Otrdien, 17.februārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Francijas Republikas Nacionālās asamblejas deputātu Alfrēdu Almonu (Alfred Almont).          Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar iespējas rosināt dialogus un saskaņot valstu atšķirīgos viedokļus par ES Konstitūcijas projektu, kā arī Latvijas un Francijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.          Francijas Republikas Nacionālās asamblejas deputāts A.Almons atgādināja, ka bijis Latvijā pirms nepilna gada Francijas Nacionālās asamblejas uzdevumā, kad gatavojis ziņojumu par Latvijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā. Viņš arī apliecināja, ka līdz šim gūts pozitīvs priekšstats par mūsu valsts sasniegumiem eirointegrācijas procesā. A.Almons uzsvēra Francijas atbalstu Latvijas integrācijai ES un pastāstīja, ka Latvijā ieradies ar jaunu misiju - rosināt dialogu un apmainīties viedokļiem par ES Konstitūcijas projektu. "Ir palikuši daži domstarpību punkti, kuros būtu jātuvina valstu atšķirīgie viedokļi. Mana misija ir - veicināt dialogu un panākt viedokļu tuvināšanos kompromisu ceļā, ar mērķi pieņemt visu ES Konstitūcijas tekstu," sacīja A.Almons.           Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts pateicās par Francijas stabilo atbalstu Latvijas virzībai uz integrāciju ES, kā arī pozitīvo novērtējumu mūsu valsts paveiktajam parlamentārajā darbībā Latvijā un ES institūcijās. Viņš apliecināja gatavību iesaistīties dialogā par ES nākotni, uzsverot nepieciešamību attīstīt starpvalstu dialogu iekšējo pretrunu un pārpratumu novēršanai dalībvalstu starpā.        G.Krasts paužot personīgu atbalstu ES Konstitūcijas projektam, kura izstrādes procesā piedalījies, pārstāvot Latvijas intereses Eiropas Konventā, izskaidroja Latvijas pozīciju minētājā jautājumā. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ES Konstitūcijas projekta kontekstā ir vairāki būtiski uzstādījumi, kas ir risināmi un meklējams kompromiss vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pirmkārt, Latvija atbalsta nostāju, ka katrai valstij paredzams savs komisārs, jo būtiski pieaugs darba apjoms paplašinātajā Eiropā. Otrkārt, attiecībā uz Eiropas prezidenta posteni, konkrēti jādefinē pienākumu saraksts, lai perspektīvā saglabātu līdzsvaru ES institūciju starpā. Treškārt, jāparedz minimālais nacionālo valstu deputātu skaits. G.Krasts uzsvēra arī savu nostāju, ka visas dalībvalstis varētu pārstāvēt vienāds deputātu skaits, tādejādi tiktu panākta lielāka uzticēšanās starp valstīm. Ceturtkārt, Latvija neatbalsta vienotā nodokļa mehānisma veidošanu Eiropā, paredzot tiesības nacionālajām valstīm definēt nodokļu politiku un izlemt, kā tuvināties ES līmenim kopumā, palielinot reģiona konkurētspēju pasaulē. Piektkārt, mūsu valsts atbalsta dubultā vairākuma balsojuma principu ieviešanu padomē, kas atbilst arī Francijas nostājai.  "Kompromisu var panākt un divdesmit piecas ES dalībvalstis var vienoties par šī principa atbalstīšanu," sacīja G.Krasts un izteica cerību, ka jauno konstitūcijas projektu izdosies parakstīt pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.          A.Almons pateicās par atklāto dialogu un apstiprināja Francijas nostāju, ka ES jāievēro visu valstu līdzvērtības un līdztiesības princips. Viņš uzsvēra, ka nostājas - katrai valstij savs komisārs - realizācija būtu simbols vienlīdzībai un rastu risinājumus veiksmīgākai darba dalīšanai paplašinātā Eiropā. Deputāts izskaidroja Francijas nostāju arī jautājumos par Eiropas prezidenta pilnvarām, akcentējot koordinācijas un administrēšanas darbu; divkāršā vairākuma principa ieviešanu balsojumā; kā arī nodokļu sistēmas attīstību Eiropā.          Sarunas gaitā tika pārrunāti jautājumi arī par Latvijas iekšpolitisko situāciju un sadarbības padziļināšanas iespējām abu valstu parlamentārā līmenī.           Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki apliecināja vēlmi meklēt un rast kopīgus risinājumus, lai jau līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņemtu ES Konstitūciju.

