Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas lietu komisijas darbības galvenos virzienus, sadarbību starp Baltijas valstīm, Eiropas Savienības (ES) Jauno kaimiņu iniciatīvu, ES strukturālo fondu izmantošanas iespējas un ES monetāro politiku. Sarunas sākumā O.Kastēns raksturoja Eiropas lietu komisijas darbības galvenos virzienus, akcentējot, ka komisijas uzmanība galvenokārt vērsta uz kontroles un uzraudzības funkciju īstenošanu pār jautājumiem, kas saistīti ar ES. Viņš arī sīkāk pastāstīja par Eiropas lietu komisijas lielo nozīmi ES jautājumu risināšanā līdz šim un sacīja, ka pēc Latvijas iestāšanās ES tā mainīsies, kļūstot vēl ietekmīgāka. Arī J.Kacins dalījās pieredzē, kā Slovēnijā notiek sadarbība starp valdību un parlamentu, un uzsvēra, ka tai jābūt elastīgai un viņa valstī tiek apspriesti dažādi varianti, kā vislabāk risināt domu apmaiņu ar ES saistītos jautājumos. Abas puses arī pārrunāja Baltijas valstu sadarbību virzībā uz integrāciju ES un NATO. O.Kastēns atskatījās uz visu trīs valstu kopīgo vēsturisko pieredzi ceļā uz šīm organizācijām un atzina, ka vissekmīgāk sadarbība veidojusies militārajā jomā.  O.Kastēns un Slovēnijas Ārlietu komisijas pārstāvji sprieda par ES Jauno kaimiņu iniciatīvu, kurā, kļūstot par ES pilntiesīgu dalībvalsti, iesaistīsies arī Latvija. Tika pārrunātas sadarbības veicināšanas ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Moldovu iespējas. O.Kastēns sacīja, ka Latvija varētu veicināt attiecību padziļināšanu starp Krieviju un ES. Viņš arī norādīja, ka šobrīd vērojami labi panākumi pierobežas reģionu sadarbībā, un izteica cerību, ka pēc mūsu valsts iestāšanās ES stabilizēsies arī Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. Daloties pieredzē par ES strukturālo fondu izmantošanas iespējām, sarunas dalībnieki pārrunāja patlaban aktuālos jautājumus un arī ieskicēja nākotnē risināmās lietas, tostarp darbu pie dažādu projektu sagatavošanas un līdzfinansējuma meklēšanas. Abas puses arī pieskārās ES monetārajai politikai, tostarp gaidāmajai eiro ieviešanai jaunajās ES dalībvalstīs. J.Kacins uzsvēra, kas šis ir ļoti jutīgs jautājums, jo skar nacionālās identitātes apziņu sabiedrībā, bet O.Kastēns pauda cerību, ka Latvijā tas nevarētu izraisīt lielas diskusijas un domstarpības, jo eiro ieviešana varētu notikt pēc vairākiem gadiem.

       Ceturtdien, 20.novembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas pārstāvji tikās ar Slovēnijas Republikas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Jelko Kacinu un komisijas pārstāvjiem.        Sarunas laikā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar abu valstu divpusējās attiecības, kā arī sadarbību Eiropas Savienības ietvaros.        J.Kacins informēja, ka galvenais vizītes mērķis ir tuvāk iepazīt un padziļināt attiecības ar Latviju, sadarbojoties divpusēji un Eiropas Savienības ietvaros. Viņš uzsvēra, ka ir gandarīts par ES paplašināšanās procesa norisi, un sacīja, ka kopēja nākotne ES rada izaicinājumu un uzliek lielākas rūpes par kopēju kaimiņattiecību politiku.        Pārrunājot divpusējos jautājumus, I.Vaidere atzīmēja ciešākas sadarbības veidošanas nepieciešamību, risinot problēmas un atbalstot kopīgus centienus. Viņa uzsvēra parlamentāro attiecību padziļināšanas nozīmi abu valstu sakaru veidošanai dažādās jomās, tostarp investīciju piesaistes un tirdzniecības sfērās. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja arī atzina, ka Latvijas tirdzniecības bilance ar Slovēniju pagaidām ir negatīva, un sacīja, ka tūrisma attīstība varētu būt iesākums labām biznesa attiecībām nākotnē.        Atbildot uz Slovēnijas Ārlietu komisijas pārstāvju jautājumiem par Latvijas attiecībām ar Krieviju, I.Vaidere informēja, ka viena no valsts ārpolitikas prioritātēm ir pragmatiskas un konstruktīvas sadarbības veidošana ar kaimiņvalsti. Pēdējā laikā Krievijas izvērsto kampaņu pret Latviju jāsaista ar gaidāmajām Krievijas Valsts Domes vēlēšanām, sacīja I.Vaidere un atzinīgi novērtēja Krievijas Federācijas Padomes aicinājumu neizmantot ārpolitiku, jo īpaši minoritāšu jautājuma aktualizēšanu Latvijā un Baltijā kopumā, kā līdzekli priekšvēlēšanu cīņās. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija ir gatava sadarbībai, tomēr konstruktīvs dialogs lielā mērā ir atkarīgs no Krievijas. I.Vaidere akcentēja, ka abu valstu attiecību klimats uzlabotos, ja Krievija atzītu Latvijas okupācijas faktu un tā radītās sekas, tostarp valsts sarežģīto nacionālo kompozīciju, kad pamatnācijai ir jārūpējas par savas valodas aizsardzību un pastāvēšanu.

