Pirmdien, 27.decembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju.      Ārlietu komisija informē, ka tikšanās laikā pārrunāti būtiski Latvijas un Krievijas attiecību jautājumi.      “Tika pārrunāta nepieciešamība noslēgt līgumu starp Krieviju un Latviju par repatriācijas veicināšanu, paredzot finansiālu palīdzību aizbraukt gribētājiem. V.Kaļužnijs tika iepazīstināts ar Eiropas Padomes dokumentiem, kuri Krievijai nosaka pienākumu izmaksāt kompensācijas no Baltijas valstīm deportētajiem iedzīvotājiem. A.Kiršteins Krievijas vēstniekam iedeva arī krieviski rakstošo Latvijas laikrakstu naidīgu publikāciju kopijas, kurās aicināts nepakļauties Latvijas likumiem un izteikta vēlme pārcelties uz dzīvi NVS vai ES valstīs. V.Kaļužnijs saņēma kopijas arī no Ārlietu komisijai adresētajām vēstulēm, kurās izteikta vēlme saņemt finansiālu palīdzību, lai aizbrauktu no Latvijas. A.Kiršteins vēlējās noskaidrot, cik šādu iesniegumu - atgriezties Krievijā - šobrīd ir Krievijas vēstniecībā Rīgā.     Runājot par nepilsoņiem Latvijā, kas pamatā ir bijušie PSRS pilsoņi, A.Kiršteins norādīja, ka Latvijā pilsonības iegūšanas kārtība salīdzinājumā, piemēram, ar Šveici, kurā nesen tika noraidīti priekšlikumi atvieglot pilsonības iegūšanas noteikumus otrās un trešās paaudzes imigrantiem, ir vienkāršota.    Tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar 1920.gadā starp Latviju un Padomju Krieviju noslēgto miera līgumu un tajā noteiktajām īpašumtiesībām. A.Kiršteins lūdza iepazīstināt Ārlietu komisiju ar dokumentiem, tostarp PSRS Augstākās padomes balsojumu par Latvijai piederošās Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu nelikumīgu aneksiju. Krievijas vēstnieks saņēma 1920.gada miera līguma kopiju. Minētie jautājumi un atbildes uz tiem tiks pārrunāti kopīgā Krievijas vēstnieka Latvijā un Ārlietu komisijas sēdē 2005.gada februāra sākumā.”

                 Rabīns M.Barkahans Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei prezentēja grāmatu “Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918. - 1940.”, kas veltīta izcilā Latvijas ebreju reliģiskā un kultūras darbinieka rabīna Natana Barkāna piemiņai.                 Viņš Saeimas priekšsēdētāju arī iepazīstināja ar projektu “Latvijas bērni zīmē Pirmās Latvijas Republikas sinagogas”, kas tiek īstenots sadarbībā ar UNESCO, un informēja, ka projektā iesaistījušās vairāk nekā 40 Latvijas skolas. I.Ūdre tikšanās laikā arī aplūkoja vairāku skolu skolēnu zīmējumu paraugus.                  “Šādas iniciatīvas ir ļoti nozīmīgas, lai labāk izprastu Latvijas vēsturi visā tās daudzveidībā, kā arī audzinātu jauno paaudzi atbilstoši sabiedrības integrācijas interesēm,” izsakot morālu atbalstu, atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja.                  Tikšanās noslēgumā rabīns pasniedza Saeimas priekšsēdētājai grāmatu “Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918. - 1940.” un vēlēja panākumus un daudz radošas enerģijas darbam Latvijas labā.