   No 20. līdz 22.februārim Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalīsies 4. Eiropas un Vidusjūras valstu spīkeru konferencē, ko rīko Maltas parlaments.    Šī ir pirmā Eiropas un Vidusjūras valstu spīkeru konference, uz kuru ir aicināti arī jauno ES dalībvalstu parlamentu vadītāji. Konferencē ir plānots pārrunāt Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības jautājumus, kā arī diskutēt par tām iespējām, kādas paveras parlamentārajā sadarbībā.    Konferencē savu dalību ir apstiprinājuši parlamentu vadītāji vai to pārstāvji no Alžīrijas, Austrijas, Beļģijas, Kipras, Ēģiptes, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Jordānijas, Luksemburgas, Marokas, Nīderlandes, Palestīnas, Portugāles, Spānijas, Zviedrijas, Sīrijas Arābu Republikas, Tunisijas, Turcijas, kā arī Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Polijas un Slovēnijas. Konferencē piedalīsies arī Eiropas Parlamenta pārstāvji.

Pirmdien, 16.februārī

   Piektdien, 13.februārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Pīks tikās ar Francijas Republikas Ārlietu ministrijas aģentūras (AFAA) ģenerālsekretāru Dmitriju Ovčiņņikovu, lai pārrunātu Latvijas kultūras programmas Francijā sagatavošanas aktualitātes.   Tikšanās laikā AFAA ģenerālsekretārs D.Ovčiņņikovs Ārlietu komisijas priekšsēdētāju iepazīstināja ar projekta mērķi un saturu, ka arī ar tā īstenošanas gaitu. Savukārt R.Pīks izteica atbalstu Latvijas kultūras programmas veidošanai, atzīmējot, ka šāds vērienīgs kultūras pasākums Latvijai ir ļoti nepieciešams.   Festivāls ar Latvijas kultūras programmu norisināsies 2005.gada nogalē - no oktobra līdz decembra vidum vairākās Francijas pilsētās.

          Ceturtdien, 12.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons un komisijas locekļi Juris Dalbiņš un Juris Dobelis tikās ar NATO transformācijas spēku virspavēlnieka vietnieku Aienu Forbsu (Ian Forbes).          Sarunas dalībnieki galveno vērību pievērsa jautājumiem, kas saistīti ar NATO transformācijas procesu un Latvijas dalību Ziemeļatlantijas aliansē.          NATO transformācijas spēku virspavēlnieka vietnieks A.Forbss pastāstīja par piemērošanos drošības situācijai pasaulē atbilstoši jaunajiem draudiem, tostarp terorismam. A.Forbss akcentēja NATO priekšlikumu aktualitāti par alianses militāro spēju attīstību (NATO Force Proposals), kā arī atzinīgi novērtēja Latvijas gatavību iesaistīties alianses jauno spēju attīstībā un NATO ātrās reaģēšanas spēku izveidē.            Tikšanās noslēgumā tika uzsvērta alianses loma pildīt kolektīvās aizsardzības uzdevumus, kā arī veikt militāras operācijas ārpus tradicionālās NATO atbildības zonas.