Trešdien, 19.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas vadītāju Žozeti Dirjē (Josette Durrieu). Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar Vispārējās konvencijas par nacionālo mazākumtautību aizsardzību ratifikācijas procesu, kā arī izglītības reformas norisi Latvijā. EPPA Pārraudzības komitejas vadītāja atzīmēja Latvijas paveikto, norādot, ka “nav viegli vienlaikus veidot politisko nāciju un piešķirt visas tiesības valstī dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm”. Vienlaicīgi viņa akcentēja nepieciešamību iespējami ātrāk ratificēt mazākumtautību aizsardzības konvenciju, jo tam esot veikti gandrīz visi vajadzīgie priekšdarbi. Ž.Dirjē atzina, ka viņas vadītā komiteja uzmanīgi seko izglītības reformas gaitai un tās īstenošanai. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka rūpīgi iepazinusies ar Pārraudzības komitejas vadītājas sagatavotajiem ziņojumiem par Latviju, kā arī viņas darbību Francijas Senātā un Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Viņa pastāstīja par debatēm, kas par mazākumtautību konvencijas ratificēšanas iespējām ir uzsāktas Saeimas komisijās, lai pirms iekļaušanas parlamenta darba kārtībā šis jautājums būtu pietiekami izdiskutēts. I.Ūdre norādīja uz Latvijas vēsturisko pieredzi un okupācijas mantojumu, vienlaikus uzsverot, ka Latvija vienmēr bijusi daudznacionāla valsts un daudz tiek darīts, lai šeit dzīvojošās nacionālās minoritātes varētu brīvi attīstīties, saglabājot savu kultūru un identitāti. Tika atzīts, ka daudzas normas, kas ietvertas mazākumtautību konvencijā, mūsu valstī jau reāli darbojas. Tiek veicināts naturalizācijas process, lai cilvēki, iegūstot Latvijas pilsonību, varētu tieši iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.  Runājot par izglītības reformu, I.Ūdre norādīja, ka tā paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās ar krievu mācību valodu. “Viens no acīmredzamiem ieguvumiem ir skolu beidzēju gatavība turpināt mācības augstskolās, kur tās notiek tikai latviešu valodā,” teica Saeimas priekšsēdētāja. Tikšanās noslēgumā Ž.Dirjē uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju I.Ūdri apmeklēt Strasbūru.                                                                                                     Preses dienests

No 18. līdz 20.novembrim vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komisijas priekšsēdētāja Žozete Dirjē.

Tikšanās laikā puses bija vienisprātis, ka abu valstu sarežģītās vēstures skaidrošanā ir jāpieliek papildu pūles gan Izraēlā, gan Latvijā, jo bieži vien tieši nepareiza vēstures izpratne var radīt dažādus pārpratumus. Šiem vēstures jautājumiem jāpievērš lielāka uzmanība jau skolās, jo bieži vien ir saskatāmas nepietiekamas jaunās paaudzes zināšanas par patiesajiem vēstures notikumiem. I.Vaidere atzīmēja, ka izveidotā Latvijas Vēsturnieku komisija ir ieguldījusi lielu darbu sabiedrības...

