Bundestāga viceprezidente vizītes laikā tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētājas biedru Jāni Straumi, Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, kā arī ar Saeimas Ārlietu komisijas, Eiropas lietu komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem. Paredzēta arī S.Kastneres tikšanās ar žurnālistiemVizītes ietvaros Bundestāga delegācija apmeklēs Okupācijas muzeju, apskatīs Vecrīgu, kā arī tiksies ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Juri Hlevicki.

           Šodien, 23.janvārī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons un komisijas loceklis Dainis Turlais tikās ar NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju Haraldu Kujatu (Harald Kujat).             Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē (NATO ) un sadarbības perspektīvām tās ietvaros.            Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ē.Jēkabsons sveica NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju H.Kujatu Latvijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs iepazīstināja augsto viesi ar komisijas sastāvu, uzsverot, ka viņa vadītājā komisijā darbojas visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakciju pārstāvji. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka galvenais komisijas uzdevums ir likumdošanas sakārtošana iekšlietu un aizsardzības jomās un tās harmonizēšana saskaņā ar NATO izvirzītajiem principiem. Viņš atzina, ka līdz šim paveiktais ir vērtējams pozitīvi, lai arī nākotnē vēl daudz darāmā.           NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs H.Kujats pozitīvi novērtēja mūsu valsts sasniegumus integrācijas procesā NATO un arī Eiropas Savienībā, atzīstot esošās objektīvās grūtības, kas saistītas ar alianses transformācijas procesu. Ē.Jēkabsons, runājot par NATO šodienas uzdevumiem un alianses lomu militārajos konfliktos pasaulē, norādīja, ka H.Kujata tautietis 19.gs. Prūsijas militārais teorētiķis Karls fon Klauzevics atzinis, ka karošana jāuzskata par politikas turpināšanu ar citiem līdzekļiem, taču karš nevar būt pašmērķis.           H.Kujats sacīja, ka NATO transformācijas procesā ir kā mainīgs mērķis, kuram pietuvoties ļauj pārējo alianses dalībvalstu atbalsts un sadarbība Baltijas valstu starpā. Viņš atzinīgi novērtēja reformu procesu mūsu valsts bruņotajos spēkos un atzina, ka apmācība un izglītība ir svarīgākās investīcijas militāro spēku attīstībā.           H.Kujats arī izteica apbrīnu par panākto Latvijas valstiskuma atjaunošanu, atzīstot rietumvalstu līdzatbildību par pusgadsimtu ilgo padomju okupācijas laiku. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībai vēsturiskās taisnības atjaunošana ir ļoti nozīmīga un uzslavēja NATO pārstāvja drosmi atzīt rietumvalstu līdzatbildību pagātnes notikumos. "Latvieši ir kristīga tauta, kas skatās nākotnē nevis kultivē vēsturiskus aizvainojumus", tikšanās laikā norādīja komisijas priekšsēdētājs, uzsverot, ka uz 20.gs. traģiskajiem notikumiem var raudzīties arī kā uz labu mācību priekšdienām. "Kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus", piebilda Ē.Jēkabsons.           Puses pārrunāja turpmāko NATO politiku attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kā arī kaimiņu valstīm, tostarp Krieviju un Ukrainu, kā arī Latvijas unikālo ģeostratēģisko situāciju - tilts starp rietumiem un austrumiem.         Sarunā puses apmainījās arī ar viedokļiem par vairākiem citiem jautājumiem, tostarp parlamenta pārraudzības funkciju pār profesionālu militāru attīstību un politiskajām interesēm.         NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs H.Kujats uzsvēra, ka aliansei pievienojas ne vien militārās struktūras, bet visa valsts, un turpmāk visas NATO dalībvalstis būs atbildīgas par Latvijas drošību un stabilitāti.

