Šodien, 18.martā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un Latvijas novērotāji Eiropas Parlamentā Liene Liepiņa un Andis Kāposts tikās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas prezidentu Rodžeru Brīšu (Roger Briesch).

        Šodien, 16.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas deputāti tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem.        Diskusijas gaitā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem par uzņēmējdarbības vides optimizāciju Latvijā, analizējot Latvijas konkurētspēju Eiropas Savienībā (ES), kā arī Latvijas likumdošanas jomas un administratīvo sistēmu gatavību ES strukturālo fondu apguvē.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka tradicionālās tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem sniedz iespēju diskutēt par likumdošanas pilnveidošanu, kas saistīta ar uzņēmējdarbības vidi. I.Ūdre atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto likumdošanas jomā. "Saeima ir daudz darījusi likumdošanas harmonizācijas jomā, saskaņojot to ar ES prasībām," sacīja Saeimas priekšsēdētāja un uzsvēra, ka to veicinājusi arī auglīgā sadarbība ar ĀIPL pārstāvjiem.        ĀIPL valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa sniedza ziņojumu par Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vides aktualitātēm, analizēja iepriekšējā periodā paveikto, kā arī vērtēja iespējamās prioritātes Latvijas tautsaimniecības sakārtošanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas ekonomisko attīstību un konkurētspēju ES sastāvā.       Sarunas gaitā puses pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar likumdošanas jomu kopumā, nodokļu politiku un to administrēšanu, nekustamā īpašuma jautājumu risināšanu, muitas jautājumu sakārtošanu, kā arī administratīvo procedūru tālāku pilnveidošanu.       Noslēgumā sarunas dalībnieki novērtēja līdzšinējo diskusiju kā lietišķu un abpusēji auglīgu un atzina, ka būtiski ir Latviju padarīt par investīcijām pievilcīgu valsti.

        Pirmdien, 15.martā, Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegāciju.        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).         Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Oskars Kastēns sveica Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegāciju Saeimā vēsturiskā brīdī, kad tiek parakstīts jaunās valdības koalīcijas līgums. Viņš apliecināja, ka mūsu valsts turpina ceļu uz integrāciju ES un NATO, un uzsvēra, ka arī darbs Eiropas lietu komisijā ir sekmējis Latvijas virzību uz Eiropu.          Sarunā piedalījās arī Eiropas lietu komisijas deputāti Solvita Āboltiņa, kas pārstāv frakciju Jaunais laiks, Nikolajs Kabanovs, PCTVL, un Staņislavs Šķesteris, ZZS, kuri dalījās pieredzē ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga kolēģiem par darbu komisijā un tā galvenajām prioritātēm.          O.Kastēns uzsvēra, ka Eiropas lietu komisijai Latvijas virzībā uz integrāciju ES ir lielas pilnvaras, lai gan tā nav likumdošanas komisija; valsts oficiālā pozīcija pirms došanās uz Briseli tiek saskaņota komisijā. Kā piemēru viņš minēja piektdien Eiropas lietu komisijas sēdē apspriesto Latvijas pozīciju jautājumā Par ES prasību ieviešanu dzīvnieku izcelsmes atkritumu (blakusproduktu) jomā, kura ieviešanā ir nepieciešams pārejas periods. Komisijā tiek risināti arī jautājumi, par kuriem Latvija ir saņēmusi ES kritiku, un veikta to īstenošanas pārraudzība, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta ES līdzekļu piesaistīšanai un fondu apgūšanai, sacīja O.Kastēns.         Savukārt Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegācijas vadītājs Kurts Bodevigs (Kurt Bodewig) iepazīstināja ar tās sastāvu un ar darbu komisijā. Viņš pastāstīja, ka Bundestāga Eiropas lietu komisijas galvenie uzdevumi un funkcijas ir saistītas ar paplašināšanās jautājumiem un ES Konstitūcijas projektu. Viņš arī uzsvēra, ka komisijā, proporcionāli valdošajai koalīcijai, pārstāvēti visi politiskie spēki un izņēmuma gadījumos komisijas lēmumam ir tāds pats spēks kā parlamenta apstiprinātajam.           Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī tēmām, kas skar paveikto ekonomikas jomā; integrācijas un minoritāšu jautājumiem; reģionālās politikas īstenošanai un tās turpmākās attīstības perspektīvām, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti.          Tikšanās noslēgumā parlamentārieši pauda pārliecību, ka dalība ES veicinās Latvijas ekonomisko attīstību un ir nepieciešams intensificēt abu valstu sadarbību Eiropas lietu komisiju līmenī.           Otrdien, 16.martā, plkst.14.30 notiks Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Saeimas Ārlietu, Budžeta un finanšu (nodokļu), Eiropas lietu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, Sociālo un darba lietu komisiju un Saeimas frakciju pārstāvju tikšanās ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā.         Tikšanās mērķis ir viedokļu apmaiņa par Latvijas tautsaimniecības attīstību, problēmām, iespējām un risinājumiem tās stiprināšanai kontekstā ar šā gada 1.maijā gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 