      Trešdien, 12.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Lailu Freivaldi.      Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar valstu divpusējās attiecības, kā arī sadarbību Eiropas Savienības ietvaros.      Sarunas ievadā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības vērtējamas kā ļoti labas un intensīvas gan politikas un ekonomikas jomās, gan arī citās sfērās. Par to liecina ne vien politiskais dialogs valstu augstāko amatpersonu līmenī, bet arī ciešie kontakti parlamentu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju vidū.      Īpaši tika akcentēta reģionālās sadarbības nozīme, veicinot Ziemeļeiropas reģiona lomas pieaugumu Eiropas Savienības ietvaros. Pozitīvi tika vērtēti Baltijas Asamblejas un Ziemeļu padomes ciešie kontakti. Zviedrijas ārlietu ministre akcentēja Eiropas Savienības Jauno kaimiņu iniciatīvu, kurā, kļūstot par ES pilntiesīgu dalībvalsti, iesaistīsies arī Latvija. Tika pārrunāta sadarbības veicināšana ar Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu. I.Ūdre norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta reformu procesu attīstībā šajās valstīs, konkrētu projektu realizēšanā, to ekonomiskās vides harmonizēšanā ar ES. Šeit savu ieguldījumu var dot arī parlamentārieši, parlamentu sadarbības grupu ietvaros nododot Latvijas veiksmīgo pieredzi, kas uzkrāta integrējoties ES. Tika pārrunātas arī ES un Krievijas attiecības, kā arī Latvijas un Krievijas divpusējā sadarbība, ņemot vērā Latvijas drīzo dalību ES un NATO. Saeimas priekšsēdētāja pauda Latvijas ieinteresētību dialoga attīstībā ar Krieviju un parlamentāro kontaktu intensificēšanā. Viņa atzīmēja veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies pierobežas rajonos.     Saeimas priekšsēdētāja un Zviedrijas ārlietu ministre sarunā skāra arī Zviedrijas rosināto projektu cīņai ar cilvēku tirdzniecību, kurš tiks iesākts 14.novembrī ar zviedru filmas "Lilja mūžīgi" izrādi, uz kuru aicināti arī Saeimas deputāti.

    Ceturtdien, 6.novembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas lietās Žaku Simonē (Jacques Simonet).    Tikšanās laikā abas puses pārrunāja dažādus divpusējos jautājumus, attiecības ar Krieviju, ES kaimiņattiecību politiku, kā arī pieskārās jautājumam par Eiropas Savienības aizsardzības politikas veidošanu un sadarbības ES ietvaros attīstīšanu.    Ž.Simonē informēja, ka galvenais vizītes mērķis ir ar nākamajām ES dalībvalstīm apspriest Starpvaldību konferences darbu. Šādas vizītes plānotas visās 10 kandidātvalstīs.    Pārrunājot divpusējos jautājumus, I.Vaidere atzīmēja ciešākas sadarbības veidošanas nepieciešamību un informēja par Latvijas interesi noslēgt divpusējās nodarbinātības līgumu, kas dotu abu valstu diplomātu apgādājamajiem tiesības uz darbu otrā valstī.    I.Vaidere arī ieskicēja Latvijas pozīciju attiecībās ar Ukrainu un Baltkrieviju, kas ir Latvijas prioritāte ES kaimiņattiecību politikā, kā arī pieskārās jautājumam par sadarbību ar Krieviju. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja informēja, ka pragmatiskas un vienlīdzīgas sadarbības veidošana ar Krieviju ir viena no valsts ārpolitiskajām prioritātēm. Latvijai šobrīd īpaši svarīgi ir divi jautājumi - Starpvaldību komisijas darbība un robežlīguma ratifikācija no Krievijas puses. I.Vaidere uzsvēra, ka, ņemot vērā gaidāmo Latvijas iestāšanos ES, robežlīguma noslēgšana ir arī ES interesēs. Pēdējā laikā izskanējušos pārmetumus no Krievijas puses I.Vaidere saistīja ar priekšvēlēšanu gaisotni Krievijā un augstu novērtēja Krievijas Federācijas Padomes aicinājumu Valsts Domes deputātiem neizmantot ārpolitiku priekšvēlēšanu kampaņā.    Runājot par sadarbības iespējām ES ietvaros, viesis ierosināja izvērtēt trīs Beniluksa valstu un trīs Baltijas valstu ciešākas sadarbības veidošanas iespējas. Savukārt spriežot par Eiropas aizsardzības politikas veidošanu, Ž.Simonē uzsvēra, ka tā sauktā "Beļģijas iniciatīva" ir nepareizi izprasta - arī tā paredz transatlantiskās sadarbības veicināšanu un izvairīšanos no dublēšanās ar NATO. Galvenais iniciatīvas mērķis bijis uzsākt diskusiju par Eiropas aizsardzības politikas nākotnes perspektīvu.