No 25. līdz 28.janvārim Saeimas priekšsēdētāja, Starpparlamentu savienības (SPS) Latvijas nacionālās grupas vadītāja Ingrīda Ūdre uzturēsies vizītē Ženēvā, lai piedalītos SPS rīkotajā nacionālo parlamentu priekšsēdētāju otrās konferences sagatavošanas komitejas sēdē.Otrās konferences sagatavošanas komitejas sēdē aicināti piedalīties 15 valstu spīkeri, tostarp Latvijas, Vācijas, Ungārijas, Itālijas, Zviedrijas, Bolīvijas, Gabonas, Jordānijas, Mali, Meksikas, Marokas, Namībijas, Korejas, Krievijas un Šrilankas parlamentu vadītāji. Pirmā jeb tūkstošgades konference notika 2000.gada 30.augustā un 1.septembrī Ņujorkā, un tajā piedalījās 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Otrās konferences sagatavošanas komitejas sēdes darba kārtībā paredzēts analizēt iepriekšējās konferences rezultātus, pieņemtās deklarācijas īstenošanas gaitu, kā arī apstiprināt otrajā konferencē izskatāmos jautājumus. 27.janvāra pēcpusdienā I.Ūdrei paredzēta tikšanās arī ar ANO ģenerālsekretāra pārstāvi, bijušo Zviedrijas parlamenta spīkeri Birgitu Dālu, lai diskutētu par ANO un nacionālo parlamentu sadarbības veicināšanu.Savukārt 28.janvāra rītā I.Ūdrei paredzēta tikšanās ar SPS ģenerālsekretāru Anderu Džonsonu un Finanšu administrācijas vadītāju Džonu Piperu, lai pārrunātu ar SPS iekšējo auditu saistītus jautājumus. Pēdējā SPS asamblejā Ženēvā, kas notika 2003.gada oktobrī, I.Ūdre tika ievēlēta par SPS iekšējo auditoru. SPS ir divi iekšējie auditori - I.Ūdre un Ukrainas parlamenta deputāts Igors Ostašs. SPS statūti nosaka, ka finanšu pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākošā gada janvāra mēnesim ārējam auditoram Hervartam Zorgacam no Vācijas. Viņa ziņojums tiks nosūtīts iekšējiem auditoriem līdz 2004.gada 15.martam.

        Šodien, 20.janvārī, Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija tikās ar Lielbritānijas-Īrijas starpparlamentu organizācijas Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.        Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs sveica Lielbritānijas-Īrijas starpparlamentu organizācijas (LĪSPO) Eiropas lietu komisijas delegāciju Latvijā un pauda pārliecību, ka šī vizīte pavērs jaunas sadarbības iespējas Eiropā, jo īpaši attiecībā uz Baltijas valstu reģionu.        Arī LĪSPO Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Endrjū Makejs (Andrew Mackay) uzsvēra, ka sadarbības iedibināšana un attīstība veicinās valstu sapratni Eiropā. Viņš norādīja, ka diskusijas un pieredzes apmaiņa ir svarīgi priekšnoteikumi veiksmīgai valstu sadarbībai starptautiskos forumos.        J.Reirs pastāstīja par Baltijas Asamblejas attīstības vēsturi, galvenajiem uzdevumiem un mūsdienu izaicinājumiem, uzsverot nepieciešamību veidot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ciešāku sadarbību jautājumu koordinēšanā un informācijas apmaiņā Eiropas Savienības kontekstā; nākotnes iespējamo problēmu apzināšanā, starptautisko kontaktu stiprināšanā, kā arī iniciatīvas - ES kaimiņu politika - vadlīniju īstenošanā.        Sarunas dalībnieki pārrunāja arī sadarbības attīstības perspektīvas Eiropas Savienības struktūrās, ņemot vērā aktuālas norises Eiropā, kā arī iezīmēja interesanto un sarežģīto partiju grupu darbu Eiropas Parlamentā.       Tikšanās noslēgumā J.Reirs atzina, ka jaunu kontaktu veidošana ir īpaši nozīmīga, redzot, kā attīstās Eiropa, un uzsvēra nepieciešamību intensīvi sadarboties un dalīties pieredzē.

     Šodien, 16.janvārī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lāslo Nikičeru (Lāszló Nikicser).     Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar nākotnes sadarbību Eiropas Savienības (ES) ietvaros un attiecībām ar Krieviju.    Puses pārrunāja turpmāko ES politiku attiecībā pret Krieviju, ņemot vērā, ka gan Latvija, gan Ungārija drīzumā kļūs par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. I.Vaidere un L.Nikičers bija vienisprātis par nepieciešamību ES un Krievijas Partnerattiecību un sadarbības līgumu attiecināt bez izņēmuma uz visām dalībvalstīm arī pēc paplašināšanās.    Tāpat sarunā puses apmainījās ar viedokļiem par vairākiem citiem gan divpusējiem, gan arī daudzpusējiem jautājumiem. Ungārijas vēstnieks informēja par tuvākā laika sadarbības plāniem, kuros ietilpst ciešāku kontaktu dibināšana un savstarpējo vizīšu organizēšana.

     No 18. līdz 20.janvārim Latvijas un Lietuvas Ārlietu komisiju deputāti dosies vizītē uz Tallinu.     Svētdien, 18.janvārī, mūsu parlamentārieši apmeklēs Latvijas vēstniecību Igaunijā.     Pirmdien, 19.janvārī, notiks visu trīs Baltijas valstu Ārlietu komisiju pārstāvju tikšanās. Šajā dienā Saeimas deputāti tiksies arī ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Eni Ergmā, Riigikogu Nacionālās aizsardzības komisiju un ārlietu ministri Kristīnu Ojulandi, bet otrdien, 20.janvārī, dosies atpakaļ uz Latviju.