        Piektdien, 17.decembrī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Dainis Turlais (LPP) un Rietumeiropas Savienības asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Strazdiņš (ZZS) tikās ar Rietumeiropas Savienības Asamblejas prezidentu, Beļģijas Karalistes Pārstāvju palātas deputātu Stefu Gorisu (Stef Goris) un Rietumeiropas Savienības asamblejas Politiskās komitejas padomnieku Florisu Govu (Floris de Gou).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Rietumeiropas Savienības (RES) asamblejas un Eiropas Savienības (ES) lomu Eiropas drošības politikā.         Rietumeiropas Savienības asamblejas prezidents S.Goriss pauda prieku par Latvijas integrāciju NATO un Eiropas Savienībā (ES) tik ļoti īsā laika periodā un uzsvēra, ka drošība ir ļoti svarīga tādai mazai valstij kā Latvija.        Puses bija vienisprātis, ka drošības un aizsardzības politika Eiropā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, taču ir dažādi viedokļi par to, kura no institūcijām ir galvenā šajā jomā. S.Goriss pauda pārliecību, ka savstarpējās palīdzības pants Eiropas Konstitūcijā ir ļoti svarīgs, kas nav skaidri izteikts RES līgumā, un ka ES jaunais līgums neaizstās RES funkcijas. RES asamblejai ir jāspēlē kontroles loma Eiropas Parlamentā, un "Eiropas drošības politika bez RES asamblejas spertu soli atpakaļ", uzsvēra asamblejas prezidents. Kamēr nav izveidota vienota ES ārpolitika, nav arī drošības politikas, tāpēc RES asamblejai ir nepieciešams ES 25 valstu atbalsts tās īstenošanai.  

       Piektdien, 10.decembrī, notika Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas parlamentu Ārlietu komisiju sanāksme.        Sanāksmes sākumā Baltijas valstu un Polijas Ārlietu komisiju pārstāvji runāja par attiecībām ar Krievijas Federāciju saistībā ar Krievijas prezidenta V.Putina ielūgumu uz Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienas svinībām Maskavā. Visi dalībnieki bija vienisprātis, ka jānotiek dialogam starp Krieviju un Baltijas valstīm. "Ja sarunas balstās uz vienlīdzīgiem pamatiem, tad tajās ir jāpiedalās", teica Latvijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. "Svarīgi zināt, kāda ir Krievijas nostāja un uzvedība un kāda būs mūsu atbilde", sacīja Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mikhelsons. Baltijas valstu Ārlietu komisiju vadītāji pauda vienotu uzskatu, ka šo valstu prezidenti varētu apmeklēt 9.maija pasākumus Maskavā, ja vien Krievija to neizmantos kārtējo pārmetumu izteikšanai un apņemas uzsākt pragmatiskas starpvalstu attiecības. Taču galīgais lēmums jāpieņem prezidentiem pašiem. Šajās svinībās būtu jāizmanto iespēja uzrunāt starptautisko sabiedrību par Baltijas valstu vēsturi Otrā pasaules kara laikā, kā arī vajadzētu aicināt Krieviju atzīt okupācijas faktu.         Sarunas turpinājumā sanāksmes dalībnieki sprieda par tranzītu uz Kaļiņingradu un vienlīdzīgiem tirdzniecības un tranzīta nosacījumiem ar Baltijas valstīm, nonākot pie secinājuma, ka pēc Šengenas līguma tādai pašai brīvai tranzīta zonai būtu jābūt starp Baltijas valstīm un Krieviju.            Sanāksmes dalībnieki arī pārrunāja Baltijas valstu parlamentārās sadarbības attīstību. Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība ir ļoti nozīmīga un iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO paver iespējas jaunu sadarbības formu meklējumiem, lai tādējādi saskaņotu un koordinētu valstu nostāju dažādos jautājumos. Baltijas Asamblejas vadītājs Jānis Reirs arī piekrita, ka viens no galvenajiem instrumentiem labas kaimiņu politikas veidošanai ir parlamentārā sadarbība.

       Otrdien, 7.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegāciju, kas uzturas Latvijā oficiālā vizītē.       Tikšanās ietvaros tika spriests par abu valstu divpusējām attiecībām, kā arī Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikāciju Latvijā un Francijā.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu par Francijas Nacionālās Asamblejas vizīti mūsu valstī un par Francijas pārstāvju tikšanos ne vien sadarbības grupu līmenī, bet arī ar parlamenta komisiju deputātiem. Puses bija vienisprātis, ka politiskā līmenī attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā ļoti veiksmīgas, savukārt ekonomikas jomā viss to potenciāls nebūt nav izsmelts - investīciju piesaistes ziņā Francija ierindojas tikai 43.vietā. “Mēs esam kopīgas savienības dalībvalstis, kuras kopīgie likumi rada papildu drošību mūsu uzņēmējiem”, teica I.Ūdre.       Runājot par ES konstitucionālā līguma ratifikāciju, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijā nav paredzēts rīkot referendumu un līguma ratifikācijai parlamentā jānotiek, cik ātri vien iespējams. “Domājams, tas varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē”, norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Savukārt viesi informēja, ka Francijas prezidents paudis uzskatu, ka ES konstitucionālā līguma ratifikācijai Francijā būtu rīkojama tautas nobalsošana.