            Pirmdien, 9.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi Juris Dalbiņš un Mihails Pietkēvičs un Ārlietu komisijas sekretārs Guntis Bērziņš tikās ar Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centra direktoru Džonu Rouzu (John Rose).           Sarunas dalībnieki galveno vērību pievērsa jautājumiem, kas skar sadarbības veicināšanas, diskusiju un apmācību iespējas Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centrā.           Tikšanās sākumā J.Dalbiņš, sveicot Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centra direktoru Dž.Rouzu Saeimā, pauda patiesu gandarījumu par iespējām Latvijas pārstāvjiem piedalīties centra organizētajās programmās un konferencēs, kā arī uzsvēra apmācību augsto līmeni, kvalitāti un sadarbības plašo forumu.          Informējot viesus par Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbības virzieniem, J.Dalbiņš minēja galvenos uzdevumus aizsardzības jomā un iekšlietu sistēmā. Savukārt G.Bērziņš pastāstīja par Ārlietu komisijas iniciatīvām, stratēģijām un likumdošanas saskaņošanas darbu ES un NATO integrācijas kontekstā. Viņš apliecināja, ka Latvijas ārpolitikas prioritātes turpmāk varētu būt saistītas ar valsts labklājības stiprināšanu un drošības radīšanu.          Dž.Rouzs pastāstīja par Dž.Maršala centra darbību, galvenajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī uzsvēra Latvijas pārstāvju aktīvu līdzdalību dažādu līmeņu pasākumos. Viņš aicināja arī turpmāk izmantot Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centra piedāvātās iespējas un aktīvi sadarboties, lai veicinātu dažādu kultūru un  uzskatu savstarpējo izpratni kopējai nākotnei un attīstībai.

 Tikšanos atklāja Ungārijas Nacionālās asamblejas prezidente Katalina Szili un Eiropas Parlamenta prezidents P.Kokss, uzsverot 2004.gada 1.maija ES lielākās paplašināšanās nozīmīgumu un tā vēsturisko, Eiropu apvienojošo aspektu. Pirmajā darba sesijā parlamentu priekšsēdētāji debatēja par Eiropas Savienības aktualitātēm, atrodoties uz paplašināšanās sliekšņa. Šo diskusiju atklāja Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Elmārs Broks, iezīmējot galveno tēmu loku: Eiropas paplašināšanās procesa nākotne, gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Starpvaldību konferences par Konstitucionālo līgumu turpmākās izredzes. Diskusijā iesaistījās klātesošie parlamentu spīkeri. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre savā uzrunā uzsvēra Starpvaldību konferences par Konstitucionālo līgumu turpināšanas svarīgumu. “ES Konstitucionālā līguma projekta izstrādāšana bija pirmais lielais 25 valstu kopīgais projekts. Kaut arī nav izdevies rast visiem pieņemamu risinājumu Itālijas prezidentūras laikā, darbs pie Konstitucionālā līguma projekta ir jāturpina,” sacīja I.Ūdre. “Pretējā gadījumā var rasties iespēja divu ātrumu Eiropas attīstībai nākotnē, kas būtu pretrunā ar Eiropas integrācijas un vienotības ideju.” Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra arī nacionālo parlamentu lomu Eiropā, kurai jākļūst vēl nozīmīgākai un jādomā, kā efektīvāk organizēt un veicināt parlamentu sadarbību ES. I.Ūdre pieskārās arī jautājumam par nākamo ES finansu ietvaru, jo finansēm ir būtiska loma, lai ES varētu realizēt savus izvirzītos uzdevumus. Saeimas priekšsēdētāja raksturoja Latvijas iesaisti ES jauno kaimiņu iniciatīvā. Runājot par ES un Krievijas Partnerības un sadarbības līgumu, viņa norādīja uz to, ka tā attiecināšanai uz jaunajām dalībvalstīm jānotiek analogi - kā iepriekšējā paplašināšanās reizē. Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas rīkotās tikšanās, kurās piedalās visu ES kandidātvalstu parlamentu vadītāji. Otrā darba sesija bija veltīta paplašinātās Eiropas Savienības parlamentārajai sadarbībai ar Rietumbalkānu valstīm. ES paplašināšanās Centrālās un Austrumeiropas virzienā būs jauns impulss arī tālākajiem reformu procesiem Rietumbalkānos, mērķtiecīgi virzot šī reģiona valstis pretī Eiropas integrācijas perspektīvai. Parlamentu priekšsēdētāju tikšanās noslēgumā tika pieņemts kopīgs paziņojums. 