         Ceturtdien, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu (Jaap de Hoop Scheffer).         Tikšanās gaitā, kurā piedalījās arī Saeimas sekretārs Jānis Reirs un Ārlietu komisijas sekretārs Guntis Bērziņš, galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem saistītiem ar Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei.          Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka ir grūti pārvērtēt NATO nozīmi un lomu miera, stabilitātes un drošības uzturēšanā pasaulē. Šā gada pavasarī NATO pievienosies septiņas jaunas dalībvalstis, tostarp Latvija.           NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers sacīja, ka mūsu valsts sekmīgi ir iesaistījusies NATO vadītajās operācijās, parādot solidaritāti kopīgās drošības radīšanā. Viņš uzsvēra, ka kolektīvā drošība ir visaugstākā kopības izpausme, kad valstis vēlas un ir gatavas savstarpēji konsultēties un sadarboties, kā arī nodrošināt savstarpējo aizsardzību.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apliecināja, ka Latvija dara visu, lai būtu pilntiesīga un vienlīdzīga NATO dalībvalsts; tiek veikta bruņoto spēku restrukturizācija un profesionalizācija, kā arī likumdošanas darba harmonizācija un saskaņošana. I.Ūdre atzīmēja, ka Latvija būs NATO robežvalsts, līdz ar to ir svarīgi risināt labas un drošas kaimiņvalstu attiecības. Mūsu valsts ir gatava dalīties pieredzē, kas uzkrāta transformācijas procesā un nacionālās aizsardzības sistēmas veidošanā ar valstīm, kas virzās pa demokratizācijas ceļu, tostarp Gruziju un Ukrainu.          Sarunas noslēgumā I.Ūdre uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta kopīgā darbā Eiropas Savienības un NATO ciešākā koordinācijā un sadarbībā, īpaši terorisma draudu kontekstā. 

    Ceturtdien, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pēc Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauskas ielūguma dosies vizītē uz Viļņu, lai piedalītos Lietuvas Republikas neatkarības atkalatjaunošanas dienas svinībās.     Par godu Lietuvas neatkarības atkalatjaunošanas dienai Viļņā notiks vairāki svinīgi pasākumi. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalīsies svinīgajā pasākumā Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātrī.    Savā ielūgumā Seima priekšsēdētājs A.Paulauskas akcentē, ka 11.marts ir vēsturiska diena katram lietuvietim. “Tā nozīmē brīvību un neatkarību, kas ir īpaši dārga Lietuvas valstij un iedzīvotājiem,” uzsver A.Paulauskas. Viņš arī izsaka cerību, ka draudzīgās Lietuvas un Latvijas attiecības nākotnē padziļināsies un dos ieguldījumu Baltijas valstu vienotības stiprināšanā.