    Otrdien, 4.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Mihailovski, kurš bija ieradies atvadu vizītē.    Tikšanās dalībnieki pārsprieda jautājumus, kas attiecas uz abu valstu divpusējām attiecībām un sadarbības perspektīvām nākotnē.    Vērtējot vēstnieka amatā aizvadīto laiku, V.Mihailovskis sacīja, ka tas bijis konstruktīvs un sekmīgs. "Man bija patīkami pildīt vēstnieka pienākumus jūsu valstī, pa šo laiku man izveidojošies daudzi personīgi kontakti, un man noteikti gribēsies šeit atgriezties vēlreiz," sacīja vēstnieks.    Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības vērtējamas kā labas, tomēr to paplašināšanai un intensificēšanai vēl ir liels potenciāls. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka Latvija ir gatava piedāvāt savu pieredzi un palīdzību reformu īstenošanas un eirointegrācijas jautājumos. Augstu vērtējami arī iedibinātie kontakti abu valstu parlamentu, to komisiju un deputātu līmenī.     Ukrainas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka, mūsu valstij kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, mainīsies arī Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības, jo Latvija kļuvusi par lielas apvienības sastāvdaļu. I.Ūdre sacīja, ka mūsu valsts likumdošana ir saskaņota ar ES normām un tas varētu radīt lielāku drošību investoriem. Tāpat svarīga ir arī līgumtiesiskās bāzes sakārtošana un pilnveidošana.    Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī Ukrainas un Krievijas attiecības. Vēstnieks informēja, ka domstarpības Tuzlas salas jautājumā pašlaik ir iesaldētas un abu valstu vadītāji un valdības pārstāvji cenšas panākt konstruktīvu šīs problēmas atrisinājumu.    Atvadoties no Ukrainas vēstnieka Latvijā, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre viņam uzdāvināja piemiņas medaļu ar Saeimas nama attēlu.

   Piektdien, 31.oktobrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku Džonu Kalstonu.   Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar NATO paplašināšanās jautājumus.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa iepazīstināja NATO ģenerālsekretāra vietnieku Dž.Kalstonu ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un prioritātēm. Viņš pastāstīja, ka komisijā darbojas pārstāvji no visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, un atzina, ka galvenie uzdevumi ir darbs likumdošanā aizsardzības un iekšlietu jomā, parlamentārā uzraudzība, kā arī sadarbības un sakaru nodrošināšana ar NATO dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentiem. A.Laksa atzina, ka Latvijai iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā ir viens no svarīgākajiem tās ārpolitiskajiem mērķiem. Runājot par mūsu valsts nostāju NATO integrācijas jautājumā, A.Laksa pauda viedokli, ka Latvija ir apmierināta ar NATO pievienošanās protokolu ratifikācijas gaitu. Viņš arī informēja, ka Latvijas valdība jau sagatavojusi un iesniegusi Reformu ieviešanas plānu dalībai NATO, kurā tiek nosprausti tuvākie uzdevumi un to veikšanas termiņi, kā arī norādīti līdzekļi šo mērķu sasniegšanai. Tāpat tika atzīmēta arī cīņa ar korupciju un darbs sabiedrības integrācijas jomā.    Savukārt Dž.Kalstonu augstu novērtēja Latvijas gūtos panākumus, gatavojoties dalībai aliansē, un atzina, ka šis ir pārmaiņu laiks arī visām NATO dalībvalstīm kopumā. Viņš uzsvēra, ka pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV terorisms kļuvis par aktuālu draudu avotu visai pasaulei. Dž.Kalstonu arī teica, ka Latvijas militāro spēku piedalīšanās Irākas pēckara atjaunošanas procesā ir reāla garantija tam, ka nākotnē mūsu valsts tiks aizstāvēta. Viņš uzsvēra, ka Latvijai kā topošajai NATO dalībvalstij ir ļoti svarīga Nacionālo bruņoto spēku savietojamība ar NATO militārajiem spēkiem.   Sarunas gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar Eiropas drošības un aizsardzības politiku. Abas puses atzina, ka ir par eiroatlantiskās saites stiprināšanu un tādu Eiropas drošības un aizsardzības politiku, kas vērsta uz NATO spēju papildināšanu, nevis dublēšanu.