        Trešdien, 4.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons un komisijas loceklis Juris Dalbiņš tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga viceprezidenti Suzanni Kastneri (Sussanne Kastner) un viņas vadīto delegāciju.        Tikšanās sākumā Ē.Jēkabsons, sveicinot Bundestāga deputātus Saeimā, pauda patiesu gandarījumu par Vācijas atbalstu Latvijai 1921.gadā un arī atkārtoti 1991.gadā, de iure atzīstot mūsu valsts neatkarību. Viņš uzsvēra ne tikai īpaši aktīvo dialogu ar Vāciju visaugstākajā līmenī par sadarbību iekšlietu, aizsardzības, ekonomikas, tieslietu un kultūras jomās un sniegto atbalstu Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā un NATO, bet arī politisko un ekonomisko kontaktu dibināšanu ar Vācijas federālajām zemēm. Savukārt Vācijas Bundestāga viceprezidente S.Kastnere apliecināja Vācijas cieņu Latvijai kā nopietnam sadarbības partnerim.        Informējot viesus par Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbības virzieniem, Ē.Jēkabsons atzina, ka Latvija ir gatava pilnvērtīgai integrācijai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, jo mūsu likumdošana aizsardzības jomā ir sakārtota atbilstoši NATO standartiem. Komisijas vadītājs minēja NATO iesniegto un akceptēto Latvijas Reformu plānu (Timetable of Reforms), kurā definēti turpmākie soļi galvenajās ar drošību saistītajās jomās. Ē.Jēkabsons akcentēja parlamenta atbalstīto Latvijas vienību veiksmīgo piedalīšanos starptautiskajās miera nodrošināšanas un humānajās operācijās, ievērojot brīvprātības principu. Atbildot uz Bundestāga deputātes A.Blūmentāles jautājumu par sabiedrības attieksmi pret Latvijas karavīru iesaistīšanos militārajās operācijās ārpus mūsu valsts robežām, deputāts J.Dalbiņš paskaidroja, ka sabiedrība, ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, iesākumā savā attieksmē bija piesardzīga. Taču tagad, pārliecinājušies par mūsu karavīru profesionālās sagatavotības līmeni un veiksmīgo darbību šajās misijās, cilvēki to uztver pozitīvi.         Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanos, Ē.Jēkabsons uzsvēra mūsu valsts unikālo ģeopolitisko nozīmi, atzīstot, ka Latvija būs robeža starp ES, Krieviju, Ķīnu un arī starp NATO, Krieviju un Ķīnu. “Bet mēs negribam būt mūris, mēs gribam būt tilts starp Rietumiem un Austrumiem”, teica Ē.Jēkabsons. Arī S.Kastnere atzina Latvijas lielo atbildību un pastāstīja, ka Vācijā saistībā ar pieaugošajiem terorisma draudiem pašlaik notiek diskusija par ES paplašināšanos un tās ietekmi uz iekšējo drošību.        Tikšanās laikā Bundestāga deputāts G.Hēfers interesējās par Latvijas pāreju uz specializētajām aizsardzības vienībām un Baltijas bataljona (BALTBAT) darbību. J.Dalbiņš pastāstīja, ka pagājušā gada beigās parlamentā apstiprinātā valsts aizsardzības koncepcija paredz pāreju no totālās aizsardzības sistēmas uz specializēto spēju un resursu attīstīšanu, tostarp sapieru, militāro mediķu, policistu, nirēju un speciālo uzdevumu vienību sagatavošanu, lai Latvija varētu sniegt savu ieguldījumu alianses operācijās.         