Otrdien, 5.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nillu Olavu Stavu (Nills Olav Stava).          Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Norvēģijas vēstnieku ar stāšanos jaunajā amatā un, vērtējot abu valstu divpusējās attiecības, uzsvēra to daudzveidību. “Latviju un Norvēģiju vieno gan politiski, gan ekonomiski, gan arī kultūras sakari,” sacīja A.Ārgalis. Viņš arī izteica pateicību Norvēģijas pusei par konsekvento politisko un praktisko atbalstu Latvijas ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, kā arī informēja par Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupu, kas darbojas Saeimā, un aicināja izveidot līdzīgu grupu arī Norvēģijas parlamentā.           Tikšanās dalībnieki pieskārās arī abu valstu sadarbībai ekonomikas jomā. Puses bija vienisprātis, ka šīs saites attīstās un nostiprinās, tāpat vērojams tirdzniecības apjoma pieaugums starp abām valstīm.           Arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā pauda gandarījumu par veiksmīgajām abu valstu attiecībām un vēlreiz apliecināja, ka Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju un iekļaušanu PSRS sastāvā. N.O.Stava sacīja - Norvēģija lepojas, ka Latvijai izdevies atjaunot savu neatkarību mierīgā ceļā.          Sarunas noslēgumā tās dalībnieki pārrunāja abu valstu kontaktus militārajā jomā - Norvēģija sniedz materiālu atbalstu mūsu Bruņotajiem spēkiem, kā arī nepieciešamību attīstīt tūrismu starp abu valstu iedzīvotājiem.

               Saeimas sekretārs J.Šmits pauda prieku par Eiropas Parlamenta bijušo deputātu vizīti Saeimā un pastāstīja par Latvijas parlamenta vēsturi un pašreizējo politisko situāciju. J.Šmits akcentēja, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) noslēdzies nozīmīgs posms mūsu valsts vēsturē - ir sasniegta viena no daudzu gadu garumā izvirzītajām ārpolitikas prioritātēm. Viņš bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem izteica pateicību par atbalstu Latvijas virzībā uz integrāciju ES un uzsvēra, ka Latvijai vēl daudz darāmā, lai sasniegtu to dzīves līmeni, kāds ir vecajās ES dalībvalstīs. “Esam apņēmības pilni strādāt tā, lai ES kļūtu konkurētspējīga valsts,” apliecināja J.Šmits.              Saeimas sekretārs arī raksturoja Latvijas pašreizējos mērķus, kas virzīti uz ārējo sadarbību. Viņš pauda Latvijas gatavību dalīties eirointegrācijas pieredzē un informēja par jau paveikto šajā jomā - Saeimas Eiropas lietu komisijas un Gruzijas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas parakstīto Saprašanās memorandu.              Eiropas Parlamenta bijušie deputāti atzinīgi novērtēja lielo darbu, ko Latvija paveikusi normatīvo aktu saskaņošanas procesā ar ES acquis, un pauda prieku par Latvijas pilnvērtīgu iekļaušanos ES dalībvalstu saimē.              Puses arī pārrunāja ES aktualitātes - drošības politikas jautājumus, gaidāmo Latvijas pievienošanos eirozonai un ES tālāko paplašināšanos, tostarp iespējamo iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Turciju.

              Tikšanās laikā tika pārrunātas divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas.              Viesi patiecās par silto un draudzīgo uzņemšanu, ko izjutuši visu vizītes laiku, kā arī daudzpusīgo tās programmu un tikšanās iespējām ar parlamenta augstākajām amatpersonām, komisiju un sadarbības grupas pārstāvjiem. Tāpat Kuveitas delegācija uzsvēra savu ieinteresētību divpusējo kontaktu padziļināšanā politikas, ekonomikas, kultūras un tūrisma jomās. “Lai gan ģeogrāfiski atrodamies tālu viena no otras, mūsu valstīm ir arī kopīgais, piemēram, mēs dzīvojam vienā laika joslā,” sacīja A.El Dekubasi.             Savukārt Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka draudzīgās attiecības, kas izveidojušās Kuveitas delegācijas vizītes laikā, sekmēs arī parlamentārās sadarbības intensificēšanos. “Ir tik daudz lietu, kuras varam atrisināt, tikai darbojoties kopā,” sacīja I.Ūdre, akcentējot drošības jautājumu, jo tikai kopīgi varam cīnīties pret starptautisko noziedzību un terorismu.            Neizsmelts potenciāls kontaktu uzlabošanai ir tirdzniecības jomā, ko pievilcīgu dara arī Latvijas dalība Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas kā tranzītvalsts piedāvātās iespējas.

              Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kuveitas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.              Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda gandarījumu par Kuveitas parlamentāriešu vizīti Latvijā un izteica cerību, ka tās laikā tiks atrasti vairāki saskares punkti, kā kontaktus starp abām valstīm padarīt ciešākus. Viņš akcentēja, ka Kuveita Latvijas neatkarību atzina 1991.gada septembrī un jau kopš pirmajiem neatkarības atgūšanas gadiem aizsākusies sadarbība ar šo valsti. Veiksmīgi tā veidojusies parlamentu līmenī, tomēr kontaktu padziļināšanai nākotnē vēl ir liels potenciāls. Sadarbība aktivizējama arī ekonomikas, kultūras u.c. jomās, atzīmēja A.Ārgalis un pastāstīja, ka šobrīd Latvijā reģistrēti tikai divi Kuveitas un Latvijas kopuzņēmumi. Viņš akcentēja Latvijas ģeogrāfiski izdevīgo novietojumu un mūsu valsts ieinteresētību intensificēt attiecības ekonomiskajā sfērā.               Arī Kuveitas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs Ali El Dekubasi bija vienisprātis, ka starp abām valstīm veidojies sekmīgs dialogs un nākotnē sadarbība aktivizējama dažādās jomās - gan politiskajā, gan ekonomiskajā. Viņš atzinīgi novērtēja sadraudzības grupu nozīmi to pilnveidošanā parlamentu līmenī un izteica savas valsts ieinteresētību dalīties pieredzē jautājumos, kas skar demokrātisko vērtību un cilvēktiesību īstenošanu dzīvē. Kuveitas parlamentārieši arī pastāstīja par investīciju projektu apspriešanai speciāli izveidotā Attīstības fonda darbību un iespējamos kontaktus šajā jomā.             Puses padziļināti pārrunāja parlamentāro sadarbības grupu attiecību attīstības perspektīvu - nākamajā gadā apritēs desmit gadi, kopš tās izveidotas Latvijas Saeimā un Kuveitas Nacionālajā Sapulcē.             Tikšanās noslēgumā A.Ārgalis Kuveitas delegācijai novēlēja veiksmīgu, jaunām ierosmēm bagātu turpmākās vizītes Latvijā norisi.

             Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Somijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.             Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda prieku par Somijas vēstnieka vizīti Latvijas parlamentā un novēlēja labus panākumus jaunajā amatā. A.Ārgalis uzsvēra, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas starp abām valstīm izveidojusies aktīva un visaptveroša sadarbība, kas veido labu pamatu attiecību padziļināšanai arī Eiropas Savienības (ES) ietvaros. Viņš akcentēja ekonomisko kontaktu nozīmi, kā arī iezīmēja plašās sadarbības iespējas vides aizsardzības jomā. Atzinīgi tika novērtēti arī Latvijas un Somijas iedzīvotāju tiešie saskares punkti kultūrā, sportā un tūrismā, kas veido labāku sapratni vienam par otru.            Somijas vēstnieks P.Vuoristu bija vienisprātis, ka starp abām valstīm izveidojusies sekmīga sadarbība dažādās jomās, bet šobrīd kā ES dalībvalstīm daudzi jautājumi risināmi kopīgi. Turklāt, mazām valstīm apvienojoties, kopīgi izvirzītie mērķi ir sasniedzami vieglāk, sacīja P.Vuoristu. Viņš akcentēja, ka laikā, kad Latvija virzījās uz integrāciju ES, abu valstu ministriju līmenī jau izveidojusies aktīva sadarbība, kas ir labs pamats to padziļināšanai arī nākotnē.            Puses atzinīgi novērtēja abu valstu kontaktus parlamentu līmenī un pārrunāja to attīstības perspektīvu, kā arī sprieda par iekšpolitiskajām aktualitātēm - Latvijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, raksturīgākajām iezīmēm politisko partiju darbībā u.c. Tika pārrunāti arī ES jautājumi ? Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti un ES Konstitūcijas projekta apspriešana abās valstīs.