Pirmdien, 6.decembrī

              Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas iekšpolitiskās un starptautiskās aktualitātes. ASV vēstnieks Latvijā mūsu valsti atstāj interesantā laikā - tiek veidota jaunā valdība, tuvojas pašvaldību vēlēšanas, kā arī drīzumā plānota Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikācija.              Tikšanās dalībnieki atzina, ka Latvijas un ASV divpusējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas; tās joprojām attīstās un padziļinās.                I.Ūdre un B.Karlsons pārrunāja kopīgus projektus, kurus vēstniecība sadarbībā arī ar citām organizācijām īstenojusi, izglītojot sabiedrību par cilvēktirdzniecības jautājumiem un sākot programmu no cilvēktirdzniecības cietušo personu atbalstam. Vēstnieks informēja, ka šodien Rīgā sākās un trīs dienas turpināsies starptautiska tiesu konference, kurā dalībnieki no ASV, Skandināvijas valstīm un Latvijas spriedīs par šiem jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka ASV arī turpmāk atbalstīs mūsu valsts centienus cīņā pret šo noziegumu.               Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja reģionālās sadarbības nozīmi un atzīmēja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbību ar ASV Kongresu, kas veiksmīgi attīstījusies vēstnieka darbības laikā Latvijā.              Puses sprieda arī par jautājumiem, kas skar valsts robežas nostiprināšanu un drošību uz tām - tas, kā arī informācijas apmaiņas Baltijas valstu robežsardzes starpā sekmētu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības samazināšanu, kā arī, iespējams, terora draudu novēršanu.   

       Otrdien, 30.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ferdinando Zezu (Ferdinando Zezza), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.       Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta Eiropas Savienības (ES) jautājumiem.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja, ka ES konstitūcijas ratifikācija Latvijā tiks veikta iespējami ātri, jo nevienai no politiskajām partijām nav iebildumu pret tās ratifikāciju. Viņa arī pastāstīja, ka par ES konstitūciju mūsu valsts likumdošana neparedz tautas nobalsošanas nepieciešamību. Latvijā šo līgumu ratificēs parlaments, sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī informēja, kā Latvijā ES jautājumos sadarbojas parlaments un valdība, uzsverot Eiropas lietu komisijas nozīmi.       I.Ūdre un F.Zeza arī sprieda par Baltijas Asamblejas nozīmi un turpmākās attīstības perspektīvu. Pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas tika izveidota Baltijas Asambleja, visu trīs valstu kopīgais mērķis - integrācija ES un NATO - ir sasniegts, tagad ir jāveido sadarbība ES programmu pildīšanai, atzina Saeimas priekšsēdētāja.       Tikšanās noslēgumā puses arī pārrunāja jaunās valdības veidošanas norisi Latvijā, mūsu valsts karavīru misiju Irākā un situāciju Ukrainā.      

       Trešdien, 24.novembrī, Eiropas lietu komisijas deputāti Staņislavs Šķesters (ZZS) un Valērijs Agešins (TSP) tikās ar Slovākijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas Eiropas Savienības attiecību departamenta delegāciju.       Tikšanās sākumā S.Šķesters sveica delegāciju Saeimā un informēja par gaidāmo jaunās valdības veidošanu Latvijā.        Slovākijas Lauksaimniecības ministrijas Eiropas Savienības attiecību departamenta priekšsēdētājs Jans Husariks pastāstīja, ka vizītes mērķis ir veicināt sadarbību un uzzināt, kā notiek Ministru kabineta un parlamenta sadarbība Latvijā. Viņš informēja, ka Slovākijā ir izstrādāts sadarbības akts starp valdību un parlamentu, kas šobrīd vēl nav apstiprināts. J.Husariks arī sacīja, ka Eiropas Savienības attiecību departaments kā prioritātes ir izvirzījis cukura reformu un mežsaimniecības un lauksaimniecības attīstību, par kurām gaidāmas diskusijas viņa valsts parlamentā.        Sarunas turpinājumā S.Šķesters atzīmēja, ka Latvija var lepoties ar to, ka iesniegto projektu skaits līdzekļu iegūšanai no ES struktūrfondiem ir liels un ka tiem nepieciešamais finansējums pārsniedz piešķirto līdzekļu summu. Viņš arī pastāstīja par to, kā Ministru kabinets un Eiropas lietu komisija sadarbojas ES jautājumos.       J.Husariks dalījās pieredzē, kā Slovākija panāk sev izdevīgākus nosacījumus un aizstāv savas intereses ES, sūtot valsts pārstāvjus uz Briseli un meklējot domubiedrus ES darba grupās un komisijās. "Ļoti svarīga loma ir ierēdņiem, kuri pārstāv valsti," viņš atzīmēja.         Tikšanās noslēgumā tika izteikta vēlme turpināt attīstīt sadarbību ar Latviju, to īpaši veicinot nodokļu un enerģētikas jomā.