           Piektdien, 27.februārī, Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.           Tikšanās laikā Ārlietu komisijas pārstāvji un EDSO augstais komisārs R.Ekeuss pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā - naturalizācijas procesa norisi un izglītības reformu, kā arī šo problēmu ietekmi uz valsts ārpolitiskajām aktivitātēm.             Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka lēmumu īstenošana ārpolitikā un valsts iekšpolitiskie procesi ir savstarpēji atkarīgas un saistāmas sfēras mūsdienu pasaulē.            Komisijas priekšsēdētājs Rihards Pīks īsumā informēja par sabiedrības integrācijas norisēm mūsu valstī, tostarp naturalizācijas procesu un izglītības reformu. Viņš atzina, ka ir vērojams progress attiecībā uz naturalizēties gribētāju skaita pieaugumu, ko kopumā gan varētu raksturot kā lēnu. Minētā procesa paātrināšanu veicina valsts nostāja, radot tiesiskās iespējas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, kas ne vienmēr tiek izmantotas.           Pārrunājot izglītības reformas gaitu, deputāts Aleksandrs Kiršteins sacīja, ka Latvijā tikai septiņi procenti krievu tautības iedzīvotāju ir pilsoņi. Savukārt četrdesmit procentos no visām skolām mūsu valsts finansē apmācības krievu valodā. Minētā situācija ir izveidojusies vēsturiski - Latvijas okupācijas rezultātā, kad rusifikācijas politikas ietvaros tika slēgtas latviešu un minoritāšu skolas un piespiedu migrācijas rezultātā mainīts mūsu valsts etniskais sastāvs. Krievu minoritāte, kas līdz tam bija tikai trešā lielākā - 7,8 procenti no visiem iedzīvotājiem, okupācijas rezultātā kļuva par skaitliski vislielāko. Pamatnosacījums, lai veiksmīgi risinātu sabiedrības integrāciju mūsu valstī, ir panākt Latvijas okupācijas fakta atzīšanu starptautiskā līmenī. A.Kiršteins uzsvēra, ka Latvijā ir viens no liberālākajiem izglītības likumiem Eiropā un arī NATO dalībvalstu starpā. Kā pamatojumu viņš pieminēja faktu, ka Vācijā ir apmēram divi miljoni krieviski runājošo iedzīvotāju, ASV - apmēram pieci miljoni, Izraēlā - viens miljons, un nevienā no šīm valstīm nav skolas ar krievu valodas apmācību. "Salīdzinoši Latvijā ir labākā minoritāšu situācija Eiropā, attiecinot to uz visām astoņām etniskajām mūsu valsts kopienām, tostarp arī čigānu," sacīja A.Kiršteins. Čigānu kopiena veiksmīgi iekļaujas integrācijas procesā, tai ir statuss sabiedrībā, labas valsts valodas zināšanas, kā arī izglītības iespējas. "Galvenā problēma," sacīja A.Kiršteins, "ir Krievijas vēlme saglabāt tās kontroli pār mūsu valsts teritoriju".           Savukārt deputāts Leopolds Ozoliņš pateicās par augstā komisāra izrādīto izpratni attiecībā uz Latvijas unikālo vēsturisko situāciju un aicināja izvērtēt vārda minoritāte lietojumu okupācijas fakta kontekstā.             Noslēgumā R.Ekeuss pateicās par izsmeļošo informāciju un uzsvēra, ka Latvijai ir ievērojami panākumi cilvēktiesību jomā, ekonomikas attīstības perspektīvā, kā arī demokrātijas ideju nostiprināšanā, tomēr nākotnē vēl daudz darāmā. A.Kiršteins savukārt pauda pārliecību, ka soli pa solim Latvija sasniegs labus rezultātus visās sfērās. Preses dienests

          Ceturtdien, 26.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Uzbekistānas Republikas ārlietu ministru Sadiku Safajevu, kurš uzturas Latvijā oficiālā vizītē.         Atzīstot, ka abu valstu savstarpējās attiecības nepieciešams paplašināt un intensificēt, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Uzbekistānas ārlietu ministrs S.Safajevs norādīja konkrētas jomas, kuru attīstībai ir liels potenciāls. Ņemot vērā apjomīgo Uzbekistānas kokvilnas eksportu uz Eiropas valstīm, tā tranzītu iespējams novirzīt caur Latvijas ostām.          Uzbekistānas pārstāvji interesējās arī par Latvijas gatavību pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā. Salīdzinot šo periodu un laikaposmu pēc 1.maija, Saeimas priekšsēdētāja prognozēja, ka parlamenta darba apjoms nemazināsies - mainīsies tikai tā prioritātes. "Domāju, ka palielināsies to likumdošanas aktu skaits, kas attieksies uz ES kopumā, ne vairs tikai uz mūsu nacionālajām interesēm," teica I.Ūdre. Arī pašlaik gandrīz visās parlamenta komisijās aizvien lielāka vērība tiek pievērsta ES jautājumiem, jo "ES nav mūsu ārpolitika - jau pēc dažiem mēnešiem tā kļūs par mūsu valsts iekšpolitiku".          Latvijas puse akcentēja reģionālo kontaktu nozīmi. Saeimas sekretārs Jānis Reirs informēja par Baltijas Asamblejas darbību, sadarbību ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi, norādot - uzsvars tiek likts uz problēmām un interesēm, nevis dzelžainām konstrukcijām.          Savukārt Uzbekistānas puse pastāstīja par pašreizējo situāciju valstī gaidāmo parlamenta vēlēšanu un sadarbības ar Eiropas institūcijām kontekstā. Īpaši tika minēta sadarbības nepieciešamība starptautisko noziegumu, terorisma un narkotiku apkarošanas jomā, jo šo parādību izplatīšanos valstu robežas neietekmē.          Sarunas noslēgumā Uzbekistānas ārlietu ministrs uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju parlamentārā vizītē apmeklēt Uzbekistānu.