Otrdien, 28.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Iliji Vanču (Ilie Vancea), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības intensificēšanas iespējas.Moldovas Republikas vēstnieks Latvijā, informējot par situāciju savā valstī, uzsvēra, ka tā raksturojama kā stabila. Tā kā valsts parlamentā vairākums deputātu pārstāv vienu politisko spēku ? Komunistu partiju, tas būtiski atvieglo likumdošanas darbu. Būtiskākajos jautājumos Moldovas prezidentam, parlamentam un valdībai ir līdzīga nostāja, pastāstīja vēstnieks. Zināmi uzlabojumi vērojami arī ekonomikas jomā, jo izdevies stabilizēt rūpniecību un turpināt privatizācijas procesu, un tas savukārt radījis iespēju palielināt iekšzemes kopproduktu un paaugstināt algu un pensiju līmeni valsts iedzīvotājiem. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī situāciju Piedņestras reģionā. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks bija vienisprātis, ka tās risinājumam jānotiek mierīgā ceļā. I.Vančs pastāstīja par pašlaik apspriežamo jautājumu ? federācijas veidošanu, kam atbalstu izteikušas arī vairākas starptautiskas organizācijas. Tāpat notiek darbs pie valsts jaunās konstitūcijas izstrādes, kuru vajadzētu pabeigt līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām 2005.gadā.Savukārt I.Ūdre pastāstīja par Latvijas panākto ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kas ietver sevī gan institucionālās reformas, gan likumdošanas harmonizēšanu ar ES normām. Viņa izteica gatavību nodot mūsu eirointegrācijas pieredzi Moldovu interesējošajos jautājumos. Kā veiksmīgu sadarbības piemēru šajā jomā Saeimas priekšsēdētāja minēja Latvijas sadarbību ar Gruzijas un Armēnijas parlamentāriešiem.Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Moldovas savstarpējo attiecību paplašināšanai ir liels potenciāls ? gan valstu augstāko amatpersonu, gan parlamentu un to komisiju un sadarbības grupu līmenī. Par labu impulsu tam varētu kalpot arī Latvijas ārlietu ministres plānotā vizīte Moldovā šā gada novembra sākumā, kā arī iespējamā Latvijas goda konsula iecelšana. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Sokolu Gjoku (Sokol Gjoka), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Tikšanās laikā tika pārrunāti abām valstīm aktuāli jautājumi Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā.Albānijas vēstnieks Latvijā sacīja, ka īpaši nozīmīga Albānijai būtu politisko kontaktu intensificēšana abu valstu starpā. S.Gjoka norādīja, ka Latviju un Albāniju saista vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, abu valstu nelielās teritorijas un vēsturiskie notikumi. “Mūsu valsts demokrātijas pieredze ir ļoti neliela, tāpēc esam ieinteresēti veicināt sadarbību starp Latvijas un Albānijas parlamentiem un komisijām, it īpaši Ārlietu un Eiropas lietu komisijām”, teica vēstnieks. Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre bija vienisprātis, ka sadarbības padziļināšanā liela nozīme ir gan informācijas apmaiņai, gan vēl jo vairāk parlamentāriešu personīgajiem kontaktiem. Viņa akcentēja tā izpausmi starptautisko institūciju darbā, kas tādējādi nodrošina atbalstu konkrētajai valstij svarīgos jautājumos. Vēl viens veids, kā veicināt intensīvāku dialogu, ir darbs parlamentu sadarbības grupu ietvaros. I.Ūdre pastāstīja par parlamenta, it īpaši 7.Saeimas paveikto, Latvijas likumdošanas normas harmonizējot ar ES, un pauda gatavību šajā pieredzē dalīties ar Albāniju. “Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā mainījušās vairākas valdības, bet nemainīgas palikušās mūsu ārpolitiskās prioritātes ? integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Tautas balsojums 20.septembra referendumā bija šī procesa posma veiksmīgs noslēgums”, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.Runājot par Stabilizācijas un asociācijas procesu, kuru Albānija patlaban īsteno, I.Ūdre akcentēja reģionālās sadarbības nozīmi. Latvijas pieredze liecina, ka tas sekmējis ātrāku un efektīvāku reformu īstenošanu. Kā veiksmīgi reģionālās sadarbības piemēri tika minēta gan mūsu valsts dalība Baltijas Asamblejā, gan attiecības ar Ziemeļvalstīm, kur pašreiz svarīgs un aktuāls jautājums ir nākamā gada maijā plānotās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.Tikšanās noslēgumā puses pauda pārliecību par nepieciešamību izveidot līgumtiesisko bāzi starp abām valstīm, kā arī veicināt kontaktus ekonomikas, kultūras un izglītības jomās.