       Otrdien, 16.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.       Tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, it īpaši tagad, kad Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. “Tas liek daudz plašāk skatīties uz jautājumiem, kas skar cīņu pret terorismu, cilvēku tirdzniecību, efektīvu robežkontroli, nelegālās imigrācijas novēršanu un citas starptautiskas aktualitātes,” uzsvēra I.Ūdre.       Sarunas dalībnieki pieskārās parlamentu sadarbības aspektiem. Tika pārrunāta Krievijas Valsts Domes priekšsēdētāja Borisa Grizlova iespējamā vizīte Latvijā, kas veicinātu parlamentāro kontaktu aktivizēšanos. Sadarbība varētu veidoties parlamentu komisiju un sadarbības grupu līmenī. Augsta līmeņa tikšanās kalpotu par zīmi, ka Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības kļūst ciešākas.       Krievijas Federācijas vēstnieks pievērsās abu valstu ekonomiskajai sadarbībai, atzīstot, ka vēlētos veicināt lietišķo kontaktu attīstību. Tika pārrunāti jautājumi, kas skar savstarpējo līgumtiesisko bāzi. Būtu jāstrādā pie tā, lai sagatavotie līgumi tiktu arī parakstīti un ratificēti, tai skaitā līgums par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokli un nodokļu nemaksāšanu. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka tas veicinātu ekonomisko sadarbību starp abām valstīm un uzņēmējdarbības intensificēšanos.        Otrdien, 16.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Rumānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Petru Kordosu (Petru Cordos), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.       Tikšanās laikā tika runāts par divpusējās sadarbības attīstības iespējām.        Rumānijas vēstnieks P.Kordoss pauda prieku par Latvijas integrāciju NATO un Eiropas Savienībā (ES) tik ļoti īsā laika periodā un uzsvēra, ka Latvijas un Rumānijas divpusējās attiecības ir veidojušās veiksmīgi, tomēr nepieciešama to padziļināšana. Puses bija vienisprātis par nepieciešamību izveidot parlamentu sadarbības grupas abās valstīs.        P.Kordoss informēja par gaidāmajām parlamenta un prezidenta vēlēšanām Rumānijā, kuras ir ļoti nozīmīgas, jo jaunajai valdībai būs jāpabeidz iesāktās ES iestāšanās sarunas trīs nopietnās sadaļās - konkurence, vide un iekšlietas un tieslietas. Rumānijas mērķis ceļā uz ES ir 2007.gadā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti, pastāstīja P.Kordoss. Tostarp Saeimas priekšsēdētāja apstiprināja, ka Latvija kā ES dalībvalsts atbalstīs Rumānijas virzību uz integrāciju ES un nodos iegūto pieredzi iestāšanās procesā.         Tikšanās noslēgumā puses arī pārrunāja privatizācijas procesu norisi abās valstīs. P.Kordoss informēja, ka Rumānijā daudzus lielos uzņēmumus ir privatizējušas ārvalstu kompānijas, savukārt I.Ūdre pastāstīja, ka privatizācijas process Latvijā tika uzsākts pirms 10 gadiem un vēl arvien tiek risinātas problēmas, kas skar privatizācijas sertifikātu izmantošanu. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ir svarīgi izlemt, kur privatizācijas procesā iegūto naudu ieguldīt.