Trešdien, 4.februārī, arī Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Bundestāga viceprezidenti Suzanni Kastneri, kas oficiālā vizītē uzturas Latvijā.        Sarunas dalībnieki galveno vērību pievērsa jautājumiem, kas skar abu valstu sadarbību, gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī vienotu sociālo normu vadlīniju ieviešanas nepieciešamību Eiropā.         Pārrunājot šogad gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka politiķu uzdevums jau priekšvēlēšanu cīņās ir skaidrot iedzīvotājiem, kas ir Eiropas Savienība. Vācijas Bundestāga viceprezidente S.Kastnere izteica bažas sakarā ar Vācijas iedzīvotāju atturīgo attieksmi EP vēlēšanu sakarā. Apmēram četrdesmit līdz četrdesmit pieci procenti vēlētāju aptaujās ir izteikuši gatavību balsot. Viņa uzsvēra, ka iedzīvotāji izjūt zināmas bailes valstī notiekošo pārmaiņu procesā - attiecībā uz subsidiaritātes zudumu, iekšējo drošību un sociālajām garantijām. Indivīds vairāk saskata pārmaiņu negatīvās sekas, Eiropas Savienībai paplašinoties uz Austrumiem: algu dempingu, darbavietu iespējamo zudumu un bezdarba palielināšanos, un nenovērtē ieguvumus ilgtermiņa perspektīvā - Eiropas konkurētspējas pieaugumu pasaulē. Savukārt globālajā līmenī var pastāvēt tikai vienota Eiropa, kuras darbība nevar izdoties bez iedzīvotāju atbalsta. S.Kastnere uzsvēra, ka, reāli izvērtējot situāciju, aptverošu iedzīvotāju atbalstu šajās priekšvēlēšanu cīņās vēl neizdosies iegūt, un norādīja, ka lielas pūles jāvelta vienotu sociālo normu vadlīniju ieviešanai Eiropā, kas palīdzētu izlīdzināt dzīves līmeņa atšķirības dažādās Eiropas valstīs.       Atbildot uz jautājumu par nostāju ES Konstitūcijas sakarā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere uzsvēra, ka Latvija atbalsta valstu līdztiesības principu - katrai valstij viens komisārs; minimālu valstu pārstāvniecību - pieci cilvēki; dubultā balsojuma principu; kā arī vienprātības principu valstīm jūtīgu jautājumu risināšanā. Viņa arī akcentēja, ka, plānojot ES kopējo budžeta politiku, lai radītu Eiropas konkurētspēju globālajā pasaulē, daudz jādara valstu ekonomisko atšķirību izlīdzināšanā.       Puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar valsts iedzīvotāju dabisko pieaugumu, secinot, ka tas ir negatīvs, kā arī izglītības un inovācijas jomas, uzsverot reformu nepieciešamību, kas aptvertu iedzīvotāju izglītību vecumā no trīs gadiem līdz pat senioru vecumam, īpašu uzmanību veltot tālākizglītībai.        Vācijas Bundestāga viceprezidente S.Kastnere, atbildot uz jautājumu, kā nodalīt kompetences sfēras ārpolitikā vienotā Eiropā, sacīja, ka ES ārlietu ministra postenis varētu būt konstruktīvs, neraugoties uz subsidiaritātes saglabāšanos. Starptautiskā vidē Eiropai būtu jāpārstāv koordinēta pozīcija, jābūt kopīgai vienotai Eiropas balsij. Eiropā ir jautājumi, kas saskaņojami, lai ārpolitikā tos prezentētu kopīgi, sacīja S.Kastnere.       Sarunas noslēgumā tās dalībnieki izteica vēlmi veicināt abu valstu sadarbību un iedzīvotāju ieinteresētību un atbalstu Eiropas Savienībai un tās kopējiem procesiem.

 

Otrdien, 3.februārī12.45........Ierašanās Rīgā.                 Lidostā “Rīga”.