        No š.g. 28.septembra līdz 2.oktobrim Latvijā vizītē uzturēsies Kuveitas Nacionālās Sapulces Kuveitas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Ali El Dekubasi un viņa vadītā delegācija.Otrdien, 28.septembrī

              Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Ķīnas divpusējās attiecības, Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES), kā arī Taivānas un Tibetas jautājums.               Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume uzsvēra, ka starp Latviju un Ķīnu ir izveidojušies aktīvi parlamentārie kontakti. Viņš izteica cerību, ka vizīte Latvijā dos pamatu jaunām idejām un sadarbība starp abām valstīm daudzās jomās kļūs vēl ciešāka.              Ķīnas un Latvijas parlamentu sadraudzības grupas priekšsēdētājs Sins Šidžuns akcentēja, ka Ķīna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību. “Abu valstu sadarbība pēc diplomātisko attiecību nodibināšanas veidojusies sekmīgi un dinamiski,” sacīja S.Šidžuns un uzsvēra augstākā līmeņa vizīšu apmaiņas nozīmi, kuras “veicinājušas savstarpēju uzticību un sapratni”. Par Latvijas un Ķīnas kontaktu aktivizēšanos liecina arī tas, ka pēdējos gados būtiski palielinājies tirdzniecības apjoms. S.Šidžuns apsveica mūsu valsti ar iestāšanos ES un akcentēja, ka dalība ES Latvijai pavērs jaunas izaugsmes iespējas, turklāt tā veicinās arī attiecību padziļināšanos starp Latviju un Ķīnu.              Saeimas priekšsēdētājas biedrs atzinīgi novērtēja Ķīnas atbalstu Latvijas integrācijai ES, kā arī pastāstīja par šobrīd aktuālajiem uzdevumiem, kā vienu no tiem minot ES struktūrfondu apguvi. “Parlamenta un valdības darbs tiek organizēts tā, lai pilnvērtīgi iekļautos ES,” sacīja J.Straume. Viņš arī izteica cerību, ka Latvijas dalība ES un NATO uzlabos attiecības ar kaimiņvalstīm, tostarp Krieviju.              Tikšanās gaitā puses pārrunāja Taivānas un Tibetas jautājumu, bet sarunas noslēgumā pauda abu valstu ieinteresētību arī nākotnē veidot ciešus kontaktus starp Latviju un Ķīnu.

          Tikšanās laikā tika pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi, kā arī starptautiskās aktualitātes. Novērtējot Latvijas un Krievijas sadarbības attīstību, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra abu valstu parlamentāriešu sadarbības un nepastarpināta savstarpējā dialoga nozīmi. Krievijas vēstnieks atzinīgi vērtēja kontaktus, kas veidojas parlamentu komisiju un sadarbības grupu līmenī.          I.Studeņņikovs apsveica I.Ūdri ar izvirzīšanu Eiropas Komisijas komisāra amatam un pauda pārliecību, ka noklausīšanās procedūra Eiropas Parlamentā noritēs sekmīgi. “EP deputāti pārliecināsies un novērtēs jūsu profesionalitāti un plašās zināšanas, jo ES nodokļu joma ir sarežģīta ES dalībvalstu dažādo viedokļu dēļ”, sacīja vēstnieks.         Pārrunājot ekonomiskos sakarus, puses bija vienisprātis, ka to attīstībā iezīmējusies pozitīva dinamika - to apliecina arī tirdzniecības apjoma pieaugums, eksporta un importa rādītāji; bet tranzīta un investīciju jomā situācija varētu būt labāka.        Sarunas dalībnieki arī apsprieda nesenos notikumus Beslanā. Saeimas priekšsēdētāja izteica visdziļāko līdzjūtību sakarā ar traģiskajiem notikumiem Beslanas skolā un informēja, ka savu palīdzību traģēdijā cietušajiem piedāvājusi arī mūsu valsts. Krievijas vēstnieks savukārt pastāstīja, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji, tostarp bērni, nākuši uz Krievijas vēstniecību, lai izteiktu līdzjūtību un piedāvātu savu finansiālo atbalstu. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks viennozīmīgi uzsvēra - jebkuras terorisma izpausmes, neatkarīgi no to mērķa, ir nosodāmas un pasaulei jāpastiprina cīņa pret to.        Tikšanās noslēgumā I.Ūdre izteica cerību, ka Krievijas Valsts dome drīzumā ratificēs Eiropas Savienības-Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības protokolu, kas attiecina šo līgumu arī uz jaunajām kandidātvalstīm, kā arī novēlēja veiksmi I.Studeņņikovam viņa turpmākajā darbā.

               Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pasaules globalizācijas procesu izraisīto seku ietekmei uz iedzīvotāju dzīves apstākļiem.               Sarunas sākumā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja sveica profesoru Latvijas parlamentā un īsumā iepazīstināja ar situāciju mūsu valstī. Viņa atzina, ka nabadzības novēršanas un izskaušanas stratēģijas jautājumi ir ļoti svarīgi visā pasaulē, tostarp Latvijā, kur nabadzības un sociālās atstumtības problēmu risināšanai izstrādāts valdības rīcības plāns. J.Stalidzāne arī norādīja, ka Latvijas ekonomiskajā situācijā lielāka uzmanība būtu jāpievērš plaisas likvidēšanai starp ekonomiski attīstītajām pilsētām un pārējiem valsts reģioniem.              Savukārt Nepālas nevalstisko organizāciju federācijas prezidents A.Karki deputātus informēja, ka viņa vizīte Latvijā notiek Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros un tās mērķis ir tikties ar valdības, parlamenta un sabiedrības pārstāvjiem, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar globalizācijas procesu izraisīto seku ietekmi uz pasaules iedzīvotāju dzīves apstākļiem. Profesors īsumā arī pastāstīja par Dienvidu alianses nabadzības izskaušanai pētījumu “Nabadzība Dienvidāzijā 2003”, kurā sniegta detalizēta informācija par Dienvidāzijas iedzīvotāju dzīves apstākļiem, vēršot visas sabiedrības uzmanību uz nabadzības problēmām pasaulē, kā arī skaidrota iedzīvotāju līdzatbildība un saikne ar globalizācijas procesu izraisītajām sekām. Pētījumā akcentēts, ka nepieciešams izvērtēt nabadzības cēloņus, nevis tikai cīnīties ar tās sekām. A.Karki arī uzsvēra, ka vardarbība, dažādi konflikti, cilvēktiesību un dzimuma pārkāpumi, kā arī nabadzība ir drauds visai starptautiskajai sabiedrībai kopumā un šīs problēmas ietekmē politiku un veicina sociālo atstumtību. Tāpēc nepieciešama gan Eiropas Savienības, gan arī citu pasaules valstu aktīva rīcība.              Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka šīs problēmas pasaulē un arī Latvijā īstermiņā un ilgtermiņā sekmīgi var risināt tikai aktīva līdzdarbība un līdzatbildība, kam nepieciešamas zināšanas, resursi un patiesa vēlme mazināt nabadzību, sociālo, ekonomisko un tiesisko atšķirību.

     Otrdien, 21.septembrī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš un deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes Landtāga Finanšu komisijas pārstāvjiem.     Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar ekonomisko situāciju Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).     Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš sveica Vācijas Federatīvās Republikas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes Landtāga Finanšu komisijas delegāciju Saeimā. Viņš iepazīstināja viesus ar komisijas sastāvu un ieskicēja situāciju Latvijas ekonomikā pirms un pēc iestāšanās ES. G.Bērziņš uzsvēra, ka pievienošanās ES Latvijai kopumā ir liels ieguvums, kam ir savi plusi - iespēja strādāt kopējā Eiropas tirgū un drošības aspekts; kā arī savi mīnusi - cenu pieaugums. “Šā gada pirmajā pusē ir novērojams inflācijas līmeņa un iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā,” akcentēja G.Bērziņš. Apskatot inflācijas līmeņa pieaugumu, G.Bērziņš norādīja, ka no 1999.gada tas ir 3% robežās, savukārt budžeta deficīts ir ierobežots 2% robežās.     Arī Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes Landtāga Finanšu komisijas delegācijas pārstāvji iepazīstināja ar tās sastāvu, darbu komisijā un ekonomisko situāciju Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajās zemēs.      Tikšanās gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar nodokļu sistēmu, tautsaimniecības politiku un ES struktūrfondu apguvi.      Tikšanās noslēgumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš novēlēja viesiem veiksmīgu vizītes gaitu.