         Trešdien, 25.februārī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.         Tikšanās laikā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji un EDSO augstais komisārs R.Ekeuss pārrunāja Latvijas izglītības reformas būtību un galvenos mērķus, kā arī tās īstenošanas gaitu.          Komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš īsumā informēja par izglītības reformas gaitu Latvijā, uzsverot tās sākuma posmu jau 1998.gadā un nepieciešamību valsts finansētās skolās ieviest apmācības valsts valodā sešdesmit procentu apmērā no visiem mācību priekšmetiem līdz 2007.gadam, kad beigsies noteiktais pārejas periods. 2004.gadā skolās ar krievu valodas apmācību 11. un 12.klasēs tikai trīs mācību priekšmeti jāapgūst latviešu valodā, 2005.gadā - pieci. "Ar visu pārliecību varam teikt, ka pārejas process bijis pakāpenisks," uzsvēra J.Strazdiņš. Viņš arī akcentēja, ka izglītības reformas nodrošināšanā investēti ievērojami naudas līdzekļi, piemēram, ANO attīstības programmas ietvaros, PHARES programmā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā paredzētie finansu resursi, kas galvenokārt izmantoti mācību līdzekļiem un piemaksām skolotāju algām.        Dz.Ābiķis atzina, ka pakāpeniska pāreja uz apmācībām valsts valodā ir objektīva, ko pamato arī statistika. Šogad latviešu valodas plūsmā skolās mācās 220 000 skolēnu, krievu valodas plūsmā - 79 000. Viņš arī paskaidroja iemeslus, kāpēc sarūk mācīties gribētāju skaits krievu valodā. Pirmkārt, daudzi krievu valodā runājošie aizceļoja; otrkārt, tika atjaunotas skolas un klases, kas rusifikācijas procesā padomju laikā bija likvidētas; treškārt, ir mainījusies izglītības izvēles orientācija jauktajās ģimenēs - arvien vairāk vecāku savus bērnus sūta skolās ar apmācību procesu valsts valodā. Dz.Ābiķis uzsvēra, ka jārisina arī problēmas, jo skolās ar krievu valodas apmācību nepietiek mācīties gribētāju, kamēr latviešu valodā - trūkst vietu visiem skolēniem.         Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka izglītības reformas galvenais mērķis ir mācību procesa kvalitāte, uzlabojot ne vien valodas prasmes, bet arī zināšanu līmeni kopumā.        Savukārt deputāts J.Pliners, pārstāvot PCTVL frakcijas viedokli, sacīja: "Likums nav demokrātisks, minoritātes to nepieņem un demonstrē savu attieksmi pret to." Viņš arī atzina, ka minoritātes pauž vēlmi mācīties dzimtajā valodā, vienlaicīgi uzsverot, ka valstij jāuzņemas atbildība par zināšanu kvalitāti arī valsts valodas apguvē.        P.Tabūns pauda pārliecību, ka ar izglītības reformu saistītās problēmas ir Latvijas piecdesmit gadus ilgušās okupācijas sekas. "Rusifikācijas rezultātā latvieši runā vismaz divās valodās, krievi tikai vienā - krievu valodā - un grib šīs tiesības paturēt," viņš sacīja un uzsvēra, ka daudzi krieviski runājošie ir lojāli Latvijai un minētais attiecas galvenokārt uz tā saucamajiem politikāņiem, kas vēlas saglabāt Maskavas ietekmi. "Problēmas tiek radītas mākslīgi, " atzina P.Tabūns.        Sarunas noslēgumā R.Ekeuss pateicās par izsmeļošo informāciju un uzsvēra, ka izglītības reformas gaitā būtu vēlams saglabāt izglītības kvalitāti, kā arī nodrošināt dialogu ar sabiedrību.

          Otrdien, 24.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Rumānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lucianu Fatu, kurš bija ieradies atvadu vizītē.           Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Rumānijas attiecības vērtējamas kā labas - gan divpusējo kontaktu līmenī, gan arī starptautisko organizāciju sadarbības ietvaros. Spilgts apliecinājums tam ir vairākas augstākā līmeņa amatpersonu tikšanās, tostarp arī iespējamā Latvijas Valsts prezidentes vizīte Rumānijā.           Novērtējot divpusējās sadarbības nozīmību, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Rumānijas vēstnieks L.Fatu norādīja uz abu valstu prioritārajiem mērķiem - dalību Eiropas Savienībā un NATO. "Eirointegrācijas procesā, pārņemot ES likumdošanu un īstenojot virkni nozīmīgu reformu, esam ieguvuši unikālu pieredzi, kurā esam gatavi dalīties ar citiem," sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Puses bija vienisprātis - ES jauno kaimiņu politika un robežkontroles jautājumi ir Latvijas un Rumānijas visciešāko interešu sfērā.          Tikšanās noslēgumā tika pausta cerība, ka drīzumā Rumānija varētu atvērt mūsu valstī savu vēstniecību, kā arī intensificēt abu valstu starpparlamentāros kontaktus.

    No š.g. 24. līdz 26.februārim Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Finanšu komisijas delegācija.