arī efektīvu un līdzsvarotu partnerattiecību ar ASV veidošanas perspektīvas un Latvijas vietu šajos procesos.

      Otrdien, 8.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Katerīnu Todu Beiliju, kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.      Tikšanās ietvaros tika spriests par Latvijas un ASV sadarbības aktuāliem aspektiem.      Saeimas priekšsēdētāja apsveica vēstnieci ar stāšanos pie jauno pienākumu pildīšanas un izteica cerību, ka arī nākotnē abu valstu attiecības attīstīsies veiksmīgi, padziļinoties sadarbībai politikas, ekonomikas un citās jomās.       Sarunas dalībnieces pievērsās abu valstu sadarbības parlamentārajai dimensijai, kontaktiem ar ASV Kongresu. Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju kopīgo vizīti Vašingtonā pagājušajā gadā, tikšanos ar Pārstāvju palātas spīkeru un Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, kā arī ASV kongresmeņu viesošanos Latvijā. Ir svarīgi arī turpmāk veicināt parlamentāriešu sadarbību, kas varētu izpausties, gan veidojot kopīgus projektus, gan apmainoties pieredzē. ASV vēstniece interesējās par darbu, kas Saeimā tiek veikts, lai izstrādātu Deputātu ētikas kodeksu.      Saeimas priekšsēdētāja un ASV vēstniece pārrunāja arī Saeimā notikušās debates un parlamenta pausto atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi.      Augstu tika novērtēta sadarbība, lai veicinātu drošību pasaulē un cīnītos pret starptautisko terorismu. Tika skarts arī jautājums par nelegāli iegūtu līdzekļu tranzīta un legalizācijas izskaušanu.      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja interesējās par atvieglota vīzu režīma kārtības noteikšanu Latvijas pilsoņiem. Vēstniece norādīja, ka izprot šī jautājuma nozīmību Latvijai.

       Piektdien, 3.februārī, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti tikās ar Vācijas Bundestāga deputātu, Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas spīkera vietnieku ārpolitikas jautājumos un Vācijas delegācijas vadītāju NATO Parlamentārajā asamblejā Markusu Mekelu.       Tikšanās laikā galvenā vērība pievērsta jautājumiem, kas skar aktualitātes Eiropas Savienībā (ES), kā arī Latvijas un Krievijas attiecības.       Vācijas Bundestāga deputāts, Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas spīkera vietnieks ārpolitikas jautājumos un Vācijas delegācijas vadītājs NATO Parlamentārajā asamblejā M.Mekels atzīmēja, ka vienmēr atzinis Baltijas valstu neatkarību, kā arī atzinīgi novērtēja paveikto 14 gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas - Latvija kļuvusi par dalībvalsti ES un NATO.        Puses pārrunāja abu valstu attiecības ar Krieviju. Spriežot par aktualitātēm Latvijas un Krievijas bilateriālajās attiecībās, M.Mekels atzina, ka Krievija vilcinās ar robežlīguma parakstīšanu, taču šajā jautājumā būtu jābūt vienotai ES pozīcijai, proti, līgums ir jāparaksta. Runājot par Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas lēmumu piedalīties 9.maija pasākumos Maskavā, viņš uzsvēra, ka Eiropas Parlamentam būtu jāpauž sava nostāja Baltijas valstu sarežģītajā vēsturē. M.Mekels akcentēja, ka arī pašiem ir jāizrāda lielāka iniciatīva, lai Eiropas valstis informētu par Latvijas vēsturi, jo pieredze rāda, ka lielākā daļa eiropiešu to nezina. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins (TP) pastāstīja, ka nesen izdota grāmata latviešu un krievu valodā par Latvijas vēsturi un tā izraisījusi plašas diskusijas gan Latvijā, gan arī Krievijā.         Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns (LPP) informēja, ka Latvijā Līgums par Konstitūciju Eiropai tiks ratificēts iespējami ātri, prognozējot, ka tas varētu notikt līdz jūnijam. Viņš arī informēja, ka to atbalsta gandrīz visas partijas, tāpēc tā ratificēšanai nevarētu būt nekādu šķēršļu. Tostarp deputāts N.Kabanovs (PCTVL) sacīja, ka, iespējams, PCTVL frakcija balsos pret ratifikāciju, jo pēc iestāšanās ES minoritāšu situācija Latvijā nav uzlabojusies. Savukārt M.Mekels pastāstīja, ka Vācijas Bundestāgā ratificēšana notiks jau maijā un par ES konstitūciju notikušas plašas diskusijas starp parlamenta frakcijām. Viņš arī uzsvēra, ka ES konstitūcijas ratifikācija nav jāsaista ar nacionālajiem jautājumiem.       Tikšanās noslēgumā puses arī pārrunāja jautājumus, kas skar ES jauno kaimiņu politiku.

        Piektdien, 28.janvārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš tikās ar Albānijas Republikas aizsardzības ministru Pandeli Majko.         Sarunas sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica delegāciju Latvijā. Viņš iepazīstināja viesus ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un lēmumu pieņemšanas procesu.        Albānijas aizsardzības ministrs P.Majko pastāstīja, ka viņam bijis gods parakstīt Latvijas un Albānijas līgumu par savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā, kas aktivizēs abu valstu divpusējo militāro sadarbību, un tas bijis pirmais sadarbības līgums, ko parakstījusi Albānija un Latvija. Ministrs arī atzīmēja, ka 1994.gadā Albānija pievienojās NATO PfP programmai, kuras ietvaros albāņu bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera misijās, un Albānija, Horvātija un Maķedonija, lai stabilizētu situāciju Balkānu reģionā, darbojas ASV-Adrijas Hartas ietvaros. Savukārt J.Dalbiņš izteica ieinteresētību aktivizēt kontaktus, lai dalītos informācijas apmaiņā par Balkānos notiekošo, jo arī Latvija no 1994.gada piedalās šajā miera misijā.         P.Majko informēja, ka pašreiz Albānijā aktuāls ir jautājums par vēlēšanu reformu un tāpēc tiek kavēta virzība uz integrāciju NATO. Savukārt J.Dalbiņš uzsvēra, ka Latvijai ceļš uz iekļaušanos NATO dalībvalstu saimē nav bijis viegls, un atzinīgi novērtēja Albānijas vēlmi integrēties Ziemeļatlantijas aliansē.       Tikšanās laikā tika arī pārrunāti jautājumi, ka skar krīzes kontroles sistēmas veidošanu Latvijā un Eiropā, kā arī aktualitātes minoritāšu jautājumos.       Sarunas noslēgumā J.Dalbiņš novēlēja Albānijas aizsardzības ministram panākumus, pildot amata pienākumus.

        Trešdien, 26.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins un deputāti Leopolds Ozoliņš un Aigars Pētersons tikās ar Tunisijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas lietās Hatemu Ben Salemu.        Tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas.        Tikšanās sākumā Tunisijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Eiropas lietās H.B.Salems pastāstīja, ka Tunisijai ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, un lūdza Latvijas atbalstu Tunisijas un ES Asociācijas līguma slēgšanā. Viņš uzsvēra, ka Tunisijai ir sena vēsture un dažos aspektos tā līdzinās Latvijas vēsturei - arī šī Āfrikas valsts piedzīvojusi vairākas okupācijas, taču tagad Francija ir Tunisijas lielākā sadarbības partnere.          Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins uzsvēra, ka abu valstu divpusējās attiecības ir labas, taču sadarbība vēl intensificējama, kā pozitīvu piemēru minot Latvijas tūristu interesi par Tunisiju. Savukārt deputāts L.Ozoliņš informēja, ka Saeimā iecerēts izveidot Latvijas un Tunisijas parlamentu sadarbības grupu, kas padziļinās kontaktus starp abu valstu parlamentiem.        Puses sprieda par aktualitātēm Tuvo Austrumu miera procesa noregulējumā un Tunisijas iniciatīvām, kas vērstas uz stabilitātes nodrošināšanu šajā reģionā. Savukārt A.Kiršteins akcentēja, ka Latvija aktīvi iesaistās miera uzturēšanas procesos, kā arī seko līdzi notikumiem Tuvajos Austrumos. Viņš arī informēja, ka Saeima ir nolēmusi dalībai Vidusjūras parlamentārās asamblejas darbā deleģēt divus mūsu valsts parlamentāriešus.         Mūsu parlamentārieši arī interesējās par Tunisijas attiecībām ar Krieviju un Ukrainu. H.B.Salems atzīmēja, ka viņa valstij izveidojusies laba sadarbība ar Krieviju, kā arī tā seko līdzi norisēm Ukrainā.        Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu aktivizēšana.