          Ceturtdien, 15.janvārī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons un komisijas deputāti Dainis Turlais un Juris Dalbiņš tikās ar Čehijas Republikas aizsardzības ministru Miroslavu Kostelku.          Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ē.Jēkabsons sveica Čehijas Republikas aizsardzības ministru M.Kostelku un viņa vadīto delegāciju Latvijā un pauda pārliecību, ka šī vizīte vēl vairāk veicinās sadarbību abu valstu starpā, kas jau šodien vērtējama kā sekmīga.          Arī Čehijas Republikas aizsardzības ministrs akcentēja, ka sadarbības intensificēšanu veicinās arī abu valstu darbība Ziemeļatlantijas aliansē. Viņš norādīja, ka diskusijas un pieredzes apmaiņa ir svarīgi priekšnoteikumi veiksmīgai valstu sadarbībai starptautiskos forumos.         Ē.Jēkabsons pastāstīja par Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem uzdevumiem likumdošanas jomā, tostarp, valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā un iekšējās drošības radīšanā. Viņš uzsvēra arī komisijas parlamentārās pārraudzības lomu šajos jautājumos. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka svarīga komisijas prioritāte ir likumdošanas harmonizēšana atbilstoši NATO prasībām un standartiem.        Sarunas dalībnieki pārrunāja arī NATO attīstības perspektīvas, ņemot vērā starptautiskos procesus pasaulē un jaunos draudu veidus, tostarp terorismu, kā arī dalījās pieredzē par budžeta sadalījumu aizsardzības vajadzībām abās valstīs.        Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību intensīvi sadarboties un dalīties pieredzē NATO integrācijas jautājumos.

         Otrdien, 13.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mironu Jankivu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Atzīstot, ka Latvijas un Ukrainas līdzšinējās attiecības vērtējamas kā sekmīgas, abas puses bija vienisprātis, ka to attīstībai un padziļināšanai ir liels potenciāls - it īpaši tagad, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka mūsu valsts ir gatava piedāvāt savu pieredzi eirointegrācijas jautājumos, piemēram, nacionālās likumdošanas tuvināšanā un harmonizācijā ar ES likumdošanu, kā arī citās Ukrainu interesējošās jomās. Jaunais Ukrainas vēstnieks apstiprināja savas valsts ieinteresētību šāda veida sadarbības ar Latviju paplašināšanā.         M.Jankivs informēja Saeimas priekšsēdētāju, ka tuvākajā laikā Ukrainas parlamentā tiks izveidota sadarbības grupa ar Latvijas parlamentu. Arī I. Ūdre uzsvēra, ka lietderīgi ir veicināt sadarbību starp dažādām parlamentu komisijām, kā arī rosināt parlamentāriešu kontaktus.         Sarunā tika skarts arī abu valstu ekonomiskās sadarbības tālākas attīstības aspekts. Ukrainas vēstnieks informēja par gaidāmo Ukrainas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai, kā arī raksturoja ekonomisko situāciju valstī. Svarīgs aspekts ir investīciju piesaiste un rūpniecības tālāka attīstība. Tika pārrunātas arī tās izmaiņas, kādas sadarbībā ar Latviju Ukrainai būs pēc mūsu valsts iestāšanās ES.         Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre novēlēja Ukrainas vēstniekam M.Jankivam veiksmīgu darbu Latvijā.

    Ar latviešu mākslinieces Gundegas Rancānes gleznu izstādi Eiropas Parlamentā Briselē tika aizsākta 2004.gada mākslas darbu skate Eiropas Parlamenta ēkās. Izstādi atklāja Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Izstādi rīkoja Latvijas Republikas Saeima.    Vizītes ietvaros Briselē Ingrīda Ūdre tikās ar prezidentu Eiropas Parlamenta Patu Koksu. Tikšanās laikā tika pārrunāti abu parlamentu sadarbības jautājumi, kā arī svarīgākās norises Eiropas Savienībā, proti, prognozes par starpvaldību konferences darba atsākšanu un ES Konstitucionālā Līguma nākotni, kā arī Īrijas prezidentūras prioritātes. Prezidents arī informēja par sarunu gaitu par Eiropas Parlamenta deputātu statūtu apstiprināšanu.    Saeimas priekšsēdētāja apmeklēja vienu no Latvijas parlamenta novērotāju darba birojiem Eiropas Parlamentā, kur iepazinās ar novērotāju darba apstākļiem un pārrunāja aktuālos jautājumus ar novērotājiem Lieni Liepiņu un Rihardu Pīku.    Ingrīda Ūdre viesojās Saeimas birojā Eiropas Parlamentā, kur strādā Saeimas atašejs Eiropas Savienībā Inese Kriškāne.    Saeimas priekšsēdētāja apmeklēja Latvijas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā. Tiekoties ar tās darbiniekiem, viņa pārrunāja tos uzdevumus, kādi Latvijas pārstāvjiem jāveic laikā līdz Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā, kas notiks šā gada 1.maijā, un arī pēc tam.

Šodien, 8.janvārī, Briselē, Eiropas Parlamenta (EP) telpās notika Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres tikšanās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu.